Lasīšanas laiks: 3 min
Apkopojot Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas statistiku par 2017.gadu, var secināt, ka Valmierā pērn reģistrēti 266 jaundzimušie valmierieši, savukārt miris 221 valmierietis.
Dzimušo reģistrācija
2017.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā kopumā reģistrēti 302 jaundzimušie, no tiem 266 ir valmierieši. 2017.gadā reģistrēti par 13 jaundzimušajiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Kopumā pērn reģistrēts 161 zēns un 141 meitene, arī 2016.gadā zēni dzima vairāk nekā meitenes. 2017.gadā reģistrēts viens dvīņu pāris. Visvairāk jaundzimušo reģistrēts septembrī – 37, jūlijā un oktobrī – 31, bet vismazāk dzimuši maijā – 15. “Veiksmīgākā” diena – 22.septembris, kad piedzimuši septiņi bērni.
Gandrīz puse jaundzimušo (48%) reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un bērnam pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva vai mātes uzvārds. Šim rādītājam ir tendence svārstīties robežās no 42% līdz 52%. Salīdzinot ar 2016.gadu, 2017.gadā šis rādītājs ir samazinājies par 2,5%. Pēdējo gadu laikā ir novērota tendence, ka bērnu vecāki izlemj laulību reģistrēt pēc otrā bērna piedzimšanas, stāsta Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone. Savukārt 1,7% jaundzimušo pērn reģistrēti bez ziņām par bērna tēvu. Šim rādītājam ir tendence samazināties – pēdējo 13 gadu laikā tas ir sarucis no 8,5% līdz 1,7%. “Var secināt, ka sabiedrība kopumā kļūst gudrāka un atbildīgāka, sievietes rūpīgāk izvērtē bērna laišanu pasaulē, kā arī vīrieši nopietnāk attiecas pret sievieti un bērnu,” pauž R.Viļumsone.
2017.gadā Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā, pamatojoties uz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu, ziņas par bērna tēvu ierakstīt, balstoties uz trīspusēju paternitātes atzīšanas iesniegumu, izmantojusi viena ģimene. Dažu pēdējo gadu rādītāji liecina, ka šis Valmierā nav aktuāli.
2017.gadā 38,1% gadījumos piedzimis pirmais bērniņš ģimenē, 40% – kā otrais, 16,2% – kā trešais un 4,9% – kā ceturtais. Jaunākā māmiņa bijusi 17 gadus veca.
38,1% sievietes pirmo bērnu laida pasaulē vecumā no 17 līdz 41 gadam. 84,1% Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajās ģimenēs abi vecāki ir latvieši. 13,9% abi vecāki ir bijuši dažādu tautību.
2015.gadā Valmierā tika aizsākta jauna tradīcija – mazajiem valmieriešiem, kuri tiek reģistrēti Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļā, dāvināt cepurītes pilsētas karoga krāsās (zilā un dzeltenā) ar ieadītu pilsētas nosaukumu. Cepurītes ada rokdarbniece Tija Frīdenberga. Šādas cepurītes arī 2017.gadā tika dāvinātas ikvienam Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētam jaundzimušajam, kas ir kā īpaša atpazīšanas un piederības zīme Valmieras pilsētai. Tradīcija turpinās arī 2018.gadā, kad jaundzimušie valmierieši saņem cepurītes ar ieadītu simtgades zīmi.
Mirušo reģistrācija
2017.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis reģistrēto mirušo skaits – 376 (2016.gadā tika reģistrēti 352 mirušie). Tā kā likumdošana paredz iespēju miršanu reģistrēt jebkurā vietā un Valmierā atrodas Vidzemes slimnīca un Tiesu medicīnas eksperts, 41,2% (155 cilvēki) no Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem mirušajiem nav Valmieras pilsētas iedzīvotāji. 2017.gadā reģistrēts 221 valmierieša miršanas gadījums.
Visbiežāk 2017.gadā cilvēki miruši no sirds slimībām (27,4%), asinsvadu slimībām (20,7%), vēža (14,1%) un plaušu slimībām (11,7%). Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn samazinājies cilvēku skaits, kuri miruši ar sirds vai asinsvadu slimībām, bet palielinājies cilvēku skaits, kuri miruši no vēža. Pēdējos gados ir tendence pieaugt nieru slimībām, kas izraisījušas nāvi. No traumām pērn gājuši bojā 2,6%.
Visvairāk mirušo reģistrēti janvārī – 45, bet vismazāk jūnijā un augustā – 20. 2017.gadā visvecākajam mirušajam vīrietim ir bijuši 99 gadi, bet divām sievietēm – 100 gadi. Joprojām saglabājas tendence, ka mirst arī gados jauni cilvēki, jo īpaši vīrieši. Vecumā no 12 līdz 49 gadiem miruši 20 vīrieši un deviņas sievietes
