Lasīšanas laiks: 4 min
Ja piensaimniecības pašreizējās krīzes apstākļos izlems samazināt piena ražošanu, kompensācijās par katru tonnu nepiegādātā piena varētu tikt izmaksāti 140 eiro, aģentūru BNS informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Taču zemniekiem jārēķinās, ka atbalsts paredzēts, ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kilogramiem trīs mēnešu periodā un par apjomu, kas nepārsniedz 50% no piegādātā daudzuma. Ražošanu var samazināt vairāk, bet atbalsts pienāksies tikai par 50%.
Kopumā atbalsts paredzēts par piena piegādes samazināšanu trīs mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā, ja ražotājs 2016.gada jūlijā ir veicis piena piegādi pircējam, nevis to pārdevis tiešajā tirdzniecībā.
Kopumā būs četri samazināšanas periodi, taču ražotājs varēs pieteikties tikai uz vienu no tiem. Pirmais periods attieksies uz samazināšanu šā gada oktobrī, novembrī un decembrī, bet attiecīgais iesniegums būs jāiesniedz līdz 21.septembrim.
Nākamais periods būs novembris, decembris un 2017.gada janvāris, bet iesnieguma termiņš – 12.oktobris. Tālāk sekos periods par šā gada decembri, 2017.gada janvāri un februāri ar iesnieguma termiņu 9.novembrī, bet pēdējais periods attieksies uz 2017.gada janvāri, februāri un martu, iesnieguma termiņš – šā gada 7.decembris.
ZM arī norāda, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) vērtējumu kopējais atbalstāmais piena piegādes samazinājuma apjoms Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīs ir ap 1,07 miljoniem tonnu piena. Ja kopējais vienā reizē pieteiktais samazinājuma apjoms būs lielāks, EK piemēros centralizētu samazinājumu koeficientu visiem pieteikumiem un turpmākie samazināšanas periodi tiks slēgti.
Kā akcentē ZM, atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz trīs mēnešu periodā.
Samazinājuma koeficenta gadījumā ražotājam apstiprinātais samazinājuma apjoms, par ko pienāksies atbalsts, var būt mazāks nekā viņa plānotais. Par atteikšanos īstenot brīvprātīgu piena ražošanas samazināšanu sankcijas, protams, netiks piemērotas, norāda ZM.
Pieteikties atbalstam par brīvprātīgu piena ražošanas samazināšanu lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
Ņemot vērā, ka pieteikšanās pirmajam samazināšanas periodam noslēgsies jau šā gada 21.septembra plkst.13, ZM aicina ieinteresētos ražotājus sekot līdzi informācijai par šo atbalstu un par elektroniskās pieteikšanās uzsākšanu.
Atbalsta izmaksa notiks 90 dienu laikā pēc samazināšanas perioda beigām. Vairāk informācijas par šo atbalstu tuvākajā laikā būs pieejams ZM un LAD mājaslapās “www.zm.gov.lv” un “www.lad.gov.lv“.
Kā atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītāja vietnieks Jānis Šolks, kompensācijas demonstrē situācijas izpratni no EK puses, taču būs tikai īslaicīgs pasākums. “Tiks maksāts par ražošanas ierobežošanu, un tas apliecina, ka EK izprot situāciju un mēģina darīt visu, lai stabilizētu tirgu un apturētu ražošanas pieaugumu. Bet tas būs īslaicīgs pasākums, turklāt summa uz ES fona nav tik liela, un paredzams, ka tā beigsies jau pirmajā kārtā,” sacīja Šolks.
ZM ir arī sagatavojusi sākotnējo priekšlikumu kritērijiem par 9,76 miljonu eiro lielā atbalsta piešķiršanu Latvijas piena ražotājiem, kas patlaban tiek apspriesti ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iepriekš norādīja, ka patlaban vēl nav iespējams prognozēt, cik saimniecību varētu atteikties no piena ražošanas.
“Šāda atkāpšanās naudas saņemšana nav tik vienkārša. Tas nenozīmēs, ka saimnieks rīt vairs neražos pienu, īpašums tiks novērtēts un viņš saņems naudu. Tā nebūs. Tas viss saistīsies ar lielu problēmu šim cilvēkam, piemēram, ko darīt ar zemi, jo uz tās vairs nedrīkstēs saimniekot, kā arī būs virkne citu ļoti nopietnu ierobežojumu,” sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam piena cena samazinājusies par 39%, nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.
Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.
Dīvaini! Tā vietā, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju un pārdotu, gāzīs grāvī …