Ņemot vērā to, ka samazinās gripas izplatības intensitāte, Vidzemes slimnīcā Valmierā ar 13. aprīli tiek atcelta gripas karantīna un ar to saistītie ierobežojumi attiecībā uz pacientu apmeklējumiem stacionārā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes slimnīcas kvalitātes kontroles māsa Iveta Bērziņa.
Kopš Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktā monitoringa sākuma valstī kopumā ziņots par 2372 stacionētiem pacientiem, no kuriem 1788 pacienti bija stacionēti ar diagnozi “gripa”, bet 584 pacienti ar diagnozi “gripas izraisīta pneimonija”. A tipa gripa noteikta 52%, B tipa gripa noteikta 48% gadījumu. Vislielākais stacionēto pacientu skaits ar gripas diagnozi bija vērojams vecuma grupā 15-64 gadi (48,0%), gripas izraisītā komplikācija pneimonija galvenokārt bija skārusi pacientus vecumā no 15 līdz 64 gadiem (47,9%) un vecākus par 65 gadiem (47,8%).
Līdzīga situācija saslimšanai pa vecuma grupām vērojama arī Vidzemes slimnīcā. Līdz šim ar gripas diagnozi te stacionēts 41 pacients, savukārt gripas skrīninga izmeklējumi veikti 149 pacientiem, miris viens pacients.
Kopumā valstī saņemti 40 paziņojumi par letālo iznākumu saistībā ar gripas infekciju. Visiem mirušajiem pacientiem bija noteiktas dažādas hroniskas saslimšanas, tai skaitā sirds asinsvadu, elpošanas ceļu, onkoloģiskas, hroniskas nieru saslimšanas, cukura diabēts, nieru hroniskas saslimšanas, kā arī citi riska faktori. Šo pacientu vidējais vecums ir 67 gadi. Diemžēl par spīti brīdinājumiem riska grupām, neviens no mirušajiem pret gripu nebija vakcinēts. Tātad iedzīvotāji joprojām neizprot vakcinācijas nozīmību vai arī neuzticas tās sniegtajam efektam. Līdz šim gripas vakcīnas saturēja tikai A un B vīrusu, tāpēc ne vienmēr bija ļoti efektīvas. Taču no šā gada pieejama 4 komponentu gripas vakcīna, kas sevī ietver vairākus gripas vīrusa serotipus, tādēļ tās efektivitāte ir daudz augstāka.
Organisma aizsargspējas pēc garajiem rudens un ziemas mēnešiem ir krietni izsīkušas, tāpēc, lai izdotos izvairīties no vīrusu saslimšanām, iesaka ievērot veselīgu dzīvesveidu – lietot pilnvērtīgu uzturu, uzņemt daudz šķidruma (1,5-2 litri diennaktī), nedrūzmēties sabiedriskās vietās, vairāk izvēlēties aktivitātes svaigā gaisā, bieži un rūpīgi mazgāt rokas, vēdināt telpas, veikt telpu mitro uzkopšanu.
