Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 13.aprīlī, Vidzemes Augstskolā notika seminārs “Klimata pārmaiņu izglītība visiem”, kura mērķis ir stiprināt klimata pārmaiņu diskusiju Latvijas reģionos, iesaistot reģionālās pašvaldības, uzņēmējus u.c. interesentus.
Seminārā tika analizētas klimata pārmaiņas Latvijā, tās skatot ilgtspējīgas attīstības, patēriņa un zemu emisiju ekonomikas kontekstā, tāpat arī sniegta aktuālā informācija klimata pārmaiņu politikas jautājumos.
Pēdējo 50 gadu laikā Latvijā novērots vidējās gaisa temperatūras pieaugums, ir mēneši, kuros vidējais nokrišņu daudzums strauji palielinājies, ir mēneši, kuros krities, upēs pavasara un vasaras sezonās palielinās caurplūdums, ekstremālās meteoroloģiskās parādības ir ar pieaugošu tendenci, veģetācijas perioda iestāšanās un noslēguma izmaiņas – tie ir tikai daži piemēri, ka klimata pārmaiņas notiek un uz to ir jāreaģē, lai tās gan novērstu, gan arī pielāgotos, norādīja Māris Kļaviņš, Latvijas Universitātes pārstāvis. “1958.gadā iznāca pēdējā grāmata, kas bija veltīta Latvijas klimatam. Klimats ir abstrakts jēdziens, ko grūti uztvert, bet ir statistiski pierādīts, ka notiek būtiskas pārmaiņas, tāpēc ir jāsniedz jaunākā informācija gan skolas vecuma bērniem, gan citiem interesentiem par esošo situāciju.”
“Attēlos redzam, kā mākslinieks 1900.gadā mēģināja paredzēt nākotni. Daudz kas ir piepildījies – elektriskas ierīces mājas uzkopšanai, tehnika lauksaimniecības darbu veikšanai u.tml. Šodien nākotni paredzēt ir grūti,” skaidroja Jānis Zaļoksnis, Latvijas Universitātes pārstāvis.
“Resursu apjoms samazinās, bet ražošana pieaug, kaut kas ir jādara, lai saglabātu savu sugu. Iespēja ir ilgtspējīga attīstība – nodrošināt pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām,”
norādīja J.Zaļoksnis. Tie nav tikai dokumenti un valdības lēmumi, bet arī iedzīvotāju attieksme, izvērtējot, kas tiem nepieciešams. Tam piekrita arī biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga, skaidrojot, ka emisiju apjoms korelē ar ienākumiem, tas ir ilgtspējīgas attīstības izaicinājums – vajadzību samērošana, kas nozīmē arī attieksmes maiņu.
“Mainīt paradumus ir grūti, bet tas ir iespējams. Ir dažādas iespējas. Piemēram, aprites ekonomikas sistēma. Tās pamatā ir tāda barības ķēde, kāda pastāv dabā, t.i., kāda atkritumi ir izejviela nākamajam posmam, izmantoto materiālu ražošanas procesā saglabājot pēc iespējas ilgāk. Latvijā redzu tam potenciālu, jo esam spiesti taupīt,”
pauda Džineta Dimante, Latvijas Universitātes pārstāve. Tāpat arī potenciāls ir dalīšanās ekonomikas ieviešanai – “sadarbība, piemēram, izīrējot dzīvojamās telpas, mašīnas stāvvietu, kamēr pašam to nevajag, tāpat arī mainīšanās ar pakalpojumiem, kur viens kaimiņš prot salabot caurules, otrs var atlīdzināt, apgriežot matus vai pastaigājot ar kaimiņa suni u.tml. piemēri”.
Seminārā uzstājās biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga un Latvijas Universitātes pārstāvji: Māris Kļaviņš, Jānis Zaļoksnis, Džineta Dimante, tāpat arī Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes būvinženieris Kaspars Kalniņš, kurš stāstīja par Valmieras pilsētas iniciatīvām klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanā. K.Kalniņš skaidroja par daudzdzīvokļu namu siltināšanu, norādot, ka tiek taupīta siltumenerģija, ir skaņas izolācija, jārēķinās, ka pieaug mājas vērtība, tomēr arī ekspluatācijas ilgums palielinās. Pašvaldība regulāri sniedz informāciju gan par ieguvumiem, gan izmaksām, kādas ir renovēšanas laikā un kā tās mainās pēc mājas nodošanas ekspluatācijā. Tāpat arī pilsētā domāts par energoefektīvu apgaismojumu, ir iegādāti divi elektromobīļi un notiek vēl citas aktivitātes.
Seminārs rīkots projekta ietvaros, lai izstrādātu mācību programmas un mācību materiālus, kā arī sniegtu informāciju pašvaldību pārstāvjiem un pedagogiem. Tiek sagatavota arī grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība”, to būs iespējams izmantot kā mācību līdzekli, kā arī tā būs brīvi pieejama ikvienam interesentam internetā. Plānots mācību grāmatu izdot jau maijā. Tiek veidots arī bezmaksas e-kurss, kas interesentiem būs pieejams, sākot ar jūniju.
Semināru organizēja biedrība “Zaļā brīvība” un Latvijas Universitāte sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu EEZ finansēta projekta “Klimata pārmaiņu izglītība ikvienam” ietvaros.
