Lasīšanas laiks: 4 min
Otrdien, 13.septembrī, Valmierā norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas organizētā diskusija “Latvijas vidēja termiņa nodokļu stratēģijas projekts”, kuru vadīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Diskusijā tika apspriests, kāda ir bijusi līdzšinējā LTRK sadarbība ar valdību un kāda izpēte ir veikta. Tās rezultātā radušies dažādi pieņēmumi par dažādu problēmu risināšanu nodokļu jomā, taču tie nav kļuvuši par reāliem lēmumiem.
Šā brīža situācija
Kā norādīja Jānis Endziņš, esošā nodokļu politika šobrīd ir nesakārtota. “Pēdējos 26 gadus mēs vienkārši “peldam pa straumi”, ik pa brīdim veicot diezgan haotiskas korekcijas. Līdz šim valdība nav apstiprinājusi nodokļu politikas stratēģiju Latvijas vidējam termiņam. Līdz ar to, vienu gadu kaut kas tiek pieņemts, citā gadā atcelts. Tas savukārt rada nestabilitāti.
Priecē tas, ka attiecības, kādas šobrīd izveidojušās starp LTRK un valdību, ir labākās, kādas jebkad bijušas. Ļoti veiksmīga komunikācija ir nodibināta ar ministru prezidentu Māri Kučinski. Ar viņu tiekamies vismaz reizi mēnesī, lai apspriestu aktuālos jautājumus, kā arī visas vienošanās tiek izpildītas. Līdzīga sadarbība ir izveidojusies ar Finanšu ministriju. Ar iepriekšējo finanšu ministru, Jāni Reiru, LTRK nespēja rast kopīgu valodu. Ņemot vērā esošo situāciju, uzskatu, ka šis ir īstais laiks, lai īstenotu visas plānotās ieceres.”
Šā gada 9.augustā Ministru prezidents Māris Kučinskis, Latvijas LTRK prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, ņemot vērā Latvijas un starptautiskā fona situāciju, atbilstoši kurai nepieciešama strauja, izlēmīga rīcība, lai Latvija attīstītos, noslēdza vienošanos par kopīgi veicamajiem darbiem un sadarbības, kā arī sociālā dialoga principiem.
Vienošanās saturs
Vienošanās dokumentā aprakstīta vīzija par to, kādā veidā Latvijas iedzīvotāju labklājība tuvojas Eiropas Savienības vidējam līmenim. Šai izaugsmei viennozīmīgi būtu jābūt daudz straujākai nekā šobrīd. Tāpat mūs uztrauc tas, ka 2021.gadā beigsies Eiropas Savienības fondu maksājumi Latvijai. Šo fondu līdzekļiem ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē. Jautājums ir, kā mēs dzīvosim pēc 2021.gada un vai mēs esam gatavi šādai situācijai? Pilnīgi noteikti neesam. Tādēļ mūsu galvenais uzstādījums – darīt visu iespējamo, lai 2022.gadā mēs būtu pašpietiekami bez Eiropas fondiem. Tāpat joprojām aktuāla tēma ir demogrāfiskais stāvoklis Latvijā. Katru dienu Latviju pamet aptuveni 44 cilvēki. Pētījumi pierāda – ja mēs spētu paaugstināt vidējo algas līmeni Latvijā, lai tas atbilstu 70% no Eiropā vidējā algas līmeņa, tad varētu cerēt, ka no valsts aizbrauktu mazāk cilvēku. Tādēļ mēs aicinām valdību fokusēties uz tādiem eksportējošiem uzņēmumiem, kuri spēj maksāt labas algas.
Arī valsts pārvaldē nepieciešamas reformas. Pirmkārt, valsts iestādēs un pašvaldībās jābūt konkurētspējīgam atalgojumam. Pagājušajā nedēļā bez rezultātiem beidzās otrais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Sabiedrībā kopumā neatbalsta, ka vadītājs saņem labu algu. Taču tādas kompetences, kādām jābūt valsts iestādes vadītājam, nepiemīt ikvienam. Līdz ar to, lai kandidātu saraksts uz šo amatu būtu garāks, alga tiek palielināta. Tādēļ mēs iesakām pārņemt meritokrātijas praksi, proti, ka vadītāja amatos tiek iecelti tie cilvēki, kuri sevi pagātnē jau ir pierādījuši.
Vēl viens jautājums, kurš tika apspriests diskusijā, ir iestādes vai uzņēmuma vadītāja rīcības brīvība un, protams, arī atbildība. Vienošanās dokumentā rekomendēts vadīties nevis pēc dažādām instrukcijām un saskaņošanām, bet gan dot lielāku rīcības brīvību vadītājam. Labais piemērs – Igaunijas VID vadītājs. Viņš ir viens no labāk apmaksātajiem valsts ierēdņiem, taču tajā paša laikā šim cilvēkam ir piešķirta absolūta rīcības brīvība attiecībā uz savu personālu. Tiek piešķirts noteikts budžets, kura ietvaros vadītājs var lemt, cik darbiniekus algot savā komandā un kāda viņiem būs samaksa. Valdība to nespēj ietekmēt.
Lielas reformas nodokļu politikā nākamajā gadā netiks veiktas, taču diskusijas gaitā tika norādītas vairākas lietas, kuras nepieciešams risināt. Pirmkārt, jāsakārto taksometru nozare. Otrkārt, ēdināšana uzņēmumos – darbaspēka nodoklis. Tas pats attiecas uz darbinieku mobilitāti un darbinieku apmācībām. Treškārt, jāpaplašina reversā PVN maksāšanas kārtība. Ceturtkārt, jāatceļ solidaritātes nodoklis. Tāpat Jānis Endziņš norādīja, ka nepieciešams izveidot jaunu kārtību, kas attiektos uz mazo biznesu. Šeit ietvertas gan minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan mikro uzņēmumu nodoklis u.c. faktori.
Kā diskusijas laikā piebilda J.Endziņš, šīs ir tās lietas, kuras jāmēģina sakārtot nākamā gada laikā. Diskusijas laikā tika analizēti konkrēti nodokļi mikrouzņēmuma nodoklis, IIN, UIN u.c., kā arī savus viedokļus izteica klātesošie uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji. Diskusijas nobeigumā vienojās šo jautājumu turpināt pētīt un uzņēmējus aicināja iesniegt jautājumus, ierosinājumus tālākai izskatīšanai LTRK Vidzemes nodaļā.
