Lasīšanas laiks: 4 min
Saeimas izglītības komisija trešdien, 15.aprīlī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu par izdienas pensijām speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem. Bet Saeimas Sociālās un darba lietu komisija nolēma pieprasīt oficiālus atzinumus par likumprojektu no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, informē aģentūra BNS.
Trešdien par likumprojektu notika abu Saeimas komisiju kopsēde.
Aprēķini par provizoriskie skaitu, kas varētu pieteikties uz izdienas pensijām, liecina, ka 2016.gadā tam būtu nepieciešami 435 tūkstoši, bet nākamajos gados – ap pusmiljonu eiro.
“Izdienas pensijas trim pedagogu grupām izmaksātu tikpat daudz, cik noasfaltēt puskilometru ceļa – mazāk par pusmiljonu. Puskilometrs jauna asfaltēta ceļa, vai tiešām mums tā nav, lai ļautu skolotājiem izdarīt alternatīvu variantu, ja viņi vairs nevar. Ir, kas var, viņi paliks un šo iespēju neizmantos,”
Saeimas deputātiem trešdien norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) līdere Ingrīda Mikiško.
Likumprojekts paredz tiesības uz izdienas pensiju speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem no 60 gadu vecuma, ja ir 30 gadu darba stāžs. Projektu iesnieguši ZZS deputāti, un tas tapis sadarbībā ar LIZDA, nosakot trīs skolotāju grupas.
Mikišķo uzsvēra, ka tas ir jautājums par pedagogu fiziskajām spējām un izglītības kvalitāti.
“Fizkultūras skolotājs 60 gados, līdz pensijai vēl daži gadi. Viņam ir jāparāda, kā pārlēkt 1,70. Domāju, ka tas nav iespējams. Līdz pensijai ir palicis pavisam neliels laiks un nav, kur aiziet.”
Savukārt, strādājot ar speciālajās skolās, skolotāji izdeg un viņiem ir liela emocionālā slodze. Bērnudārzā ir liela slodze uz balss saitēm, jo jārunā paaugstinātā tonī, un problēmas ar muguru.
Mikiško uzsvēra, ka būtu tikai cilvēcīgi, ja šiem pedagogiem dotu tādu iespēju. Viņasprāt, noteikumi neesot tādi, lai visi, kam uz to būtu tiesības, aizietu izdienas pensijā. Likumprojekts paredz, ka izdienas pensija būtu 80% apmērā no mēneša vidējās darba samaksas, kas pirms nodokļiem varētu būt ap 400 eiro.
“Skolēni vēlas redzēt enerģiskus, atraktīvus pasniedzējus un skolotājus ar humoru,”
Saeimas deputātiem trešdien norādīja Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) sporta skolotāja Maija Priedīte, pamatojot, kāpēc būtu nepieciešams atbalstīt priekšlikumu par izdienas pensijām sporta skolotājiem.
Viņai ir 54 gadi un 29 gadus Priedīte nostrādājusi skolā. Viņai darbs ļoti patīkot un skolotāja vēlētos nostrādāt līdz pensijai. Priedīte ir pārliecināta, ka lielākā daļa skolotāju “neraujas izdienas pensijā”.
“Novēlu, lai nevienam nevajadzētu doties izdienas pensijā, lai būtu spēks un enerģija darboties līdz vecumam, kurā varēsim aiziet pensijā. Bet man ir sešas septiņas stundas ik dienu, kurās jādarbojas. Man ir 40 minūtes, priekšā 30 bērni, par kuriem es esmu atbildīga, vēl ir mana profesionalitāte un fiziskās spējas. Nav noslēpums, ka mēs visi novecojam, it sevišķi muskuļi.”
Viņa norādīja, ka vecumam ir īpatnības, kādēļ tik kvalitatīvi darbu vairs izdarīt nevar. Viņa skolai projektu veidā arī piesaistījusi naudu inventāra iegādei, kā arī ekrāna iegādei, kur demonstrē vingrojumus, ko skolotājs savu gadu dēļ vairs tik kvalitatīvi parādīt nevarot.
Skolotāja atsaucās uz pētījumu, kas atspoguļo skolēnu viedokli par ideālo 21.gadsimta skolotāju – tas ir 40 gadus vecs, atraktīvs, kustīgs, ar humoru, tādu, kas atbalsta skolēnu dažādas ārpusklases aktivitātes.
“Ja man 63 gados ir jāstāv priekšā 7., 8., 9., 10.klases skolēniem un jābūt atraktīvai, tad cik foršai sievietei man ir jābūt un kā man ir jāsaglabājas, lai es to varētu izdarīt. Mēs esam tādi, kādi mēs esam,”
teica skolotāja.
Skolotāji trešdien Saeimā pauda uzskatu, ka izdienas pensija būs galējs notikums, jo noteikumi ir neizdevīgi.
“Finanšu ministrija baidās, ka skolotāji tagad masveidā ies izdienas pensijā. Bet summa, kāda cilvēkam ir, vai tā ir motivējoša – 300 eiro mēnesī? Domāju, ka nebūt ne,”
norādīja M.Priedīte. Uz Finanšu ministrijas (FM) norādīto iespēju pārkvalificēties un strādāt citā profesijā, viņa apšaubīja iespējas atrast darbu pēc 60 gadu vecuma.
FM komentāri trešdien Saeimā viņu sāpinājuši.
“Mēs 30 gadus godīgi maksājam nodokļus. Kad valstiski kādu palīdzību vajag, tās nav. Man ļoti patika pozitīvie komentāri [Saeimas deputātu], ka ir lietas, kur naudas valstij ir, un summa nav tāda, ka nevarētu celt mūsu prestižu,”
komentēja sporta skolotāja.
FM pārstāvis trešdien Saeimā neslēpa kritisko nostāju par likumprojektu, jo visiem, kas fiziski nevarēs tālāk strādāt savās profesijās, izdienas pensijas maksāt nebūšot iespējams. FM aicināja Izglītības un zinātnes ministriju domāt un “iedarbināt mūžizglītības mehānismu”, lai cilvēkus varētu pārcelt jaunās profesijās.
