Lasīšanas laiks: 3 min
SIA “Valmieras ūdens” laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.) un kuru ikdienā izmanto Valmieras pilsētas iedzīvotāji. Akcijas ietvaros kopumā tika pārbaudīti 86 ūdens paraugi, un tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja SIA “Valmieras ūdens” sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Kraukle.
No aprīļa SIA “Valmieras ūdens” akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem.
Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.
SIA “Valmieras ūdens” tehniskais direktors Ivars Ķiksis:
“Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts.
Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt,
bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.”
Dzeramā ūdens ieguves akas būtu vēlams reizi gadā izsūknēt un dezinficēt, kas ļautu samazināt bakterioloģisko piesārņojumu. Tad arī veic akā esošā filtra tīrīšanu vai vajadzības gadījumā – arī nomaiņu. Vēl jāpārliecinās par grodu šuvju hermetizāciju, kas nodrošina notekūdeņu un gruntsūdeņu neieplūšanu akā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī aku nosedzošajam vākam, kas savukārt pasargā dzeramo ūdeni no nokrišņu un citu piemaisījumu iekļūšanas akā.
SIA “Valmieras ūdens” aicina Valmieras pilsētas iedzīvotājus lieki neriskēt ar savu veselību un lietot uzturā kvalitatīvu un drošu dzeramo ūdeni. Dzeramais ūdens, kas tiek piegādāts pilsētai centralizēti, tiek plānveidā testēts, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.
Šāds regulārs dzeramā ūdens monitorings ļauj iegūt informāciju par dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti, tā atbilstību noteikumu prasībām, kā arī par iespējamām pārmaiņām dzeramā ūdens kvalitātē. Monitoringa ietvaros reizi nedēļā tiek pārbaudīts no ūdens atdzelžošanas stacijas uz pilsētu padotais dzeramais ūdens, reizi ceturksnī – dzeramais ūdens no Valmieras ūdensapgādes tīkliem, kā arī reizi gadā visi artēziskie urbumi. Ar monitoringa rezultātiem ikviens var iepazīties SIA “Valmieras ūdens” interneta vietnē www.valmierasudens.lv sadaļā “Dzeramā ūdens kvalitāte”.
Pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, ik gadu Valmieras pilsētā radītas simtiem pievienošanās vietas centralizētajai sistēmai – maģistrālajam ūdensvadam un kanalizācijai. Turklāt no 2015.gada ievērojami samazināta maksa par pievienošanos maģistrālajiem tīkliem. Savukārt ar pievada projektēšanu un izbūvi saistītos izdevumus piedāvā kreditēt Nordea banka, lai padarītu pieejamāku mājokļa pieslēgšanu Valmieras ūdensapgādes un kanalizācijas maģistrālajiem tīkliem.
Papildus informāciju par pieslēgšanās iespējām centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai ikviens interesents var iegūt SIA “Valmieras ūdens” Klientu apkalpošanas daļā Rūpniecības ielā 50 (tālr: 6 4226001).
