Lasīšanas laiks: 3 min
13. novembrī stājas spēkā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums. Likuma mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli Latvijā, samazināt ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī mazināt ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments.
Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas (platforma) ieviešana. Platforma nodrošinās valsts ugunsdrošības uzraudzības procesa un datu digitalizāciju, kā arī sniegs atbalstu objektu atbildīgajām personām ugunsdrošības jautājumu pārvaldībā. Platforma sekmēs efektīvāku saziņu starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un objektu atbildīgajām personām.
Platforma padarīs ugunsdrošības jomu efektīvāku. Platformas sniegtā iespēja izveidot objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu ļaus VUGD mērķtiecīgāk plānot un veikt ugunsdrošības pārbaudes objektos – primāri tajos objektos, kur ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma riska līmenis ir visaugstākais vai konstatēti ilgstoši pārkāpumi.
Objektu atbildīgajām personām būs jāsniedz informācija objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai, taču informācijas ievade platformā tiks ieviesta pakāpeniski – no 2027. gada valsts un pašvaldību objektiem un no 2028. gada – pārējiem objektiem. Atsevišķu objektu veidu izņēmumus noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Likums nosaka arī prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, kas veic, piemēram, dūmvadu tīrīšanu, apkures ierīču tehniskā stāvokļa pārbaudi, ugunsdrošības instrukciju izstrādi, instruktāžu, kā arī ugunsdzēsības aparātu apkopi un uzpildīšanu. Šīs prasības nodrošinās kvalitatīvu un drošu pakalpojumu sniegšanu.
Regulējums attiecas arī uz valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos, ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu un vadīšanu, ugunsdrošību un ugunsdzēsību meža objektos, kā arī atrunāti administratīvie pārkāpumi ugunsdrošības jomā – noteikti naudas sodu apjomi par ugunsdrošības prasību neievērošanu.
Likums arī stiprina pašvaldību un kopienu iesaisti ugunsdrošības sistēmā. Likumā paredzēti uzdevumi pašvaldībām atbilstoši iespējām nodrošināt ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju. Ja pašvaldība nodrošinās ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju, tā varēs slēgt attiecīgu līgumu ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām vai komercsabiedrību izveidotām ugunsdzēsības un glābšanas organizācijām.
Tāpat paredzēta iespēja VUGD un Valsts meža dienestam nodot konkrētai pašvaldībai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus vai ugunsgrēku dzēšanai paredzēto aprīkojumu un inventāru. Savukārt pašvaldība ir tiesīga minēto transportlīdzekli, aprīkojumu un inventāru nodot lietošanā brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijai. Šāda sadarbība stiprinās vietējo kopienu spējas reaģēt uz ugunsgrēkiem un veicinās ciešāku sadarbību starp profesionālajiem un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.
VUGD drīkstēs ziedot arī mantu, kas nav nepieciešama dienesta funkciju nodrošināšanai brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai.
Likuma īstenošanai paredzēta vairāku Ministru kabineta noteikumu izdošana – tiks sagatavoti jauni ugunsdrošības noteikumi, kā arī noteikumi par ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju izveides kritērijiem, prasībām un kārtību; ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību un apmācību; ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēju profesionālo sagatavotību; platformā iekļaujamo ziņu apjomu, izmantošanu un glabāšanu, kā arī izņēmuma kārtā tiem objektiem, kuriem informācija nav jāsniedz.
