Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējo astoņdesmit gadu laikā Latvijas mežu platība ir dubultojusies, un arī pašlaik tā turpina pieaugt, apgāžot mītu, ka mežsaimniecība negatīvi ietekmē valsts mežainumu. Latvija ir ceturtā mežiem bagātākā valsts Eiropā, un tāda tā būs arī turpmāk, īpaši ņemot vērā faktu, ka aktīva mežsaimniecība mūsu zemē nozīmē ne tikai koksnes resursu ieguvi, bet arī skrupulozu meža atjaunošanu un kopšanu.
Biedrība “Zaļās mājas” pavasarī veica socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības izpratni un zināšanas par valstij nozīmīgo meža nozari, secinot, ka diemžēl ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst patiesu zināšanu par reālo situāciju mežos. Piemēram, ļoti liela daļa (41%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašlaik mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā – “Kārļa Ulmaņa laikos”, kaut patiesībā situācija ir pilnīgi pretēja: 1935.gadā Latviju klāja 1 747 000 ha meža, bet 2015.gadā mežu platība jau sasniedza 3 356 000 ha.
“Mežs ir mūsu visu – Latvijas pilsoņu – kopējā bagātība, tāpēc diskusijai par to, kā tas tiek apsaimniekots, ir jābūt. Tomēr ir skumji, ka liela daļa iedzīvotāju nemaz neiedziļinās reālajā situācijā, bet savu viedokli pauž, balstoties uz emocijām vai nepamatotām ziņām. Cilvēki dzīvo ar dogmatisku pārliecību, ka “ulmaņlaikos” viss bija labāks, taču reti kurš aizdomājas, ka toreiz Latvija bija izteikti agrāra valsts ar daudz zemnieku, kuri apara katru pieejamo zemes stūrīti, un mežam šajā valsts ekonomiski sociālajā modelī bija daudz mazāk vietas nekā šodien. Lai mazinātu maldus par to, kā attīstās Latvijas mežsaimniecība 21.gadsimtā, mēs šodien publicējam Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” apkopotos datus par reālo situāciju Latvijas mežos un aicinām ikvienu interesentu iepazīties ar šo informāciju,” stāsta Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis.
Koksnes resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila un ilgtspējīga. Vidēji ik gadu Latvijā tiek nocirsti 10 līdz 12 milj. m3 koksnes, bet ikgadējais pieaugums ir divtik lielāks – vismaz 25 miljoni m3 koksnes gadā, gan nodrošinot ar nepieciešamo resursu Latvijas kokrūpniekus, gan garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no mežainākajām Eiropas valstīm. 25 gadu laikā (1988.-2013.) ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegušu audžu platība Latvijā pieaugusi 2,1 reizi. Proti, 1988.gadā to bija 286 000 ha, bet 2013.gadā – jau 602 000 ha.
Tāpat Latvijā tiek īstenota ļoti aktīva mežu atjaunošana, faktiski katra nocirstā koka vietā iestādot divus jaunus stādiņus. Ieskatam skaitļi: 2010.gadā tika atjaunoti 32 200 ha mežu, 2012. gadā – 35 200 ha, 2014. gadā 38 000 ha, bet 2015. gadā atjaunoti 41 700 ha mežu.
“Par datu precizitāti varam būt droši, jo mežu apsekošanā tiek izmantota visā Eiropā pielietota metode, kuras precizitāte ir 97%. Patlaban Latvija ir 4.mežainākā valsts Eiropas Savienībā, un uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 1,7 hektāru meža. Ņemot vērā, ka mums ir patiešām neliels iedzīvotāju skaits, tā ir liela bagātība. Vienlaikus Latvijas meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā, un tas dod iespēju brīvi tajos ogot, sēņot, atpūsties un sportot,” norāda Āris Jansons, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks.
Patlaban mežainākā valsts Eiropas Savienībā ir Somija, no kuras teritorijas 66% ir meži. Salīdzinājumam – no Latvijas teritorijas mežs aizņem 52%.
Aptauja uzrādījusi arī kādu pozitīvu iezīmi – cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka meža ekonomisko vērtību var iegūt un vairot, tikai mežu efektīvi apsaimniekojot. 48% respondentu uzskata, ka efektīvi apmežota zeme ir tikpat vērtīga kā naftas, akmeņogļu, zelta vai dimantu krājumi, turklāt 78% respondentu pauž viedokli, ka mežs ir jānocērt pēc noteikta vecuma sasniegšanas un tad jāiestāda jauns.
