Lasīšanas laiks: 4 min
Precizēta un papildināta visa ziņa
Nākamajā gadā aizsardzības budžetu plānots tērēt uzņemošās valsts atbalsta uzlabošanai, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanai un Sauszemes spēku mobilitātes palielināšanai, bet Zemessardzei (ZS) tuvākajos gados iecerēts atvēlēt 70 miljonus eiro, pirmdien žurnālistiem teica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
“Ukrainas krīzes kontekstā NATO un sabiedrotie aktīvi iesaistās klātbūtnes stiprināšanā un drošības veicināšanā Latvijā. Tomēr mums ir jāapzinās, ka sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsaprotama. Primāri mēs, kā valsts esam atbildīgi par savu drošību. Mūsu valsts aizsardzība šobrīd balstās uz trim galvenajiem nosacījumiem – valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus; sabiedroto klātbūtne un uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana; ātrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana,” pauda Bergmanis.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem – nākamā gada laikā finansējums tiks piešķirts uzņemošās valsts spēju uzlabošanai. Tādējādi, lai nodrošinātu sabiedroto klātbūtni, paredzētas investīcijas infrastruktūrā, tostarp iecerēta kazarmu izbūve Lielvārdē, bet Ādažos – sabiedroto karavīru pagaidu nometnes izvietošana, kā arī paša poligona attīstība. “Šobrīd ASV paredz ieguldīt vismaz 22 miljonus dolāru uzņemošās valsts infrastruktūrai. Latvijas pusei neieguldot līdzekļus, pastāv risks, ka ASV pārskatīs plānus un daļu no šiem līdzekļiem novirzīs valstīm, kas sniedz lielāku ieguldījum,” uzsvēra ministrs.
Savukārt starp nozīmīgākajām NBS spējām, kurām iecerēts pievērst pastiprinātu uzmanību, Bergmanis minēja agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšanu, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkuru apdraudējumu. Tāpat kritiska ir izlūkošanas un novērošanas spēja. Tikmēr pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstīšanas projekta ietvaros paredzēts uzlabot pretgaisa aizsardzības radaru pārklājumu, kā arī modernizēt esošās un iegādāties jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Bergmanis atklāja, ka tuvākajā laikā paredzēts parakstīt līgumu par mobilo gaisa telpas radaru iegādi.
Nākamā gada budžeta ietvaros plānots turpināt attīstīt Sauszemes spēku mobilitāti un kaujas atbalsta spējas. Bergmanis atgādināja, ka jau ir iegādātas bruņumašīnas viena bataljona mehanizācijai, kas paaugstina karavīru aizsardzību un uguns jaudu. Tāpat šobrīd tiek izvērtēti efektīvākie netiešās uguns atbalsta spējas risinājumi – dažāda veida artilērija un mīnmetēji. Ņemot vērā šo sistēmu izmaksas, ministrijā tiek izskatīti vairāki risinājumi, tostarp mazlietota ekipējuma iegāde.
Lielu uzmanību plānots pievērst ZS. Bergmanis norādīja, ka, lai celtu ZS kaujasspējas, tuvākajos gados šajā struktūrā gaidāmi ieguldījumi 70 miljonu eiro apmērā. Minēto finansējumu plānots veltīt ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. ZS ietvaros tiks veikta arī vairāku specializētu vienību – piemēram, pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru un aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem – attīstība. Bergmanis izcēla arī jautājumu par ZS apbruņošanu ar “G36” triecienšautenēm – ņemot vērā izskanējušo diskusiju par šī ieroča tehniskajām problēmām, ministrija pieprasījusi paskaidrojumus no ražotāja. Ja problēmas neattieksies uz Latvijai piegādāto modifikāciju, tad nākamgad tikšot turpināta ZS pārapbruņošana ar “G36” vai līdzvērtīgiem ieročiem.
Tāpat aizsardzības budžeta ietvaros iecerēts stiprināt Speciālo uzdevumu vienību (SUV), kas spēj darboties plašā spektrā, tostarp arī cīnīties ar nekonvenciālajiem hibrīddraudiem. SUV plānots piešķirt individuālo kolektīvo ekipējumu un transportu.
Lai saglabātu armijas kaujas spējas ilgākā laika posmā, tiks veidotas arī kritiskās rezerves – munīcija, pārtika un to uzglabāšanai nepieciešamā infrastruktūra. “Ņemot vērā potenciālā pretinieka spējas pārraut vai traucēt loģistikas ķēdi, šāda rezerves krājumu izveide ir vitāla un jāsāk tuvākajā laikā,” uzsvēra Bergmanis. Tāpat aizsardzības nozarei piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēts īstenot arī robežsardzes pārapbruņošanu.
Bergmanis uzsvēra, ka 2% atlicināšana aizsardzībai no valsts iekšzemes kopprodukta ir minimālais resursu līmenis, tādējādi Latvijai ir strikti jāievēro kam šie līdzekļi tiks tērēti. Ministrs apliecināja, ka nepieļaus, ka aizsardzībai atvēlētais budžets tiks tērēts lietām, kuras neveicina NBS kaujas spēju celšanu un valsts drošību.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valsts budžeta projektu Saeimā paredzēts iesniegt 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība , iekšējā drošība, veselība un izglītība. Tāpat vēstīts, ka koalīcija iepriekš vienojās, ka 2% no IKP aizsardzības budžets sasniegs 2018.gadā. Plānopts, ka aizsardzības budžets nākamgad sasniegs 1,4% no IKP.
