Lasīšanas laiks: 2 min
“Latviešu strēlnieki, dibinot bataljonus, kā vienu no prioritātēm izvirzīja karoga izveidi. Bija jādomā par savu karogu – tas bija vai nu jāatrod vai jārada no jauna. Nacionālā karoga idejas autors Jānis Lapiņš neko jaunu neradīja. Viņš kā pētnieks vēsturē meklēja izejmateriālu karoga idejai,” Stāstu vakarā par Latvijas neatkarības idejas popularizētāju Jāni Lapiņu un Latvijas karoga saistību ar Valmieru stāstīja vēstures skolotāja un gide Ineta Amoliņa.
Stāstu vakara gaitā bija iespēja iepazīties ar žurnālista un skolotāja Jāņa Lapiņa dzīvesgājumu, darbību un ieguldījumu nacionālā karoga tapšanā. Stāsta laikā Ineta Amoliņa atklāja, kāda ir nacionālā karoga, Jāņa Lapiņa un Valmieras saistība. Stāstu vakaru ar muzikāliem priekšnesumiem papildināja Alberts Rokpelnis.
Par karogu jau Atskaņu hronikā bija rakstīts, ka tas ir sarkans ar baltu pa vidu. Par to, kādam tieši jābūt sarkanbaltsarkanajam karogam, idejas izteica daudzi, bet Jānis Lapiņš iestājās par savu ideju, aizrāva ar to citu. Savu ideju viņš uzskicēja, un 1916.gadā Valmierā karogu pēc zīmējuma izgatavoja Marianna Straumane, kura vēlāk kļuva par J.Lapiņa dzīvesbiedri.
“J.Lapiņš ļoti mīlēja latvju dainas, kur par sauli ir ļoti daudz stāstu. Saule ir dzīvības devēja. Ja valsts dzimst, tai arī vajag to dzinuli – saulīti,” tā saules nozīmi J.Lapiņa sarkanbaltsarkanajā karogā skaidroja I.Amoliņa.
J.Lapiņš Valmierā paveicis ļoti daudz – strādājis par pedagogu, pirmā pasaules kara laikā darbojies bēgļu organizācijā, bet 1917.gadā Valmierā dibināja pirmo Tautas universitāti, norādot, ka pieaugušam cilvēkam ir jābūt izglītotam, jo tikai tad viņam var būt savs viedoklis un viņš to var aizstāvēt.
Pēc J.Lapiņa zīmējuma izgatavotais karogs restaurēts atrodas Cēsu muzejā. 1997.gadā Cēsu muzejam to uzdāvināja J.Lapiņa meita Lija Poga.
