Valmieras Ziņas

Jānis Upenieks: Vieglatlētika ir citu sporta veidu pamatu pamats

Lasīšanas laiks: 5 min

18.jūlijā un 19.jūlijā, Jāņa Daliņa stadionā jau 20.reizi norisināsies Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā, kur Latvijas izlasē startēs pieci Valmieras sportisti. Portāls “Valmieras Ziņas” aicināja uz sarunu Valmieras vieglatlētikas kluba prezidentu, Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes locekli un 11.Saeimas deputātu Jāni Upenieku, lai aprunātos par vieglatlētiku, tās attīstību, sporta manēžām un Prezidenta balvas lomu sportā.

Kā Tu vērtē vieglatlētikas attīstību Latvijā?

Es teiktu, ka vieglatlētika Latvijā attīstās palēnām. Tai ir visai pateicīgas pozīcijas sportā, jo

vieglatlētika ir sporta pamatu pamats, kas nepieciešams praktiski visiem sporta veidiem.

Tie paši basketbolisti, kuri no septiņu vai astoņu gadu vecuma sāk trenēties tikai basketbolu, ja viņi grib kļūt par profesionāļiem un spēlēt augstā līmenī, tad agri vai vēlu viņi jāvēršas arī pie vieglatlētikas treneriem, un tad viņiem ir speciāli treniņi, kas palīdz attīstīt profesionalitāti vajadzīgajā sporta veidā.

Līdz ar to, vieglatlētikas attīstība nemaz nevar būt slikta, jo visiem, kas vēlas sportot, ir jāprot skriet, visiem ir jāprot lēkt, tāpēc bez tās nevar nekā. Ir pat ieteicamais jebkuram, –

ja kāds vēlas savus bērnus sūtīt trenēties kādā sporta veidā, tad ieteicams pat patiesībā būtu sākumā aiziet un vieglatlētikā iemācīties pamatus

– skriešanu, kustības un tad domāt par pārējo.

Protams, ir arī lietas, kas vieglatlētikas attīstību zināmā mērā palēlina, bet kopumā potenciāls ir labs un ir arī interese.

Viens ir nepieciešamība pēc vieglatlētikas, bet  kādas ir vieglatlētu iespējas sportot Latvijā un Valmierā?

Šobrīd lielākais vieglatlētikas attīstības “klupšanas akmens” ir manēžu trūkums,

jo Latvijā ir vien dažas labas manēžas, tostarp Kuldīgā, Rīgā, Ventspilī, bet vairāk arī praktiski mums manēžu nav. Līdz ar to arī Vidzemes čempionāti ziemā notiek Igaunijā. Tā ir problēma, ar ko saskaras vieglatlēti. Piemēram, vasarās Valmierā ir ļoti laba infrastruktūra, ir stadions, kur var skriet pa apļiem un, pie tam, J.Daliņa stadions pat ir leģendārs, bet ziemas mēnešos ir nelielā manēža apakšā zem stadiona tribīnēm, kur visi tomēr satilpt nevar. Ja ir vien vieglatlēti, tad jau ir visai grūti, bet, ja vēl pievienojas BMX sportisti un basketbolisti, tad jau ir sarežģīti.

Reizēm gadās arī tā, ka

ziemā, kad paliek grūtāki sportošanas apstākļi, kāds varbūt aiziet it kā “pa ziemu” uzspēlēt basketbolu un beigās tur arī paliek,

līdz ar to būtībā manēžu trūkuma dēļ vieglatlētika pazaudē labus sportistus.

Es teiktu, ka, patiešām, – lielākais izaicinājums ir manēžu trūkums. Ja tas tiktu atrisināts, daudz vairāk pārliecinātu vecāku sūtīt savus bērnus trenēties vieglatlētikā un arī pašus bērnus vairāk ieinteresētu nodarboties ar vieglatlētiku, ja šo iespēju sportot būtu vairāk un visu gadu.

Šī ziema teorētiski gan bija siltāka un, uzvelkot divas virsjakas kārtas, varēja skriet, bet, manuprāt, tas nav īsti normāli.

Otrs “klupšanas akmens”, protams, ir finansējuma jautājums, tas ir treneru atalgojums un finansējums sportam kā tādam

un par to – papildus līdzekļiem sportam, – cīnos gan no Saeimas puses, gan kā pārstāvis Latvijas Sporta federācijā.

Valmiera pamazām virzās uz to, ka pēc gadiem tai būs pašai sava manēža. Vai tā ievērojami uzlabos vieglatlētikas attīstību šeit?

Es domāju, ka noteikti – jā, jo, ja to uzbūvēs tuvāko gadu laikā, tad tā būs vienīgā manēža, ja nemaldos, kādu 200 kilometru rādiusā.

Ar piepildījumu nebūs problēmu?

Ar piepildījumu noteikti nebūs problēmu, jo tas dotu iespēju ziemā sportot ne tikai sportistiem. Piemēram, man ļoti simpātisks šķiet Igaunijas piemērs, kur manēžā ap profesionālo sportistu skrejceļiem ir arī zona, pa kuru var skriet un trenēties iedzīvotāji, kuri nav sportisti, bet vēlas rūpēties par savu veselību un labsajūtu. Igaunijā ir ļoti labi redzams, ka šāda iespēja ir pieprasīta.

Tāpat, bez vietējiem sportistiem un iedzīvotājiem,

manēžu noteikti veiksmīgi varētu izmantot arī lielās komandas, kuru treniņiem ir nepieciešams pilna spektra piedāvājums.

Piemēram, lai hokeja komanda “Dinamo” kaut kur brauktu trenēties, viņiem vajag manēžu, baseinus un saunas, trenažieru zāles un ledus halli. Pagaidām Valmierā manēža ir trūkstošais posms, kas neļauj visa gada garumā uzņemt šādas lielās komandas, bet, līdz ko tā būs, tad gan citiem sporta veidiem, gan arī pašai vieglatlētikai tas viennozīmīgi būs straujš uzrāviens.

Tad, es saprotu, – sportistu interese par iespējām nodarboties ar vieglatlētiku ir gana laba?

Jā. Es domāju, ka par intereses trūkumu nav pamata sūdzēties. Arī skatoties no vieglatlētikas kluba skatpunkta –

sportistu mums ir daudz, sasniegumi arī ir ļoti labi un jaunieši vēlas skriet un skrien.

Arī nupat jūnija sākumā jauniešu sacensībās biju ļoti patīkami pārsteigts, kad redzēju, ka J.Daliņa stadions un tribīnes ir pārpildītas ar kopumā ap 1000 dalībniekiem.

Dažubrīd pat liekas neticami, kā to visu Raitis Ravinskis un Līga Dzene kopā ar pārējiem vieglatlētikas treneriem spēj noorganizēt, bet viņiem izdodas fantastiski. Un interese ir visai liela, ir tikai jādod jauniešiem iespējas.

Viena no šādām iespējām ir Valsts Prezidenta balvas sacensības vieglatlētikā. Kādu lomu, Tavuprāt, šīs sacensības spēlē vieglatlētikas un vispār – sporta dzīves kontekstā?

Prezidenta balva pilnīgi noteikti ir viens no prestižākajiem, viens no lielākajiem gada notikumiem vieglatlētikā, kas dod motivāciju ikvienam, un, jo īpaši, valmieriešiem, jo tas notiek tieši Valmierā. Tas, protams, dod motivāciju sportot, vēlmi iekļūt izlasē un tā tālāk.

Vēl nesen spriedām Latvijas Sporta federāciju padomes sēdē, ka

Prezidenta balva ir vienas no retajām, ja ne pat vienīgās sacensības, kuras apmeklē Valsts prezidents.

Citās sacensībās, šķiet, Andra Bērziņa kungu nav iespējams sastapt, bet arī šogad Prezidenta balvas sacensībās savu ierašanos viņš ir apstiprinājis.

Līdz ar to, sacensību loma ir ļoti liela un tas, ka ik gadu arī lietuvieši un igauņi pie mums brauc un vēlas sacensties, to tikai pierāda. Protams, arī katram sportistam pašam tas ir goda jautājums – piedalīties un aizstāvēt savas valsts, savas pilsētas vārdu. Es domāju, ka īpaši valmieriešiem startēt savu draugu, tuvinieku, radu priekšā – tas vienmēr ir milzīgs gods un prieks.

“Rūjienas saldējums”, pieaugot ražošanas apjomiem, aicina savā komandā saldējuma masas vārītāju Darba pienākumi: Saldējuma masas sagatavošana un vārīšana; Izejvielu sagatavošana atbilstoši receptūrām; Iekārtu, līniju mazgāšana, dezinfekcija; Iekārtu uzturēšana labā darba kārtībā; Telpu un iekārtu uzturēšana atbilstoši sanitārajām prasībām u.c.   No Tevis sagaidām: Spēju strādāt fizisku darbu, intensīvos darba apstākļos; Spēju uzņemties atbildību un veikt darba pienākumus ar precizitāti; Spēju organizēt un plānot savu darbu; Iniciatīvu un labas komunikācijas prasmes; Vēlmi mācīties, apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u.   Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 8 EUR stundā pirms nodokļu nomaksas; Maiņu darbu – dienas un nakts maiņas; Sociālās garantijas; Veselības apdrošināšanu pēc 3 nostrādātajiem mēnešiem; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: VĀRĪTĀJS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-12-15 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

reģ.Nr.LV90001342592 izsludina konkursu uz vakantajiem amatiem Vidzemes Augstskolas Zinātniskajā institūtā: vadošais pētnieks - 1 vieta; zinātnes nozare Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija, apakšnozare Komunikācijas teorija Uz vadošā pētnieka amatu var pretendēt persona ar doktora grādu, kurai ir pētījumu profilam atbilstošas zinātniskās publikācijas un/vai patenti, kura spēj patstāvīgi veikt zinātniskos pētījumus, veidot zinātnisko projektu pieteikumus, vadīt citu zinātnieku pētniecisko darbu un kuram zinātniskā un akadēmiskā darba stāžs kopumā nav mazāks par pieciem gadiem. Pretendentu zinātnisko kvalifikāciju izvērtē institūta zinātniskā padome atbilstoši “Nolikums par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Vidzemes Augstskolā” (https://va.lv/dokumenti). Pretendentiem uz vakantajiem amatiem līdz 2025.gada 19.decembrim (ieskaitot) jāiesniedz institūta zinātniskajai padomei adresēts iesniegums-motivācijas vēstule par dalību konkursā, norādot, uz kādu amatu un kādā zinātņu nozarē/apakšnozarē kandidāts pretendē, izglītību un zinātnisko grādu apliecinošu dokumentu kopijas, publicēto zinātnisko darbu saraksts, CV ar iekļautu informāciju par angļu valodas zināšanu līmeni. Pieteikumu sūtīt Vidzemes Augstskolas juristei-personāla speciālistei: kabinets Nr.222, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4202 vai pa e-pastu agrita.somase@va.lv ar norādi „Konkurss uz zinātnisko amatu”; tālr.: 26442256. Samaksa vadošajam pētniekam: 17,54-52,62 EUR/h,atbilstoši konkrētajam veiktajam darbam. Profesija: VADOŠAIS PĒTNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 10, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-12-19 Kontaktpersona: CV,mot.vēst.,lūdzam sūtīt uz e-pastu: agrita.somase@va.lv

Mūsu partneri