Lasīšanas laiks: 9 min
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji 2020.gadā devās uz 2362 notikumiem, no kuriem 887 bija ugunsgrēki, 1041 glābšanas darbi, bet 434 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā dzēsti 32 meža ugunsgrēki, kas ir par 42 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2019.gadā. Ugunsgrēku skaits bija mazākais pēdējos trīs gados un lielā mērā to ietekmēja ievērojamais kūlas ugunsgrēku kritums – no 458 kūlas ugunsgrēkiem 2019.gadā uz 276 ugunsgrēkiem 2020.gadā. Glābšanas darbu skaits nedaudz pieauga, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās. Bet kāds aizvadītais gads bijis Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas ugunsdzēsējiem glābējiem, kā arī Vidzemē kopumā, to skaidroja Valmieras daļas komandieris AIGARS PULLE un Vidzemes reģiona brigādes komandieris JĀNIS SKRASTIŅŠ.
Kāds bijis 2020.gads mūspusē?
A.P: Apkopotā Valmieras daļas, kā arī Rūjienas un Mazsalacas posteņa statistika rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā esam devušies uz izsaukumiem – uz 170 ugunsgrēku dzēšanu, 270 glābšanas darbiem un vēl 78 maldinājumiem. Ja skatāmies pēdējo trīs gadu griezumā, tad visiem – gan Valmieras, gan Rūjienas un Mazsalacas ugunsdzēsējiem glābējiem – izsaukumu skaits ir nedaudz mazinājies.
Cik ugunsgrēku pērn dzēsts? Iemesli?
A.P: Kopumā pagājušā gadā mūspusē dzēsti 170 ugunsgrēki – Valmieras daļas ugunsdzēsēji ir dzēsuši 100 ugunsgrēkus, Rūjienas – 36 un Mazsalacas ugunsdzēsēji glābēji 34 ugunsgrēkus. Ja salīdzinām pēdējo trīs gadu griezumā, tad šis ir zemākais rādītājs visos mūspuses novados. Pērn dzēsām 40 kūlas ugunsgrēkus, kā arī piecus meža ugunsgrēkus. Kopumā varam teikt, ka priecē, ka ugunsgrēku skaits visos mūspuses novados samazinās. Nedaudz, bet tomēr.
J.S.: Ja analizējam ugunsgrēku iespējamo iemeslus, tad redzam, ka mūspusē visbiežāk tomēr pie vainas ir neuzmanīga rīcība ar uguni, tad seko īssavienojumi elektroinstalācijās, elektroierīcēs. Priecē fakts, ka varam teikt, ka pēdējo trīs gadu laikā mazinājies to ugunsgrēku skaits, kuros iespējamais iemesls ir apkure.
Analizējot šos skaitļus, gribu uzsvērt drošības jautājumu nozīmību mūsu ikdienā. Esmu pārliecināts, ka traģiskās nelaimes notiek mazāk, jo arvien vairāk mājokļos ir uzstādīti dūmu detektori, kas par nelaimi brīdina uzreiz, kā sajūt dūmus, tādējādi cilvēki paspēj izkļūt no piedūmotajām telpām un izsaukt glābējus.
A.P.: Tā martā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu Valmierā, kur daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā bija jūtama dūmu smaka. Ierodoties notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka kādā dzīvoklī bija nostrādājis dūmu detektors, jo bija degusi sadzīves elektronika 0,5m2 platībā. Ugunsgrēks tika likvidēts jau pirms VUGD ierašanās.
Vēl kāds piemērs – maijā tika saņemts izsaukums uz Garo ielu Valmierā, kur daudzdzīvokļu mājā dzīvoklī nostrādāja dūmu detektors un bija jūtama deguma smaka. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka virtuvē uz ieslēgtas gāzes plīts atstāts ēdiens, kurš bija piededzis.
Un arī augustā bija izsaukums Valmierā, kur daudzdzīvokļu mājā bija nostrādājis dūmu detektors un jūtama dūmu smaka. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka dūmi nāk no pirmā stāva dzīvokļa un tā virtuvē uz plīts deg bez uzraudzības atstāts ēdiens. Tai pašā augusta izskaņā bija vēl kāds izsaukums, kur Valmierā, kur daudzdzīvokļu mājas otrā stāva dzīvoklī nostrādājis dūmu detektors. Ierodoties notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka dega skapis 2m2 platībā. No ēkas tika evakuēti deviņi cilvēki.
J.S.: Statistika ir nepielūdzama. Aizvadītajā gadā Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki, kas ir par trīs cilvēkiem mazāk nekā 2019.gadā un ir mazākais bojā gājušo skaits pēdējos trīs gados. Ugunsgrēkos cieta 24 cilvēki, bet izglābti 17 cilvēki. Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Madonas novadā (četri), Cesvaines novadā, Vecpiebalgas, Priekuļu un Pārgaujas novadā (katrā viens notikums). Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza apkures ierīces ekspluatācija.
Vai mūspusē pērn ir bijuši ugunsgrēki, kuros cieta cilvēki?
A.P.: Jā, diemžēl. Ugunsgrēkos mūspusē 2020.gadā cieta septiņi cilvēki, vēl četrus izdevās izglābt. Par laimi – bojāgājušo ugunsgrēkos nebija. 2019.gadā mūspusē viens cilvēks gāja bojā ugunsgrēkā, bet cieta 14. Esmu priecīgs, ka mūspusē nav bijušu traģisku ugunsgrēku, kā arī ir mazinājies to cilvēku skaits, kuri cieta ugunsgrēkos. Arī mūspuses piemēra apliecina, ka vairumā gadījumā par nelaimi signalizēja dūmu detektors un ļāva cilvēkiem izglābties.
J.S.: Diemžēl mūsu novērojumi liecina, ka tikai katrā ceturtajā mājoklī Vidzemē, kurā aizvadītajā gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors, bet vēl bēdīgāka ir statistika par tiem ugunsgrēkiem, kuros pērn gāja bojā cilvēki – septiņos no astoņiem mājokļiem, kuros notika traģiski ugunsgrēki Vidzemē, nebija uzstādīts dūmu detektors. Tādēļ aicinu ikvienu iedzīvotāju, pārskatīt savu saimniecību un, ja mājoklī vēl nav uzstādīts dūmu detektors (kuram tur gan jau vajadzētu būt), to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Tās ir rūpes par savu un tuvinieku drošību!
Kā ar maldinājumiem?
A.P: Pērn mums bija 41 maldinājums. Kopējais izbraukumu skaits ir nedaudz samazinājies, tādēļ nedaudz mazāk mums bija arī šādi izsaukumi. Tāpat uzskatu, ka tas ir skaidrojums ar to, ka iedzīvotāji paliek arvien zinošāki, ieklausās padomos par pareizu rīcību, ja nelaime tomēr notiek un ziņo. Vienmēr esam uzsvēruši un aicinājuši iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz 112, pat ja nav pilnīgas pārliecības par to, ka ir izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nelaimes gadījums, kurā nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība. Labāk mēs atbraucam un pārliecināmies, ka viss ir kārtībā, nevis ir notikusi nelaime un cilvēki velti gaida glābējus.
Kā pērn ar kūlas ugunsgrēkiem?
A.P: Publiskajā telpā jau ir izskanējis, ka Latvijā kopumā pērn samazinājās kūlas ugunsgrēku skaits, tai skaitā arī pie mums Valmierā un apkārtnē. Pērn mums bija 41 kūlas ugunsgrēks, savukārt 2019.gadā kopumā tika reģistrēti 73 kūlas ugunsgrēki.
J.S.: Gandrīz uz pusi mazāk, kas noteikti priecē, bet šeit gribu uzsvērt arī pašvaldību ieguldīto darbu, lai teritorijas sakārtotu, runātu un skaidrotu īpašniekiem, cik būtiski ir sakārtot savu īpašumu. Vēl, protams, nozīmīgs aspekts – laikapstākļi. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug, un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli. Pieļauju, ka sava artava kūlas ugunsgrēku samazinājumam pērn ir arī Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem – skolēni mācījās mājās, daļa pieaugušo strādāja attālināti, samazinājās satiksmes intensitāte un pārvietošanās pa ceļiem. Tādēļ, izmantojot iespēju, aicinu – būsim atbildīgi pret savu īpašumu un drošību arī tuvojošā pavasarī. Rīkosimies atbildīgi – nededzināsim pērno zāli, jo tas ir aizliegts, kā arī tas apdraud ikviena veselību, dzīvību un pašu īpašumu.
Un vai VUGD pagājušajā gadā bija jāpalīdz Valsts mežu dienestam arī meža ugunsgrēkos?
A.P.: Jā, kopumā piecas reizes. Šeit arī – daudz nosaka cilvēka uzmanīga rīcība ar uguni, gan arī laika apstākļi. Bet, ja Valsts mežu dienestam ir nepieciešama mūsu palīdzība, steidzamies palīgā.
Cik bieži nācies doties uz glābšanas darbiem?
A.P.: Aizvadītajā gadā kopumā bijuši 257 izsaukumi uz glābšanas darbiem – 127 no tiem, kur bija nepieciešama mūsu tehniskā palīdzība (visbiežāk nepareiza apkures ierīču ekspluatācija, sodrēju degšana dūmvados). Ja salīdzina ar 2019.gadu, tad glābšanas darbu skaits pērn mūspusē ir pieaudzis tieši sniedzot šo tehnisko palīdzību, kā arī izsaukumos, kas saistīti ar atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem. Visvairāk glābšanas darbi veikti Valmieras pilsētā (98 izsaukumi), tam seko Kocēnu novads (45 izsaukumi) un Rūjienas novads (29 izsaukumi). Esam braukuši palīgā arī Cēsu kolēģiem (četras reizes), Valkas kolēģiem – septiņas reizes, kā arī uz Limbažu pusi divas reizes. Nedaudz samazinājies arī to izsaukumu skaits, kur esam palīdzējuši dzīvniekiem – no 16 gadījumiem 2019.gadā līdz 12 izsaukumiem pērn. Sešos izsaukumos palīdzība bija nepieciešama mājdzīvniekiem, bet vēl sešos – savvaļas dzīvniekiem un putniem.
Kādi ir bijuši šie gadījumi, situācijas?
A.P: Ir bijuši izsaukumi, kur vairākas dienas kaķis kokā un nav iespējams viņu dabūt lejā, vēl bija izsaukums, kur kaķis iesprūdis loga vērtnē, vēl cits, ka kaķis iesprūdis vieglās automašīnas motora nodalījumā. Protams braucām palīgā. Savukārt ja runājam par savvaļas dzīvniekiem, tad pērn bijuši izsaukumi, kur pīlēns iekritis Ģīmes dzirnavu dīķī, vai arī putns iesprūdis daudzstāvu ēkas jumta dzegā. Vēl bija izsaukums, kur lapsa bija iesprūdusi starp diviem kokiem, kā arī izsaukums, kur vieglās automašīnas motora nodalījumā bija ielīdusi čūska. Ļoti dažādi izsaukumi, bet visos dzīvnieku un putnu veselība vai dzīvība bija apdraudēta.
Un kā šobrīd ar vakancēm Valmieras pusē? Netrūkst darbinieku?
A.P.: Nē, mums šobrīd ir visas vakances ir aizpildītas, bet ik pa laikam ir iespēja pievienoties mūsu kolektīvam, jo ir kolēģi, kuri dodas pelnītā pensijā, ir, kas dienestu turpina citās struktūrvienībās. Šogad četri ugunsdzēsēji glābēji (autovadītāji) dosies pensijā, tādēļ iespējas būs. Lai tikai var izpildīt nepieciešamos kritērijus, piemēram, nokārtot fiziskā pārbaudījuma prasības, iziet medicīnisko komisiju.
Vai notiek arī mācības?
A.P.: Jā, mēs regulāri esam arī mācījušies, paaugstinājuši savu kvalifikāciju. Katru nedēļu notiek gan teorētiskās, gan praktiskās mācības, lai spētu palīdzēt visdažādākajās situācijās. Pērn dienestā Valmieras daļā un posteņos kopumā pieņemtas piecas amatpersonas. Viss notiek, lai esam gatavi palīdzēt 24/7.
Un kā šis gads iesācies mūspusē?
J.S.: Ja skatāmies, ka aizvadīti vien divi gada mēneši, tad jāsaka, ka dienestā kopumā smags gada sākums – jau bijuši vairāki ugunsgrēki, kur cilvēki cietuši un arī gājuši bojā. Arī Vidzemē šogad ugunsgrēkos bojā gājuši jau pieci cilvēki. Diemžēl šajos traģiskajos ugunsgrēkos mājoklī dūmu detektors nav bijis uzstādīts. Arī mūspusē gads nav iesācies labi – jau bijuši ugunsgrēki, kuros cietuši cilvēki.
A.P.: Tā februārī tika saņemts izsaukums uz Beverīnas novadu, kur dega vienstāva fermas ēkas griesti un jumta pārsegums 200m2 platībā. Notikumā cieta divi cilvēki, kuri tika nodoti NMPD mediķiem. Darbs notikuma vietā noslēdzās pēc sešām stundām.
Un arī marta sākumā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Kocēnu novadu, kur dzīvojamā mājā izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg vienstāva dzīvojamās mājas starpsiena 2m2 platībā, mājoklī izveidojies piedūmojums. Pirms VUGD ierašanās no ēkas bija evakuējies viens cilvēks, kurš ugunsgrēkā cieta. Mājoklī bija uzstādīts dūmu detektors. Un labi, ka tā, ja nebūtu bijis – varam tikai minēt, kāds būtu bijis galarezultāts.
J.S.: Tādēļ nākas tomēr secināt, ka vēl daudz darba skaidrojošā jomā. Turpināsim skaidrojošo un izglītojošo darbu, cerams, ka jau pavisam drīz epidemioloģiskā situācija valstī uzlabosies un varēsim klātienē vairāk runāt par dažādiem drošības aspektiem. Taču tikmēr – ikvienam ir iespēja ielūkoties VUGD mājaslapā www.vugd.gov.lv un tur ir atrodami dažādi informatīvi materiāli par drošības jautājumiem.
Vai ir kāds drošības padoms iedzīvotājiem 2021.gadam?
A.P.: Jā, ir gan! Februārī kolēģi Smiltenes pusē saņēma izsaukumu, kur dzīvoklī nostrādājis dūmu detektors. Pārbaudot mājokli konstatēja, ka, visticamāk, detektors nostrādājis kļūdaini un tam vienkārši nepieciešams nomainīt bateriju jeb kronu. Tas tad arī būs galvenais padoms, jo daudzi iedzīvotāji dūmu detektorus uzstādīja pagājušā gada izskaņā un baterijas vidējais darbības ilgums ir vidēji gads, tāpēc šobrīd var rasties nepieciešamība dūmu detektoram nomainīt bateriju. Ja dūmu detektors sāk pīkstēt, sākumā ar garāku intervālu un, tam pakāpeniski samazinoties, vai arī, nospiežot testa pogu, dūmu detektors nedarbojas, tad pienācis laiks bateriju nomaiņai.
J.S.: Jā, nomainīsim baterijas, lai dūmu detektors mūs ir gatavs brīdināt, ja izceļas ugunsnelaime! Un privātmājās sarūpēsim ugunsdzēsības aparātu. Trīs lietas esot labas lietas, tad aicināšu apkures sezonai noslēdzoties – pārbaudīsim apkures ierīces, izvērtēsim to tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, piesaistīsim zinošus speciālistus. Droša vide ir svarīga katram no mums!
