Lasīšanas laiks: 2 min
Latvija ir smēķēšanas lielvalsts, otrdien norādīja Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs asociētais profesors Alvils Krams, tuvojoties 18.novembrim, kas pasaulē ir Hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS diena.
“Latvija ir smēķēšanas lielvalsts. Mēs esam vienmēr bijuši vadošās pozīcijās pasaulē smēķēšanas izplatības ziņā. 80% HOPS gadījumu ir smēķēšana. Nav veselu smēķētāju no ārstu viedokļa,”
sacīja Krams.
Vidējā ģimenes ārstu praksē varētu būt apmēram 100 smacējošā bronhīta pacientu. Asociācija vērš uzmanību, ka kopš valsts ekonomiskās krīzes gadiem valsts joprojām nav atjaunojusi kompensācijas apmēru HOPS slimniekiem. Vidēji smagam pacientam tie ir 30 – 40 eiro mēnesī. Valsts kompensācijas apmērs zālēm tika samazināt no 75% līdz 50%.
Nereti mediķiem jāizraksta lētākas zāles, ko pacients var atļauties. Daļa zāles lieto tikai tad, kad ir slikti, nevis regulāri. Vairāku gadu garumā sarunas ar Veselības ministriju par kompensācijas apmēra atjaunošanu nav devušas rezultātu.
Latvijā ar HOPS varētu slimot ap 150 tūkstošiem cilvēku, bet diagnosticēti ir ap 25 tūkstošiem. Zāles kompensācijas sistēmas ietvaros saņem ap 10 tūkstošiem smacējošā bronhīta slimnieku, liecina asociācijas sniegtie dati.
Profesors uzskata, ka valsts nostāja nereti ir divkosīga. Smēķētājiem tiek uzvelta atbildība par savu veselību, bet vienlaikus notiek pretošanās stingrāku likumdošanas normu noteikšanai tabakas izstrādājumu lietošanas un pieejamības ierobežošanā vai arī tiek ignorētas esošās normas.
“Nereti gribam sodīt šos pacientus, bet jāmaina attieksme, jo atkarība no nikotīna ir slimība,” pauž profesors. Viņš uzskata, ka pūles jāpieliek, lai mazinātu smēķēšanu pusaudžu vidū un jāpalīdz smēķēšanu atmest.
Neviens akcīzes nodoklis nespēj kompensēt to, ko nodara smēķēšana, piebilda Krams.
Asociācijas pārstāve pulmonoloģe Ineta Grīsle pauda viedokli, ka veselīga dzīvesveida propagandai vajadzētu izdomāt daudz atraktīvākus veidus, kā pusaudžus atturēt no smēķēšanas uzsākšanas, piemēram, apmeklēt slimnīcu un redzēt slimības sekas.
BNS jau rakstīja, ka jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem smēķē 36% iedzīvotāji. Smēķē 52% vīriešu, kā arī 21% sieviešu. Dati uzrāda tendenci, ka palielinās smēķējošo sieviešu skaits – kopš 2012.gada tas pieaudzis par 3%.
Vienlaikus samazinās smēķētāju īpatsvars nepilngadīgo vidū. Tā 2011.gadā vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem smēķēja 29% zēnu un 34% meiteņu, bet 2014.gadā smēķējošo jauniešu īpatsvars šajā vecuma grupā bija sarucis līdz 17. SPKC, atsaucoties uz pētījumu, norāda, ka 47% no ikdienas smēķētājiem vēlās atmest smēķēšanu.
