Lasīšanas laiks: 5 min
Šodien šķiet pašsaprotami, ka sievietes var visu – doties kosmosā, vadīt lielu biznesu, veikt neticamus atklājumus zinātnē, iekopt brīnišķīgus dārzus un izaudzināt krietnus bērnus.
Taču tā nav bijis vienmēr, tādēļ Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, 8.marts, ir īstais brīdis, lai atminētos un godinātu dāmas, kuru darbs spēj iedvesmot vēl šodien.
17.martā „National Geographic” būs skatāma režisora Breta Morgana veidotā dokumentālā filma „Džeina”, kas atklās pētnieces un dzīvnieku aizsardzības aktīvistes Džeinas Gudālas neparasto darbu Gombes šimpanžu rezervātā.
Lūk, „National Geographic” apkopotā informācija par interesantām personībām, kuru paveikto vērts pieminēt.
Sūzena B. Antonija (1820–1906) – kvēkeru ģimenē dzimusi sabiedriskā aktīviste, kas cīnījās pret verdzību un aizstāvēja strādnieku un sieviešu tiesības. 1872.gadā Sūzena mēģināja balsot ASV prezidenta vēlēšanās. Kaut arī Antonijas dzīves laikā sievietes balsstiesības neieguva, tomēr ASV konstitūcijas 19.labojums, kas tika apstiprināts 1920.gadā, tika nodēvēts par „Sūzenas B.Antonijas labojumu”.
Aspazija (1865-1943) – dzejniece, dramaturģe un tulkotāja bija spēcīga personība un, jā, arī vērā ņemama sabiedriskā darbiniece. Pēc atgriešanās no trimdas Kastanjolā 1920.gadā tika ievēlēta Satversmes sapulcē, kur aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām, tostarp mudinot Civillikumā ieviest normas, kas ļautu slēgt laulību ne vien baznīcā, bet arī civilā kārtā, kā arī radītu iespēju sievietēm iesniegt laulības šķiršanas pieprasījumu.
Emīlija Mērfija (1868–1933) – pirmā sieviete – maģistrāte (miertiesnese) Britu impērijā. Sabiedriskā aktīviste 1917.gadā sāka cīņu, lai Kanādā sievietes tiktu atzītas par „personām” un varētu balotēties Senātā. Advokāts Ērdlijs Džeksons bija apstrīdējis viņas miertiesneses pilnvaras, jo pēc sena Britu impērijas likuma, „sievietes ir tiesīgas saņemt sāpes un sodus, bet ne tiesības un privilēģijas”. 1929.gadā tika pieņemts, ka 1867.gada Britu Ziemeļamerikas likumā minētās „personas” var būt gan sievietes, gan vīrieši un tikt ievēlētas Senātā. Tiesa, Mērfija pašas izcīnīto iespēju neizmantoja.
Terēza Malkiela (1874-1949) – ASV strādnieku tiesību aktīviste, Amerikas sociālistiskās partijas līdere. Viņas 1910.gadā tapušais romāns „Blūžu streikotāja dienasgrāmata” tika izmantots, lai reformētu Ņujorkas štata darba likumus. 1911.gadā Terēza ASV dienvidos nekautrējās runāt par baltajiem supermačistiem partijā. Īpašas pieminēšanas vērta ir viņas darbība partijas Sieviešu nacionālās komitejas vadībā, jo tieši Malkiela ierosināja ik gadu 28.februārī svinēt Nacionālo sieviešu dienu. Vēlāk tā pārtapa par Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, ko joprojām svinam 8.martā.
Valereja Seile (1891-1970) – pirmā sieviete Latgalē, kura ieguva akadēmisko izglītību Bestuževa augstākajos sieviešu kursos. Aktīvi iesaistījās Pirmā Latgales latviešu kongresa rīkošanā Rēzeknē, aģitēja par trīs Latgales apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Latvijai, pēc tam darbojās Satversmes sapulcē. Avīzes „Latgolas vārds” dibinātāja un žurnāla „Latgolas Škola” galvenā redaktore.
Rita Levi – Montalčīni (1909-2012) – neirobioloģe, vecākā dzīvā Nobela prēmijas laureāte, nodzīvoja 103 gadus. Kad kāds ģimenes draugs nomira no vēža, Rita pirmo reizi izteica vēlēšanos mācīties medicīnas skolā, taču viņas tēvs iebilda, uzskatot, ka meitai ir jādomā par laulībām un bērniem. Drīz pēc tam, kad viņa sāka strādāt kā neiroloģe, fašistiskais diktators Benito Musolīni apstiprināja rasu likumu, saskaņā ar kuru Levi – Montalčīni kā ebrejiete vairs nevarēja turpināt darbu akadēmijā. Kara gados ierīkoja laboratoriju savā guļamistabā un pētīja cāļu embrijus, arī tad, kad pēc Hitlera iebrukuma ģimenei nācās pamest Turīnu. 1986. gadā saņēma Nobela prēmiju par nervu augšanas faktora atklāšanu.
Ketrīna Greiema (1917-2001) – izdevēja, pirmā sieviete, kas vadīja ietekmīgo ASV avīzi „The Washington Post” un „Fortune 500” sarakstā iekļautu kompāniju. Greiema savai ģimenei piederošo uzņēmumu vadīja arī laikā, kad valsti satricināja Votergeitas skandāls. Var teikt, ka viņa ir pielikusi roku ASV prezidenta gāšanai.
Džeina Gudāla (1934) – dabas pētniece un dzīvnieku aizstāve, kas 45 gadus pētīja šimpanzes Gombes rezervātā Tanzānijā. Gudālas darbs, kas būs vērojams arī „National Geographic” demonstrētajā dokumentālajā filmā „Džeina”, sagrāva līdz tam pieņemtos priekšstatus par šiem dzīvniekiem, proti, izrādījās, ka šimpanzes dzīvo sarežģītā sociālajā sistēmā, ēd gaļu, barības iegūšanai spēj pagatavot un lietot vienkāršus darba rīkus.
Elēna Džonsone – Sirlīfa (1938) – pirmā vispārējās vēlēšanās ievēlēta kādas Āfrikas valsts vadītāja. 2006.gadā kļuva par Libērijas prezidenti. Prezidentūras stūrakmeņi bija informācijas atklātība un valsts parāda samazināšana. Lai izmeklētu noziegumus, kas Libērijā notika pilsoņu kara laikā, izveidoja Patiesības un izlīguma komisiju. Kļuvusi par globālu ikonu ar savu apņemšanos cīnīties pret diktatoriem, korupciju un nabadzību, uzlabojot meiteņu un sieviešu situāciju. Nobela miera prēmijas laureāte.
Elizabete Blekbērna (1948) – Tasmānijā dzimusī ģenētiķe un molekulārbioloģe par DNS struktūras pētījumiem un to saistību ar dažādām slimībām, tostarp vēzi saņēma Nobela prēmiju. Interesējas arī par bioētikas jautājumiem. 2007.gadā žurnāls „Time” Blekbērnu ierindoja 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā.
Merila Strīpa (1949) – aktrise, kura spējusi izveidot spožu karjeru un noturēties vairāk nekā 40 gadus visai snobisku vīriešu pārņemtajā kino pasaulē. Strīpai ir visvairāk „Oskara” nomināciju, un pati aktrise visu šo uzskata par jautrības un prieka avotu.
Meja Džemisone (1956) – ārste un pirmā afroamerikāņu izcelsmes astronaute. Pirms karjeras NASA viņa strādāja Kambodžas bēgļu nometnē Taizemē un Miera korpusa sastāvā – Sjerraleonē un Libērijā. 1992.gadā kā zinātniskā speciāliste ar kuģi „Endeavour” devās kosmosā. Pēta tehnoloģiju un sociālo zinātņu savstarpējo ietekmi, kā arī piedalās projektos, kas saistīti ar izglītības popularizēšanu visā pasaulē. 2017.gadā bija viena no astronautēm, kuru figūriņas tika iekļautas konstruktora LEGO komplektā „NASA sievietes”.
Malala Jūsafzaja (1997) – visjaunākā Nobela prēmijas laureāte, pakistāniete, kas aizstāv meiteņu tiesības uz izglītību, 2009.gadā sāka rakstīt blogu par dzīvi Taliban iekarotajās teritorijās, kurā runāja par meiteņu skolu slēgšanas draudiem. Blogs ieguva starptautisku atzinību, taču apdraudēja viņas dzīvību. 2012.gadā Malalu sašāva, taču viņa izdzīvoja un pēc tam publicēja autobiogrāfiju.
Tu pati…
Piekritīsiet, ka tuvojoties 8.martam jeb Starptautiskajai sieviešu solidaritātes dienai, nav grūti izveidot garu, garu sarakstu ar iedvesmojošām personībām. Pirms dažiem gadiem populārais sieviešu žurnāls „Glamour” šādu topu noslēdza ar ideju, ka ikviena sieviete iedvesmo. Un kādēļ gan nē?
