Lasīšanas laiks: 2 min
Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.
Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, trešdien, 17.augustā, tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.
Sasakaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, LPTA biedru uzņēmumi vidēji saviem darbiniekiem maksāja par 20 – 50% lielākas stundu likmes nekā vidēji citos mazumtirdzniecības uzņēmumos. “Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdriošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi “Rimi Latvia”, “Narvesen Baltija” un “Maxima Latvija” saskarās ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē,” komentē Noris Krūzītis.
Ir jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi “pelēko uzņēmumu” radītā negodīgā konkurence ir būtisks šķērslis, kas kavē algu situācijas uzlabošanu, īpaši lielo uzņēmumu gadījumos, kur darbinieku skaits ir vairāki tūkstoši nodarbināto.
VID statistika liecina, ka trīs gadu periodā teju puse no mazumtirdzniecības uzņēmumiem strādā ar zaudējumiem, kas ir pretrunā ar mazumtirdzniecības kā biznesa struktūru. Tā ir skaidra norāde, ka uzņēmumi izvairās no nodokļu nomaksas, ir negodīgi pret valsti un saviem darbiniekiem, uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.
