Lasīšanas laiks: 3 min
Šogad Pasaules uztura dienas (16.oktobris) tēma ir “Klimats mainās. Jāmainās arī pārtikai un lauksaimniecībai”, informē Vidzemes slimnīcas uztura speciāliste Agnija Irkle.
Ikviens var padomāt, ko darīt lietas labā. Arī Latvijas klimats mainās un pētnieki prognozē, ka Latvijā ziemas bargums mazinās, vasarā piemeklē arvien lielāki karstuma viļņi, bet rudens-ziema-pavasaris kļūst līdzīgāki, tādējādi Latvijā arvien labāk jutīsies Viduseiropas augi, un aprikozes līdzās ābelēm kļūs par normu, bet arbūzi varēs augt ne tikai siltumnīcās. Šāds klimats varētu mazināt izteikto dārzeņu un ogu sezonalitāti, padarīt pieejamāku un daudzveidīgāku Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēdienkarti.
Pasaulē ir divi miljardi iedzīvotāju, kurus skar “slēptais bads” jeb vitamīnu un minerālvielu trūkumu organismā. Diemžēl tas attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem. Joprojām aktuāla ir problēma, ka daļa cilvēku uzņem nepietiekami daudz dārzeņu un augļu, apzināti vai neapzināti ignorējot dārzeņu nozīmi organismā, uzskatot, ka salāti jau tādu modes dāmu knakstīšanās vien ir vai aizbildinoties ar to, ka veselīgi ēst ir dārgi. Latvijā rudens ir īstais laiks, lai ēstu dārzeņus uz nebēdu. Vietējie gurķi un tomāti nu jau mazāk pieejami, bet kāposti, burkāni, bietes, ķirbji, kāļi, rutki, āboli, dzērvenes, smiltsērkšķi, sīpoli, ķiploki ir ne vien sezonāli pieejami, bet arī bagāti ar bioloģiski aktīvām vielām, vitamīniem, minerālvielām. Ir īstais laiks tos pielietot savā labā, jo apkārt gaisā jau virmo pirmās saaukstēšanās pazīmes.
Rūpējoties par savu veselību ziemas gaidās, der piedomāt arī par imunitātes stiprināšanu. Šeit palīgā nāks ne vien iepriekš minētie dārzeņos, augļos un ogās esošie dabīgie antioksidanti, bet arī šķiedrvielas un balastvielas. Lielisks šķiedrvielu avots ir pākšaugi – pupas un pupiņas, dažādi zirņi un lēcas. Šķiedrvielas ne vien rūpēsies par zarnu veselību, labu vēdera izeju un sāta sajūtas veidošanu, bet arī kavēs “sliktā” holesterīna un tauku uzsūkšanos organismā. Reizēm cilvēkus no augļu un dārzeņu, īpaši pākšaugu, kāpostu un ābolu, lietošanas uzturā attur bailes no vēdera pūšanās un gāzu veidošanās. Lai arī tas ir pavisam normāls process, tas rada zināmu diskomfortu, taču lielākoties neliek domāt par kādu būtisku veselības problēmu, turklāt zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēkiem, kam ikdienā vairāk pūšas vēders, ir stiprāka imūnsistēma un tie retāk slimo ar klepu, iesnām un angīnu.
Lai dārzeņu ēšana nepārvērstos tikai par burkānu un kāpostu graušanu, smūtiju ēru nomaina dārzeņu izmantošana konditorijā, kad daļu miltu vai krēmīgo sastāvdaļu var aizstāt ar dārzeņu biezeņiem un putukrējumu uzkult no turku zirņu novārījuma šķidruma. Tā mēs ne vien kūkas padarām ikdienas uzturam piemērotākas, bet arī uzņemam vairāk dārzeņu.
Mazināt “slēpto badu” Latvijā varam sākt jau tagad un katrs ar sevi. Atliek vien nedaudz padomāt un pārdomāt savus iepirkšanās un ēšanas paradumus.
