Lasīšanas laiks: 2 min
Valsts pārvaldes izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns nav pietiekami efektīvs, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS), kurai ir izteikts piedāvājums kļūt par finanšu ministri prezidenta nominētā premjera kandidāta Māra Kučinska (ZZS) topošajā valdībā.
“Tas plāns, kas šobrīd ir izstrādāts, manuprāt, nav pietiekami efektīvs, jo vispār nav analizēta ietekme uz uzņēmējiem. Finanšu ministrija ir saplānojusi virkni pasākumu, bet nav palūkots, cik tas sāpīgi sistu pa godīgajiem uzņēmējiem,” teica ministre.
Viņa atzīmēja, ka, piemēram, jaunās kases aparātu prasības un jaunu maksājumu termināļu ieviešana “uzliek slogu visiem, cerībā noķert kādu blēdi”. “Manuprāt, ir rūpīgi jāvērtē, cik daudz jāiegulda katrā no pasākumiem un kāds būs ieguvums,” atzina Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē 7.janvārī skatīja projektu par Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. līdz 2020.gadam.
FM no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām saņēmusi vairāk nekā 100 priekšlikumu ēnu ekonomikas ierobežošanai. Daļa no šiem uzdevumiem jau ir izvērtēti un tiek īstenoti citu dokumentu ietvaros, savukārt pārējos priekšlikumus FM apkopojusi plāna projektā. Tajā iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai.
Plāna projektā ir identificēti konkrēti uzdevumi, kas būtu jāīsteno, lai ēnu ekonomikas apmērs Latvijā līdz 2020.gadam samazinātos līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim – 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ņemot vērā pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, jaunā plāna projektā būtiski paplašināts to pasākumu apmērs, kas attiecas uz konkrētām nozarēm, kur ir apzināts lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars – būvniecība, transporta nozare, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšanas jomā.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajam Austrijas Johanesa Keplera universitātes profesora ekonomista Frīdriha Šneidera pētījumam Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazākais Baltijas valstu vidū, tomēr tas ir devītais augstākais 31 Eiropas valsts vidū. Atbilstoši pētījuma datiem Latvijā 2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 23,6% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt pērn maija vidū publiskotais “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra pētījums liecina, ka kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir atbildīgo institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju – darbību koordinēšana un uzraudzība ēnu ekonomikas apkarošanas jomā.
