Lasīšanas laiks: 3 min
Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas “Jaunā vienotība” (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī “Progresīvie”, kuriem parlamentā ir 10 deputāti.
Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo “Progresīvo” izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Kā pirmā otrajā balsošanas kārtā no prezidenta amata izstājās Pinto, par kuru nobalsoja tikai 10 “Progresīvo” deputāti. Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji “Apvienotais saraksts”, kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.
Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova “Stabilitātei” (10 mandāti) vēl pirms balsošanas sākuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Arī trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret abiem kandidātiem. Pret abiem kandidātiem trešdien balsoja “Stabilitātei”, bet NA politiķi savas balsis netika nodevuši.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā.
Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Rinkēvičs 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un nu jau abās Kariņa valdībās.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā “Vienotība”. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības “Jaunā vienotība” saraksta.
Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.
Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvo” balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.
Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un “Progresīvie” paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.
