Valmieras Ziņas

Jānis Upenieks: Vieglatlētika ir citu sporta veidu pamatu pamats

Lasīšanas laiks: 5 min

18.jūlijā un 19.jūlijā, Jāņa Daliņa stadionā jau 20.reizi norisināsies Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā, kur Latvijas izlasē startēs pieci Valmieras sportisti. Portāls “Valmieras Ziņas” aicināja uz sarunu Valmieras vieglatlētikas kluba prezidentu, Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes locekli un 11.Saeimas deputātu Jāni Upenieku, lai aprunātos par vieglatlētiku, tās attīstību, sporta manēžām un Prezidenta balvas lomu sportā.

Kā Tu vērtē vieglatlētikas attīstību Latvijā?

Es teiktu, ka vieglatlētika Latvijā attīstās palēnām. Tai ir visai pateicīgas pozīcijas sportā, jo

vieglatlētika ir sporta pamatu pamats, kas nepieciešams praktiski visiem sporta veidiem.

Tie paši basketbolisti, kuri no septiņu vai astoņu gadu vecuma sāk trenēties tikai basketbolu, ja viņi grib kļūt par profesionāļiem un spēlēt augstā līmenī, tad agri vai vēlu viņi jāvēršas arī pie vieglatlētikas treneriem, un tad viņiem ir speciāli treniņi, kas palīdz attīstīt profesionalitāti vajadzīgajā sporta veidā.

Līdz ar to, vieglatlētikas attīstība nemaz nevar būt slikta, jo visiem, kas vēlas sportot, ir jāprot skriet, visiem ir jāprot lēkt, tāpēc bez tās nevar nekā. Ir pat ieteicamais jebkuram, –

ja kāds vēlas savus bērnus sūtīt trenēties kādā sporta veidā, tad ieteicams pat patiesībā būtu sākumā aiziet un vieglatlētikā iemācīties pamatus

– skriešanu, kustības un tad domāt par pārējo.

Protams, ir arī lietas, kas vieglatlētikas attīstību zināmā mērā palēlina, bet kopumā potenciāls ir labs un ir arī interese.

Viens ir nepieciešamība pēc vieglatlētikas, bet  kādas ir vieglatlētu iespējas sportot Latvijā un Valmierā?

Šobrīd lielākais vieglatlētikas attīstības “klupšanas akmens” ir manēžu trūkums,

jo Latvijā ir vien dažas labas manēžas, tostarp Kuldīgā, Rīgā, Ventspilī, bet vairāk arī praktiski mums manēžu nav. Līdz ar to arī Vidzemes čempionāti ziemā notiek Igaunijā. Tā ir problēma, ar ko saskaras vieglatlēti. Piemēram, vasarās Valmierā ir ļoti laba infrastruktūra, ir stadions, kur var skriet pa apļiem un, pie tam, J.Daliņa stadions pat ir leģendārs, bet ziemas mēnešos ir nelielā manēža apakšā zem stadiona tribīnēm, kur visi tomēr satilpt nevar. Ja ir vien vieglatlēti, tad jau ir visai grūti, bet, ja vēl pievienojas BMX sportisti un basketbolisti, tad jau ir sarežģīti.

Reizēm gadās arī tā, ka

ziemā, kad paliek grūtāki sportošanas apstākļi, kāds varbūt aiziet it kā “pa ziemu” uzspēlēt basketbolu un beigās tur arī paliek,

līdz ar to būtībā manēžu trūkuma dēļ vieglatlētika pazaudē labus sportistus.

Es teiktu, ka, patiešām, – lielākais izaicinājums ir manēžu trūkums. Ja tas tiktu atrisināts, daudz vairāk pārliecinātu vecāku sūtīt savus bērnus trenēties vieglatlētikā un arī pašus bērnus vairāk ieinteresētu nodarboties ar vieglatlētiku, ja šo iespēju sportot būtu vairāk un visu gadu.

Šī ziema teorētiski gan bija siltāka un, uzvelkot divas virsjakas kārtas, varēja skriet, bet, manuprāt, tas nav īsti normāli.

Otrs “klupšanas akmens”, protams, ir finansējuma jautājums, tas ir treneru atalgojums un finansējums sportam kā tādam

un par to – papildus līdzekļiem sportam, – cīnos gan no Saeimas puses, gan kā pārstāvis Latvijas Sporta federācijā.

Valmiera pamazām virzās uz to, ka pēc gadiem tai būs pašai sava manēža. Vai tā ievērojami uzlabos vieglatlētikas attīstību šeit?

Es domāju, ka noteikti – jā, jo, ja to uzbūvēs tuvāko gadu laikā, tad tā būs vienīgā manēža, ja nemaldos, kādu 200 kilometru rādiusā.

Ar piepildījumu nebūs problēmu?

Ar piepildījumu noteikti nebūs problēmu, jo tas dotu iespēju ziemā sportot ne tikai sportistiem. Piemēram, man ļoti simpātisks šķiet Igaunijas piemērs, kur manēžā ap profesionālo sportistu skrejceļiem ir arī zona, pa kuru var skriet un trenēties iedzīvotāji, kuri nav sportisti, bet vēlas rūpēties par savu veselību un labsajūtu. Igaunijā ir ļoti labi redzams, ka šāda iespēja ir pieprasīta.

Tāpat, bez vietējiem sportistiem un iedzīvotājiem,

manēžu noteikti veiksmīgi varētu izmantot arī lielās komandas, kuru treniņiem ir nepieciešams pilna spektra piedāvājums.

Piemēram, lai hokeja komanda “Dinamo” kaut kur brauktu trenēties, viņiem vajag manēžu, baseinus un saunas, trenažieru zāles un ledus halli. Pagaidām Valmierā manēža ir trūkstošais posms, kas neļauj visa gada garumā uzņemt šādas lielās komandas, bet, līdz ko tā būs, tad gan citiem sporta veidiem, gan arī pašai vieglatlētikai tas viennozīmīgi būs straujš uzrāviens.

Tad, es saprotu, – sportistu interese par iespējām nodarboties ar vieglatlētiku ir gana laba?

Jā. Es domāju, ka par intereses trūkumu nav pamata sūdzēties. Arī skatoties no vieglatlētikas kluba skatpunkta –

sportistu mums ir daudz, sasniegumi arī ir ļoti labi un jaunieši vēlas skriet un skrien.

Arī nupat jūnija sākumā jauniešu sacensībās biju ļoti patīkami pārsteigts, kad redzēju, ka J.Daliņa stadions un tribīnes ir pārpildītas ar kopumā ap 1000 dalībniekiem.

Dažubrīd pat liekas neticami, kā to visu Raitis Ravinskis un Līga Dzene kopā ar pārējiem vieglatlētikas treneriem spēj noorganizēt, bet viņiem izdodas fantastiski. Un interese ir visai liela, ir tikai jādod jauniešiem iespējas.

Viena no šādām iespējām ir Valsts Prezidenta balvas sacensības vieglatlētikā. Kādu lomu, Tavuprāt, šīs sacensības spēlē vieglatlētikas un vispār – sporta dzīves kontekstā?

Prezidenta balva pilnīgi noteikti ir viens no prestižākajiem, viens no lielākajiem gada notikumiem vieglatlētikā, kas dod motivāciju ikvienam, un, jo īpaši, valmieriešiem, jo tas notiek tieši Valmierā. Tas, protams, dod motivāciju sportot, vēlmi iekļūt izlasē un tā tālāk.

Vēl nesen spriedām Latvijas Sporta federāciju padomes sēdē, ka

Prezidenta balva ir vienas no retajām, ja ne pat vienīgās sacensības, kuras apmeklē Valsts prezidents.

Citās sacensībās, šķiet, Andra Bērziņa kungu nav iespējams sastapt, bet arī šogad Prezidenta balvas sacensībās savu ierašanos viņš ir apstiprinājis.

Līdz ar to, sacensību loma ir ļoti liela un tas, ka ik gadu arī lietuvieši un igauņi pie mums brauc un vēlas sacensties, to tikai pierāda. Protams, arī katram sportistam pašam tas ir goda jautājums – piedalīties un aizstāvēt savas valsts, savas pilsētas vārdu. Es domāju, ka īpaši valmieriešiem startēt savu draugu, tuvinieku, radu priekšā – tas vienmēr ir milzīgs gods un prieks.

Aktuālais jautājums

Vai esi iepazinies ar jauno Valmieras novada teritoriālo plānojumu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ja esi enerģisks un esi gatavs jauniem izaicinājumiem, kā arī vēlies sevi pilnveidot un izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi kopējo mērķu sasniegšanā, tad tieši Tu, kā kolēģis, esi nepieciešams Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" komandai!* Valsts sociālās aprūpes centrs "ZEMGALE" kā lielākais valsts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs Latvijā AICINA DARBĀ Autobusa vadītāju filiālē "Rūja" (uz nenoteiktu laiku, 1 amata vieta uz pilnu slodzi) Mēs piedāvājam: sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam; alga (bruto) EUR 925– EUR 1220 atbilstoši profesionālajai pieredzei un kompetencēm; pārbaudes laikā atalgojums līdz EUR 950; darba pieredzi valsts pārvaldē; labus darba apstākļus; draudzīgus, atsaucīgus un profesionālus kolēģus; veselības apdrošināšanu pēc 3 mēnešiem. Būtiskākie amata pienākumi: droši un savlaicīgi pārvadāt klientus un darbiniekus atbilstoši maršrutiem un grafikiem; nodrošināt klientu apkalpošanu - palīdzēt iekāpt/izkāpt, īpaši personām ar kustību traucējumiem; uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, veikt ikdienas pārbaudes un nodrošināt tā uzturēšanu kārtībā; uzturēt kārtībā transportlīdzekļa garāžas telpas un teritoriju ap garāžu; aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju (ceļazīmes u.c.) un ievērot noteiktās darba procedūras; rīkoties atbildīgi ārkārtas situācijās, ievērot satiksmes, darba drošības un iekšējās kārtības noteikumus; pēc nepieciešamības, tīrīt sniegu, grābt lapas, novākt gružus uz brauktuvēm, kā arī pļaut zāli. Prasības pretendentam: vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā; labas latviešu valodas zināšanas; D kategorijas autovadītāja apliecība, 95.kods (profesionālā transportlīdzekļa vadītāja kategorija); derīgs elektroniskais paraksts (palīdzēsim izveidot). Darba vietas adrese: VSAC "Zemgale" filiāle "Rūja", Jeri, Jeru pagasts., Valmieras novads. Profesionālās darbības aprakstu (CV) ar atzīmi "Autobusa vadītājs" sūtīt uz e-pastu: vakances@vsaczemgale.gov.lv. Uzmanību! VSAC "Zemgale" personāla dokumentu aprite tiks nodrošināta elektroniski, līdz ar to dokumentu parakstīšanai Jums būs nepieciešams izmantot patstāvīgi noformētu elektronisko parakstu. Piesakot savu kandidatūru uz izsludināto amata vietu, Jūs uzticat savus personas datus Valsts sociālās aprūpes centram “Zemgale”. Detalizēta informācija par personas datu apstrādes aspektiem šī nolūka sasniegšanai ir norādīta iestādes mājas lapā, adrese: https://www.vsaczemgale.gov.lv/lv/media/2279/download Informējam, ka sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kuri tiks aicināti uz interviju. Par atteikumu ziņosim tikai tiem kandidātiem, kas tiks uzaicināti uz interviju. Gadījumā, ja trīs nedēļu laikā pēc CV nosūtīšanas neesat saņēmis uzaicinājumu uz darba interviju, varat uzskatīt, ka Jūsu kandidatūra netika virzīta pārrunu kārtai. Profesija: AUTOBUSA VADĪTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūja, Jeri, Jeru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-07-05 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e- pastu: vakances@vsaczemgale.gov.lv Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri