Lasīšanas laiks: 5 min
Pagājušajā nedēļā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīkoja preses konferenci Vidzemes reģionālo mediju pārstāvjiem par valsts autoceļu tīkla uzturēšanu ziemas sezonā un citiem aktuālajiem jautājumiem par valsts autoceļu tīklu.
LVC ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis medijus informēja par autoceļu uzturēšanu ziemas periodā, tai skaitā par ziemas uzturēšanas darbu izmaksām, finansējuma sadalījumu un autoceļu uzturēšanas klasēm.
Finansējums nedaudz palielinājies
Valsts autoceļu uzturēšanas klases tiek noteiktas atbilstoši ceļa nozīmei, satiksmei un pasažieru (arī skolēnu) pārvadājumu maršrutiem. Ziemas sezona sāksies no 1.novembra.
A.Lācis pastāstīja, ka
finansējums autoceļu uzturēšanai ziemas periodā pēdējos gados ir pieaudzis, tiesa – nelielā apjomā. Līdz ar to ik gadu nedaudz palielinās ceļu garums, kas tiek uzturēt atbilstoši A un A1 klasei un samazinās ceļu kopgarums, kas tiek uzturēti atbilstoši C un D klasei.
Vidzemē šajā ziemas sezonā atbilstoši A klasei uzturēs 17 km (pērn 17 km) ceļu, A1 klasei – 632 (pērn 612) km, B klasei – 610 (pērn 554) km. Vislielākais ceļu kopgarums atbilst C klasei – 3031 (pērn 3102) km un D klases ceļi – 532 (pērn 548) km. Kopumā Vidzemē tiks uzturēti 4823 (pērn 4835) km valsts ceļu. Plānotās ikdienas uzturēšanas darbu izmaksas ziemas sezonā būs 6 768 180 (pērn 7 073 487) eiro.
Ik gadu faktiskās izmaksas pārsniedz plānotās izmaksas, izņemot 2013./2014.gada sezonu. Kā skaidroja A. Lācis, šajā sezonā ietaupījums radies, jo netika veikta ceļu periodiskā apstrāde. Taču pēc vairākiem grupuveida ceļu satiksmes negadījumiem tika nolemts atjaunot daudz intensīvāku ceļu apstrādi, kā rezultātā izdevumi atkal pieauga. Pašlaik periodiskā ceļu apstrāde ir paredzēta normatīvajos aktos – Ministru Kabineta noteikumos nr. 224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”
LVC pārstāvis uzsvēra, ka
preventīvā kaisīšana ir visai dārga, un tā atmaksājas tikai posmos ar ļoti augstu satiksmes intensitāti.
Satiksmes intensitāte pieaug
2016.gadā satiksmes intensitāte Latvijā pieaugusi par 8 procentiem. Taču ceļu noslodze ir nevienmērīga. Vislielākā tā ir ap Rīgu, un tā samazinās, attālinoties no galvaspilsētas. Lielākā kravu plūsma ir uz ceļa VIA Baltica, it sevišķi posmā starp Lietuvas robežu un Rīgu. Starp valsts reģionālajiem ceļiem, visai liela transporta plūsmas intensitāte ir ap Valmieru, Cēsīm un Smilteni.
Bīstamākais mēnesis – jūlijs
LVC pārstāvis pieminēja, kādu zīmīgu faktu. Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, Latvijā nav izteikts negadījumu skaita pieaugums ziemas sezonā. To varētu skaidrot gan ar ceļu uzturētāju darbu, gan ar cilvēku piesardzību. Lielākais negadījumu skaits novērojams jūlijā un atsevišķās dienās Jāņu svinēšanas laikā.
Ziemas sezonā jārūpējas arī par veloceliņiem
A. Lācis norādīja, ka
palielinoties gājēju/veloceliņu skaitam, pieaug problēmas saistībā ar to uzturēšanu ziemā. Attīrot brauktuvi no sniega, ceļu uzturēšanas tehnika to nostumj uz gājēju celiņa. Savukārt attīrot celiņu, sniegs tiek samests atpakaļ uz brauktuves.
Tādēļ LVC pārstāvis aicināja pašvaldību komunālos dienestus vienoties ar ceļu uzturētājiem par saskaņotu darbību. Gadījumos, kad gājēju/veloceliņš nav notīrīts ziemā, neatkarīgi no to piederības valstij vai pašvaldībai, iedzīvotāji aicināti ziņot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.
A. Lācis atgādināja, ka aktuāla informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama, gan zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, gan VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā www.lvceli.lv un aplikācijā Waze. Tāpat šos kontaktus var izmantot, lai ziņotu par visām problēmām, kas saistītas ar autoceļu stāvokli un ārkārtas situācijām – bojātām ceļazīmēm, notriektiem dzīvniekiem u.c.
642 tehnikas vienības un 46 tūkstoši tonnu sāls
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Valmieras ceļu rajona direktors Guntis Karps informēja, visā valstī kopumā ir 642 ceļu uzturēšanas tehnikas vienības. Pašlaik tiek samazināts greideru skaits, jo to izmantošana ir pārāk dārga. Tos nomaina lieljaudas traktori. Kopš pagājušās sezonas LVC mājaslapā pieejama interaktīvā karte, kurā redzama operatīvā informācija par nodarbinātās tehnikas skaitu un atrašanās vietu pēdējo divu stundu laikā. Visā Latvijā ziemas periodā strādās 52 operatīvie dežuranti un 4 reģionālie dežuranti, kuri organizēs uzturēšanas darbus.
Visā valstī vairākās noliktavās ziemas sezonai sagatavoti sāls krājumi 46 tūkstoši tonnu apjomā un 15 tūkstoši tonnu sāls/smilts maisījuma, kas ir apmēram puse no sezonai nepieciešamā daudzuma.
Jādomā par ceļu tīkla optimizāciju
Runājot kopumā ar ceļu tīkla uzturēšanu G. Karps atzina, ka Latvijā ir viens no lielākajiem ceļu kopgarumiem, pārrēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tādēļ ir valsts ir izšķiršanās priekšā par to, vai tā spēj uzturēt tik plašu ceļu tīklu, samazinoties iedzīvotāju skaitam. Viņaprāt, izšķiršanās ir par uzturēšanas klasi, nevis par ceļu skaita samazināšanu.
Padomju laikos laukos būvētie ceļi daudzviet ir par platu, tādēļ uzturēšanā ir pārāk dārgi. Ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, lauku ceļus ar zemu satiksmes intensitāti, varētu sašaurināt, samazinot uzturēšanas izmaksas.
Taču arī ceļu rekonstrukcijai nepieciešami lieli līdzekļi. Līdzekļus var taupīt, samazinot uzturēšanas klasi ziemā vietējās nozīmes ceļiem. Guntis Karps kā piemēru minēja Somiju, kas daudzos ceļa posmos pārgājusi no “melnās” uz “balto” uzturēšanas klasi. Latvijā varētu izskatīt šādu iespēju, jo arī pie mums ir atļauts lietot radžotās riepas.
A. Lācis piebilda, ka pašlaik tiek veikts Latvijas ceļu tīkla izvērtējums, kam tiek pievienoti netiešie dati, piemēram, par elektrības patēriņu, par skolēnu skaitu un cita informācija, kas liecina par vajadzību izmantot ceļus. Arī šie dati apliecina, ka daudzviet būtu nepieciešams veikt ceļu sašaurināšanu, taču tas neesot izdarāms par ikdienas uzturēšanai atvēlētajiem līdzekļiem. LVC pārstāvis norādīja, ka vietējo ceļu sakārtošanai nākamgad plānots atvēlēt 25 miljonus eiro. Lai gan šī summa nav liela, taču tas ir lielākais līdzekļu pieaugums pēdējo 25 gadu laikā. Iepriekš ik gadus šim nolūkam bija pieejami tikai 5 miljoni eiro.
