Valmieras Ziņas

Jānis Upenieks: Vieglatlētika ir citu sporta veidu pamatu pamats

Lasīšanas laiks: 5 min

18.jūlijā un 19.jūlijā, Jāņa Daliņa stadionā jau 20.reizi norisināsies Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā, kur Latvijas izlasē startēs pieci Valmieras sportisti. Portāls “Valmieras Ziņas” aicināja uz sarunu Valmieras vieglatlētikas kluba prezidentu, Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes locekli un 11.Saeimas deputātu Jāni Upenieku, lai aprunātos par vieglatlētiku, tās attīstību, sporta manēžām un Prezidenta balvas lomu sportā.

Kā Tu vērtē vieglatlētikas attīstību Latvijā?

Es teiktu, ka vieglatlētika Latvijā attīstās palēnām. Tai ir visai pateicīgas pozīcijas sportā, jo

vieglatlētika ir sporta pamatu pamats, kas nepieciešams praktiski visiem sporta veidiem.

Tie paši basketbolisti, kuri no septiņu vai astoņu gadu vecuma sāk trenēties tikai basketbolu, ja viņi grib kļūt par profesionāļiem un spēlēt augstā līmenī, tad agri vai vēlu viņi jāvēršas arī pie vieglatlētikas treneriem, un tad viņiem ir speciāli treniņi, kas palīdz attīstīt profesionalitāti vajadzīgajā sporta veidā.

Līdz ar to, vieglatlētikas attīstība nemaz nevar būt slikta, jo visiem, kas vēlas sportot, ir jāprot skriet, visiem ir jāprot lēkt, tāpēc bez tās nevar nekā. Ir pat ieteicamais jebkuram, –

ja kāds vēlas savus bērnus sūtīt trenēties kādā sporta veidā, tad ieteicams pat patiesībā būtu sākumā aiziet un vieglatlētikā iemācīties pamatus

– skriešanu, kustības un tad domāt par pārējo.

Protams, ir arī lietas, kas vieglatlētikas attīstību zināmā mērā palēlina, bet kopumā potenciāls ir labs un ir arī interese.

Viens ir nepieciešamība pēc vieglatlētikas, bet  kādas ir vieglatlētu iespējas sportot Latvijā un Valmierā?

Šobrīd lielākais vieglatlētikas attīstības “klupšanas akmens” ir manēžu trūkums,

jo Latvijā ir vien dažas labas manēžas, tostarp Kuldīgā, Rīgā, Ventspilī, bet vairāk arī praktiski mums manēžu nav. Līdz ar to arī Vidzemes čempionāti ziemā notiek Igaunijā. Tā ir problēma, ar ko saskaras vieglatlēti. Piemēram, vasarās Valmierā ir ļoti laba infrastruktūra, ir stadions, kur var skriet pa apļiem un, pie tam, J.Daliņa stadions pat ir leģendārs, bet ziemas mēnešos ir nelielā manēža apakšā zem stadiona tribīnēm, kur visi tomēr satilpt nevar. Ja ir vien vieglatlēti, tad jau ir visai grūti, bet, ja vēl pievienojas BMX sportisti un basketbolisti, tad jau ir sarežģīti.

Reizēm gadās arī tā, ka

ziemā, kad paliek grūtāki sportošanas apstākļi, kāds varbūt aiziet it kā “pa ziemu” uzspēlēt basketbolu un beigās tur arī paliek,

līdz ar to būtībā manēžu trūkuma dēļ vieglatlētika pazaudē labus sportistus.

Es teiktu, ka, patiešām, – lielākais izaicinājums ir manēžu trūkums. Ja tas tiktu atrisināts, daudz vairāk pārliecinātu vecāku sūtīt savus bērnus trenēties vieglatlētikā un arī pašus bērnus vairāk ieinteresētu nodarboties ar vieglatlētiku, ja šo iespēju sportot būtu vairāk un visu gadu.

Šī ziema teorētiski gan bija siltāka un, uzvelkot divas virsjakas kārtas, varēja skriet, bet, manuprāt, tas nav īsti normāli.

Otrs “klupšanas akmens”, protams, ir finansējuma jautājums, tas ir treneru atalgojums un finansējums sportam kā tādam

un par to – papildus līdzekļiem sportam, – cīnos gan no Saeimas puses, gan kā pārstāvis Latvijas Sporta federācijā.

Valmiera pamazām virzās uz to, ka pēc gadiem tai būs pašai sava manēža. Vai tā ievērojami uzlabos vieglatlētikas attīstību šeit?

Es domāju, ka noteikti – jā, jo, ja to uzbūvēs tuvāko gadu laikā, tad tā būs vienīgā manēža, ja nemaldos, kādu 200 kilometru rādiusā.

Ar piepildījumu nebūs problēmu?

Ar piepildījumu noteikti nebūs problēmu, jo tas dotu iespēju ziemā sportot ne tikai sportistiem. Piemēram, man ļoti simpātisks šķiet Igaunijas piemērs, kur manēžā ap profesionālo sportistu skrejceļiem ir arī zona, pa kuru var skriet un trenēties iedzīvotāji, kuri nav sportisti, bet vēlas rūpēties par savu veselību un labsajūtu. Igaunijā ir ļoti labi redzams, ka šāda iespēja ir pieprasīta.

Tāpat, bez vietējiem sportistiem un iedzīvotājiem,

manēžu noteikti veiksmīgi varētu izmantot arī lielās komandas, kuru treniņiem ir nepieciešams pilna spektra piedāvājums.

Piemēram, lai hokeja komanda “Dinamo” kaut kur brauktu trenēties, viņiem vajag manēžu, baseinus un saunas, trenažieru zāles un ledus halli. Pagaidām Valmierā manēža ir trūkstošais posms, kas neļauj visa gada garumā uzņemt šādas lielās komandas, bet, līdz ko tā būs, tad gan citiem sporta veidiem, gan arī pašai vieglatlētikai tas viennozīmīgi būs straujš uzrāviens.

Tad, es saprotu, – sportistu interese par iespējām nodarboties ar vieglatlētiku ir gana laba?

Jā. Es domāju, ka par intereses trūkumu nav pamata sūdzēties. Arī skatoties no vieglatlētikas kluba skatpunkta –

sportistu mums ir daudz, sasniegumi arī ir ļoti labi un jaunieši vēlas skriet un skrien.

Arī nupat jūnija sākumā jauniešu sacensībās biju ļoti patīkami pārsteigts, kad redzēju, ka J.Daliņa stadions un tribīnes ir pārpildītas ar kopumā ap 1000 dalībniekiem.

Dažubrīd pat liekas neticami, kā to visu Raitis Ravinskis un Līga Dzene kopā ar pārējiem vieglatlētikas treneriem spēj noorganizēt, bet viņiem izdodas fantastiski. Un interese ir visai liela, ir tikai jādod jauniešiem iespējas.

Viena no šādām iespējām ir Valsts Prezidenta balvas sacensības vieglatlētikā. Kādu lomu, Tavuprāt, šīs sacensības spēlē vieglatlētikas un vispār – sporta dzīves kontekstā?

Prezidenta balva pilnīgi noteikti ir viens no prestižākajiem, viens no lielākajiem gada notikumiem vieglatlētikā, kas dod motivāciju ikvienam, un, jo īpaši, valmieriešiem, jo tas notiek tieši Valmierā. Tas, protams, dod motivāciju sportot, vēlmi iekļūt izlasē un tā tālāk.

Vēl nesen spriedām Latvijas Sporta federāciju padomes sēdē, ka

Prezidenta balva ir vienas no retajām, ja ne pat vienīgās sacensības, kuras apmeklē Valsts prezidents.

Citās sacensībās, šķiet, Andra Bērziņa kungu nav iespējams sastapt, bet arī šogad Prezidenta balvas sacensībās savu ierašanos viņš ir apstiprinājis.

Līdz ar to, sacensību loma ir ļoti liela un tas, ka ik gadu arī lietuvieši un igauņi pie mums brauc un vēlas sacensties, to tikai pierāda. Protams, arī katram sportistam pašam tas ir goda jautājums – piedalīties un aizstāvēt savas valsts, savas pilsētas vārdu. Es domāju, ka īpaši valmieriešiem startēt savu draugu, tuvinieku, radu priekšā – tas vienmēr ir milzīgs gods un prieks.

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (reģ. nr.90001834941) izsludina konkursu uz šādu ierēdņa amatu: vecākais inspektors/e (uz nenoteiktu laiku, darba vieta "Agroserviss", Kauguru pagasts, Valmieras novads, LV- 4224; izbraukuma darba pienākumu veikšana Valmieras un Limbažu novados). Prasības amata pretendentiem: augstākā izglītība atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām vēlama praktiskā vai profesionālā darba pieredze inženierzinātnē vai lauksaimniecības mehanizācijā vismaz trīs gadi vēlama pieredze administratīvo aktu sagatavošanā teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes B kategorijas autovadītāja apliecība (papildus kategorijas vai traktortehnikas vadīšanas apliecība tiks uzskatītas kā priekšrocība) prasme strādāt ar standarta biroja programmatūru un datu bāzēm Galvenie pienākumi: traktortehnikas un tās piekabju reģistrācijas un pārreģistrācijas veikšana traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskašu veikšana traktortehnikas vadītāju eksaminācija un vadītāja apliecību izsniegšana un apmaiņa traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības vietu kontrole konsultāciju sniegšana Piedāvājam: dinamisku un aizraujošu darba vidi apmācību, uzsākot pildīt amata pienākumus pieredzējušu kolēģu (mentoru) atbalstu un praktiskas apmācības, lai veiksmīgi iekļautos darba procesos bruto mēnešalgu no 1600 euro (uzsākot pildīt amata pienākumus atbilstoši kvalifikācijai un kompetencēm ) līdz 1736 euro (pēc pārbaudes laika beigām atbilstoši individuālās mēnešalgas novērtēšanas kritērijiem ) profesionālās izaugsmes iespējas sociālās garantijas (veselības apdrošināšana, beidzoties pārbaudes laikam u.c.) Ja vēlies pieteikties konkursam, lūdzu aizpildi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras mājas lapas sadaļā Pieteikuma anketa (ierēdnis) atrodamo Pieteikuma anketa (ierēdnis) un nosūti to līdz 2026. gada 4. decembrim uz e-pastu: vakance@vtua.gov.lv vai sūti pa pastu Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010 ar norādi: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Konkursam_TUD_vec_inspektors_Vidzemes reģiona nodaļā. Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, atbilstoši personas datu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, reģ. Nr. 90001834941, Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, e-pasta adrese: pasts@vtua.gov.lv. Plašāk ar personas datu apstrādi Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā Jūs varat iepazīties tīmekļa vietnē (www.vtua.gov.lv), sadaļā “Privātuma politika”. * Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra sazināsies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti uz nākamo konkursa kārtu. Profesija: VECĀKAIS INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Agroserviss, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-04 Kontaktpersona: vakance@vtua.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri