Lasīšanas laiks: 3 min
Pirmās kārtas kompensācijās Eiropas Komisijas (EK) atbalstā par īslaicīgu piena ražošanas samazināšanu varētu tikt izmaksāti 930 000 eiro, tikmēr šodien sākta iesniegumu pieņemšana kompensāciju otrajai kārtai, aģentūru BNS informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Pirmajā kārtā, kas noslēdzās 21.septembrī, saņemts 591 pieteikums, savukārt samazinājuma apjoms ir 6649 tonnas. Samazinājuma apjoms liecina, ka kopumā atbalstā varētu tikt izmaksāti 930 000 eiro, ja netiks piemērots specifisks samazinājuma koeficients un lauksaimnieki nodrošina plānoto samazinājumu.
Savukārt šodien sākusies iesniegumu pieņemšana kompensāciju izmaksai otrajā kārtā, kurai var pieteikties zemnieki, kas plāno samazināt piena piegādi laika periodā no šā gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.janvārim salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Otrajā kārtā nevarēs pieteikties tie piena ražotāji, kuri jau bija pieteikušies atbalstam pirmajā pieteikšanās kārtā.
Dalībai otrajā kārtā līdz 12.oktobra plkst.13 LAD elektroniskajā sistēmā jāiesniedz iesniegums, kur jānorāda plānotais piena ražošanas samazinājums, par kuru zemnieks vēlas saņemt atbalstu. Aizpildot iesniegumus, atbalsta pretendentam būs pieejama informācija par veiktajām piena piegādēm references un samazināšanas periodā. Turklāt, pamatojoties uz šo informāciju, varēs aprēķināt plānoto piena piegādes samazināšanu samazināšanas periodā, kas ir ne mazāk kā 1500 kilogrami un ne vairāk kā 50% no piegādēm references periodā.
EK apkopos informāciju par kopējo samazināšanas daudzumu, un, ja Eiropas Savienības (ES) budžets būs pārsniegts, visām ES dalībvalstīm tiks noteikts samazināšanas koeficients. Samazinājums tiks piemērots katram atbalsta iesniegumam. Ja tiks piemērots izlīdzināšanas koeficients, tad nākamās pieteikšanās kārtas netiks izsludinātas.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija iepriekš prognozēja, ka brīvprātīgajai ražošanas samazināšanai Latvijā kopumā varētu tikt saņemti apmēram 9740 pieteikumu, bet kompensācijās četrās pieteikumu kārtās izmaksāti apmēram 3,8 miljoni eiro.
Tāpat vēstīts, ka kopējais EK budžets atbalstam par piena ražošanas samazināšanu ir noteikts 150 miljoni eiro visām dalībvalstīm, un, pēc EK aplēsēm, tas aptver aptuveni 1,07 miljonus tonnu piena. Plānots, ka būs četras pieteikšanās kārtas, taču, ja kompensāciju limits tiks izpildīts, kārtu skaits var samazināties.
Attiecīgā regula paredz atbalstu 140 eiro apmērā par piena tonnu, kas veidojas kā starpība starp piena apjomu, kas piegādāts piena ražošanas samazināšanas periodā, un piena apjomu, kas piegādāts tajā pašā iepriekšējā gada trīs mēnešu jeb references periodā. Valsts finansējums šajā gadījumā nav jāparedz.
Kopumā būs četri ražošanas samazināšanas periodi. Nākamais periods būs novembris, decembris un 2017.gada janvāris, bet iesnieguma termiņš – 12.oktobris. Tālāk sekos periods par šā gada decembri, 2017.gada janvāri un februāri ar iesnieguma termiņu 9.novembrī, bet pēdējais periods attieksies uz 2017.gada janvāri, februāri un martu, iesnieguma termiņš – šā gada 7.decembris.
Lauksaimnieki šo atbalsta veidu vērtējuši piesardzīgi, norādot, ka kompensācijas demonstrē situācijas izpratni no EK puses, taču tas būs tikai īslaicīgs pasākums, turklāt summa uz ES fona nav liela un varētu beigties jau pirmajā kārtā.
Jau vēstīts, ka visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam piena cena samazinājusies par 39%, kas ilgstoši nenosedz pašizmaksu.
Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro.
