Lasīšanas laiks: 3 min
Deviņu gadu laikā Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) projektā “E-veselība Latvijā” ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas, otrdien žurnālistiem par revīzijā “Informācijas sistēmas veselības aprūpē” konstatēto sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vārava pavēstīja, ka e-veselības projektā ir identificēti vairāki būtiski trūkumi, tostarp neprasmīga plānošana, neefektīva projekta pārvaldība, kā arī uzraudzības un kontroles trūkums.
Revīzijā VK secinājusi, ka e-veselības ieviešanas process notiek pārāk lēni, un plānotie ieguvumi veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai kavējas. Sākotnēji bija plānot ieviest e-veselību 2011.gadā, tad termiņš tika pagarināts līdz 2012./2013.gadam, vēlāk jau līdz 2014.gadam. Pašlaik atsevišķus pakalpojumus VM cer ieviest līdz šā gada beigām, taču revidenti uzsver, ka tie būs pēc novecojuša jeb 2007.gadā sagatavota plāna 2008.-2010.gadam.
Tāpat revidenti lēno procesu pamato ar to, ka gandrīz puse jeb 46% no projekta pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem nemaz nav uzsākti.
Revīzijā secināts, ka līdzšinējā e-veselības ieviešana nav bijusi orientēta uz projekta kopējo mērķu sasniegšanu, bet tikai uz struktūrfondu līdzekļu apguvi.
Pēc ekspertu vērtējuma būtiskākās e-veselības risinājumu savietojamības problēmas ir saistītas tieši ar arhitektūras plānošanu – atsevišķiem risinājumiem nav izstrādāta vienota datu arhitektūra un pilnā apjomā nav veikta arhitektūras pārvaldības funkcija.
Lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) ir nelietderīgi izlietojis 0,76 miljonus eiro, norāda VK.
Nauda iztērēta, maksājot par koncepciju un tehnisko specifikāciju izstrādi pasākumam, kas netiek turpināts, organizējot e-veselības lietošanas apmācības, lai gan sistēma nedarbojas un citādos veidos.
Analizējot e-veselības datu drošību un fizisko datu aizsardzību, revidenti secinājuši, ka NVD nav izpildījis visas prasības, lai uzsāktu drošu sistēmas darbību.
Informācijas sistēmā visu pacientu veselības ieraksti pēc noklusējuma ir brīvi pieejami visam ārstniecības personām, neizvērtējot to ikdienas patiesās vajadzības.
Arī datu apstrādes liegšana pacientiem pašreiz ir iespējama tikai ierobežotā apjomā – ir jāizvēlas, vai uzticēt savus veselības pierakstus visiem ārstiem, vai neuzticēt nevienam.
Revidenti norāda, ka arī projekta popularizēšana nav pietiekama, kā arī nav apzinātas visu iesaistīto cilvēku – pacientu, ārstu, iestāžu vadītāju – gatavība lietot e-veselības sistēmu. Revīzijā konstatēts, ka aptuveni 17% ārstu darbavietā nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, bet vairāk nekā trešdaļai ārstniecības personu datora un interneta lietošanas spējas ir vājas.
VK arī norāda, ka raugoties uz līdzšinējo projekta gaitu, pastāv risks, ka par struktūrfondu izmantošanu atbildīgām iestādēm nāksies atzīt, ka e-veselības projekta mērķis nav sasniegts. Tas nozīmē, ka projektā ieguldītos11,3 miljonus eiro, ko sākotnēji bija paredzēt segt no ERAF naudas, apmaksās Latvijas nodokļu maksātāji.
Valsts kontrole ar piesardzību raugās uz VM un NVD apņemšanos panākt, ka visas iesaistītās puses (mediķi, pacienti, iestādes un komersanti) e-veselības sistēmu uzsāks izmantot 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus no minētā datuma nodrošinot arī fizisko personu datu aizsardzību un informācijas sistēmas datu drošību. Pēc Valsts kontroles domām, ieviešot tik vērienīgu informācijas sistēmu, būtu nepieciešams noteikt vismaz sešu mēnešu pārejas periodu un tikai pēc tā veiksmīgas noslēgšanās pieprasīt e-veselības obligātu lietošanu.
Vispārīgi par e-veselību ir informēti 47% iedzīvotāju, videji 11% ir informēti arī par plānotajiem ieguvumiem. Savukārt no ārstniecības personām informēti ir 11%, bet no farmaceitiem – 10%. Lai situāciju uzlabotu, šā gada sākumā VM izveidojusi projekta uzraudzības komiteju, kas sasauc sēdes reizi nedēļā. Līdz šim uzraudzības sēdes notikušas ļoti reti, aptuveni trīs reizes gadā, pavēstīja Vārava.
Komentējot, kurš ir atbildīgs par projekta neveiksmēm, Krūmiņa uzsvēra, ka piecu mēnešu laikā pēc revīzijas izvērtēti projektā iesaistītie cilēveki, un tad arī atklāsies, vai projekts nav izdevies cilvēku neprofesionalitātes dēļ, vai arī tas bijis apzināti. E-veselības projekts paredz elektronisku pieeju saviem medicīnas dokumentiem, pierakstīšanos pie ārsta, sistēma atgādinātu par potēm un pārbaudēm un tamlīdzīgi. Savukārt ārstiem paredzēts piekļūt pie informācijas par savu pacientu, ārstēšanas gaitas uzraudzību, dažādu atskaišu operatīvāku sagatavošanu.
Lietderības revīzijas rezultātā VM sniegti 17 ieteikumi.
