Lasīšanas laiks: 3 min
Pašlaik pasaule piedzīvo nepieredzēta apjoma cilvēku pārvietošanos un šāda vēriena tautas kustība izmainīs ierasto dzīvi arī Latvijā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis, uzrunājot Latvijas sociālā darba izglītotāju, sociālo darbinieku un speciālistu 2.foruma dalībniekus, norādīja, ka šodien mēs esam jaunu vēsturisku pārmaiņu liecinieki. “Vēl nesen mēs savā zemē piedzīvojām globālās krīzes izraisītas sociālekonomiskās grūtības. Pašlaik pasaule piedzīvo nepieredzēta apjoma ļaužu pārvietošanos. Tāda vēriena tautu kustība izmainīs ierasto dzīvi, arī Latvijā. Tas, cik atbildīgi un aktīvi mēs pratīsim piedalīties šajos notikumos, ietekmēs arī mūsu nākotni,” teica prezidents.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka katrs šāds izaicinājums māca kaut ko jaunu – veicina attīstību un izpratni par dažādo, atšķirīgo un līdz šim nezināmo. Šo laiku raksturo dažādība un atšķirības. Tāpēc mums uz pasauli jāskatās “atvērtām un gudrām acīm”, lai veiksmīgi spētu pieņemt gaidāmos izaicinājumus, pauda prezidents.
Vējonis akcentēja, ka sociālie darbinieki vienmēr bijuši un būs pirmie tur, kur vajadzīga palīdzīga roka, gudrs padoms un izlēmīga rīcība. “Sociālā darbinieka profesija ļauj cilvēkiem labāk reaģēt uz pārmaiņām, tā balstās vispārcilvēciskās vērtībās, taisnīguma principā, cilvēktiesībās un cieņā pret atšķirīgo. Šodienas dienaskārtībā viens no vissvarīgākajiem jautājumiem ir drošība. Mums jābūt stipriem un saliedētiem valsts iekšienē, un mums ir kopīgs darbs – vienot sabiedrību,” uzsvēra prezidents.
Valsts prezidents arī atzina, ka neviens nav uzrakstījis gatavu recepti šodienas problēmu risināšanai tieši Latvijai. “Mums pašiem jāspēj domāt globāli un vienlaikus rīkoties radoši vietējos apstākļos. Sociālā darba loma un autoritāte šajā ziņā noteikti pieaugs. Sociālās situācijas un sociālo lietu kārtības dziļa izpratne, kā arī zināšanas un prasmes ietekmēt šo lietu gaitu turpmāk būs noteicošas darbā ar sabiedrību,” teica Vējonis.
Aģentūra BNS vēstīja, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, EK prezidents Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Kategoriski noraidošu pozīciju pauž koalīcijā esošā Nacionālā apvienība.
Izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra “Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
