Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējos gados ļoti izplatīta kļuvusi mājas vīnu gatavošana. Tai izmantojami dažādi augļi un ogas, bet kā to darīt pareizi, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Krimuldas muižas vīna darītavas “Cremon” meistars – Jānis Mikans.
Ar ko būtu jāsāk jaunajiem vīndariem?
Nevajag baidīties taisīt vīnu. Misēkļi var gadīties daudziem, bet vajag vienkārši sākt to darīt un neuztraukties pat, ja pirmā partija neiznāk izcila. Gatavojot vīnu, vajag vienmēr pierakstīt, kā tika gatavots – cik daudz likts klāt cukurs, cik daudz sula bijusi, lai pēc tam var izdarīt secinājumus. Pēc pirmās vīna gatavošanas reizes jau būs arī idejas, ko vajadzēja darīt citādi. Visticamāk, pirmais labais rezultāts būs pēc trīs gadiem. Ļoti labs zināšanu avots ir tirdziņos sastaptie vīndari, kuri parasti neliedz savu padomu.
Kā izvairīties no neveiksmēm vīna darināšanā?
Vajag sākt ar mazumiņu. Arī es pats nesāku ar 500 litriem. Par laimi, man pašam nekādi incidenti nav sanākuši, bet sabojāt vīnu nav grūti. Protams, katrai ogai ir vajadzīgs savs cukura daudzums, jo tām ir atšķirīgs skābums, un, izejot no tā, varam domāt, ko un kā darīt. Vīnam ir jābūt labai smaržai, garšai un pēcgaršai, un tas viss ir atkarīgs no šiem komponentiem.
Cik viegli mājas vīnu ir pārdot?
Pašlaik pirktspēja ir tāda, kāda tā ir. Šogad tika palielināts akcīzes nodoklis, to palielinās arī nākamgad, līdz ar to cena aug. Taču es nevaru noteikt cenu pārāk augstu, tai jābūt vidējai, lai pircējiem būtu interese. Cenu veido ne tikai ogu audzēšanas, novākšanas un pārstrādes izmaksas, bet arī pudeles un etiķetes un tirgošanas izdevumi. Tāpēc jau nav ko brīnīties, ka vīna cena ir 10 eiro.
Vai ir grūti iegūt atļauju vīna tirdzniecībai?
Tā kā esmu viens no pirmajiem vīndariem Latvijā, man sākumā bija diezgan pagrūti. Informācija bija skopa, jo nebija arī daudz cilvēku, kas to jau būtu darījuši iepriekš. Tagad, tādā ziņā, darbību sākt ir mazliet vieglāk. Man bija salīdzinoši viegli sagatavot telpas atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām, jo pats pēc profesijas esmu celtnieks. Bija jāsagatavo ventilācija, kanalizācija, sienas, grīdas, lampas, lai ražotne atbilstu visiem kritērijiem. Kopumā viss process bija diezgan sarežģīts.
Kā jums radās ideja darināt vīnu?
Tā kā es dzīvoju skaistā vietā – Siguldā, pie Krimuldas muižas, sievai radās ideja, ka būtu labi iepriecināt tūristus ar pašu darinātu vīnu. Piemēram, kad mēs aizbraucam uz Itāliju vai Ungāriju, katrs jau gribam nopirkt vietējo vīnu, gan degustēšanai, gan dāvanām. Tāpēc arī izdomājām, ka varētu paši darināt vīnu no vietējām Latvijas ogām. Pirmie vīni mums tapa no avenēm un upenēm, kas latviešiem jau ir kļuvuši diezgan tradicionāli. Pēc tam sākām gatavot arī no citām ogām. Es biju viens no pirmajiem Latvijā, kurš saka ražot vīnu no pienenēm un arī ceriņiem. Varētu teikt, cik Latvijā ir ogas un augļi, tik daudz var būt vīni.
Cik vīnu šķirnes pats gatavojat?
Šobrīd es pats ražoju ap 15 dažādu vīnu. To pagatavošanas procesi ir mazliet atšķirīgi un arī izejvielas ir gatavas dažādos mēnešos, tāpēc procesi ir atšķirīgi. Piemēram, rabarberu vīnu sāku gatavot jau pavasarī, pēc tam seko avenes, upenes un jāņogas, tad rudenī ir brūklenes un dzērvenes. Ir ko darīt visu gadu.
Vai esat mēģinājis taisīt arī kaut ko citu, izņemot vīnu?
Šogad un pagājušajā gadā esmu sācis arī taisīt dažādus liķierus – lāceņu, aveņu, upeņu, dzērveņu, arī Ziemassvētku liķieri, kura sastāvā ir visādas ogas. Tautās ir aizgājis arī Muižas Kalvadoss, kas ir stiprais dzēriens (50%). Pagatavošanas procesā no sākuma tiek uztaisīts ābolu vīns kurš pēc tam tiek destilēts un vēl turēts ozola koka mucā, lai tam piešķirtu īpašu garšu.
Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību.
Alkoholiskos dzērienus ir aizliegts pārdot, iegādāties un nodot nepilngadīgām personām.
