Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 26.novembrī, Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtu rīko zinātnisko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”.
Zinātniskā konference tiek rīkota ar mērķi veicināt vēstures pētniecību, dodot iespēju topošajiem vēsturniekiem – vēstures maģistriem, maģistrantūras un doktorantūras studentiem – aprobēt savas pētāmās tēmas zinātniskā vidē. Dalībai konferencē tika aicināti pieteikties vēsturnieki un vēstures palīgzinātņu pārstāvji, lai iepazīstinātu ar pētniecības tēmām, kas saistītas ar Latvijas vēstures izpēti lokālā vai plašākā mērogā.
Dalībniekus vērtēs konferences zinātniskā komisija, un tās sastāvā būs LU Latvijas vēstures institūta pārstāvji Anita Čerpinska,Viktorija Bebre, Ilze Boldāne-Zeļenkova, Rūdolfs Brūzis, Edvīns Evarts, kā arī Gatis Krūmiņš un Tālis Pumpuriņš no Vidzemes Augstskolas, Jānis Šiliņš (Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs), Ilgvars Butulis un Eva Eihmane.
Šī ir pirmā šāda veida konference Valmierā. Idejas autori ir jaunie vēsturnieki, Valmieras muzeja speciālisti Alberts un Liene Rokpeļņi.
Kā portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Alberts Rokpelnis, konference tiek organizēta ar mērķi dot iespēju jaunajiem zinātniekiem prezentēt savus pētījumus un iepazīstināt ar tiem gan savus kolēģus, gan plašāku sabiedrību. Kā atzīst muzeja speciālists, Latvijā jaunajiem zinātniekiem šādas iespējas ir ierobežotas. Valmiera par konferences norises vietu izvēlēta, jo muzejā pieejamas telpas konferences norisei. Turklāt Alberts un Liene, kā topošie zinātnieki, ir paši ļoti ieinteresēti prezentēt savus pētījumus, kā arī uzzināt par kolēģu paveikto. Valmierai un Vidzemei ir būtiska nozīme Latvijas vēsturē, tādēļ konferences organizatoriem ir ieceres nākamajos gados to rīkot plašākā mērogā, iesaistot tajā arī Raunu, Cēsis un citas vietas.
LU Latvijas vēstures institūta pārstāve, vēstures zinātņu doktore Viktorija Bebre uzsvēra, ka daudzi jaunie vēsturnieki, pabeidzot studijas, sāk strādāt muzejos, arhīvos un citās iestādes, taču maz iekļaujas zinātniskajā darbībā. “Darba gaitā viņi apkopo vēsturiskos datus, ko vajadzētu izpētīt un darīt zināmus plašākai sabiedrībai. Turklāt dalība konferencēs un zinātniskas publikācijas ir ļoti nepieciešamas, lai varētu turpināt studijas maģistrantūrā un doktorantūrā. Tāpat šādas konferences ir laba platforma, kur jaunie zinātnieki var mācīties uzstāties publikas priekšā un referēt zinātniskus pētījumus. Gatavojot konferences zinātnisko krājumu, viņi varēs apgūt, kā raksta zinātniskos rakstus,” norādīja V.Bebre.
Konferencē piedalās 20 jaunie vēsturnieki, kas prezentēs pētījumus par dažādām tēmām, sākot no akmens laikmeta līdz pat 20.gadsimtam. Vairākas pētījumus tēmas veltītas arī Valmierai. Liene Rokpelne pētījusi kultūras iestāžu darbību Valmierā no 1944. līdz 1949. gadam. Savukārt Kristīne Zaļuma referēs par muižu kultūras vērtībām un to aizsardzību Valmieras apriņķī 1919. un 1920.gadā, bet Edgars Plētiens pētījis mazpilsētu nozīmi Livonijā 13.-16.gadsimtā, kā piemēru izvēloties Valmieru.
Pēc konferences plānots izdot zinātniski recenzētu krājumu elektroniskā formātā, kurā būs apkopoti lasījumos prezentētie referāti.
