Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 14.jūnijā, Valmierā bija ieradušies glābēji no visiem Latvijas reģioniem un Rīgas, lai iepazītos ar mūsu pilsētas ugunsdzēsēju pieredzi darbā ar sonāru – iekārtu, ar kuru tiek pārmeklētas dažādu ūdenstilpju gultnes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš pastāstīja, ka šo dārgo, bet ļoti noderīgo iekārtu Vidzemes glābējiem pagājušā gada nogalē uzdāvināja Valmieras pilsētas pašvaldība.
“Noslīkušo meklēšana, piesaistot ūdenslīdējus ir sarežģīts un laikietilpīgs process, jo redzamība zem ūdens ir ļoti slikta. Parasti Latvijas ūdenstilpēs nevar redzēt tālāk par izstieptu roku. Bieži vien pēc slīkšanas fakta liecinieki var norādīt tikai aptuvenu notikuma vietu. Turklāt upēs noslīkušo straume var aiznest tālu no nelaimes vietas.
Lai atvieglotu un paātrinātu meklēšanas darbus, pēdējā laikā mēs lūdzām palīdzību Burtnieku novada kolēģiem, kam ir pieejams sonārs. Izvērtējot gūto pieredzi, nonācām pie secinājuma, ka šāda iekārta ir nepieciešama mums pašiem. Patiecoties Valmieras pašvaldības dāvinājumam, pagājušā gada beigās mēs saņēmām gandrīz 4000 eiro vērto sonāru un tagad esam gatavi dalīties pieredzē ar citu reģionu kolēģiem cerībā, ka arī viņu rīcībā drīzumā nonāks šādas iekārtas. Šīs dienas mācību uzdevums bija iepazīstināt ar sonāra lietošanu. Monitorā redzamā bildes neizskatās pēc fotogrāfijām, tās drīzāk atgādina ultrasonogrāfijas attēlus, ko izmanto medicīnā. Tādēļ ir vajadzīga treniņš, lai spētu atpazīt sonāra monitorā cilvēka ķermeni starp akmeņiem, kokiem, ūdenszālēm un visa pārējā, kas atrodas ūdenstilpes gultnē.”
Kā stāsta VUGD Vidzemes brigādes komandieris, sonārs ir jau veiksmīgi pierādījis meklēšanas darbos. Sarežģītos apstākļos šogad dažu stundu laikā tika atrast noslīkušais Gulbenes pusē. Ūdenstilpes pārmeklēšana ar tradicionālām metodēm būtu prasījusi vairākas dienas.
Jānis Skrastiņš ar skumjām atzina, ka šo iekārtu visbiežāk nāksies lietot noslīkušu cilvēku meklēšanai, lai gan tā ir arī piemērota dažādu priekšmetu atrašanai. Dažkārt pēc policijas lūgumu glābēji pārmeklē ūdenstilpes, meklējot lietiskos pierādījumus.
“Ik gadu Latvijā noslīkst aptuveni 100 cilvēki, kas ir milzīgs skaitlis. Lai gan mēs regulāri atgādinām par drošības noteikumu ievērošanu, esot uz ūdens un tā tuvumā, diemžēl ļoti daudzi mūs nesadzird.”
VUGD pārstāvis minēja dažus galvenos iemeslus, kas ir cēlonis absolūti lielākajai daļai nelaimes gadījumu. Dodoties uz ūdens ar jebkādu peldlīdzekli, ir jābūt uzvilktai glābšanas vestei. Pērn Gaujā noslīkušais laivotājs bija ignorējis šo drošības prasību. Ļoti bieži nelaimju cēlonis ir alkohola lietošana, jo cilvēki reibumā kļūst pārgalvīgi un nespēj adekvāti izvērtēt sekas, dodoties ūdenī. Trešais iemesls ir vecāku bezatbildība, pietiekami rūpīgi nepieskatot savus bērnus ūdens tuvumā vai pat nezinot, ka viņi ir devušies izklaidēties pie ūdenstilpēm.
Jānis Skrastiņš norādīja, ka visbiežāk izsaukumi uz slīkstoša cilvēka glābšanu parasti noslēdzas ar slīkstošā meklēšanu, jo ir ļoti grūti paspēt glābt slīkstošo, neesot blakus nelaimes brīdī.
“Brīnumi ir notikuši, bet šajos gadījumos lielākoties ir jāpateicas vai nu nejaušībai, kad slīkstošajam izdodas pie kaut kā pieķerties, lai noturētos virs ūdens, vai arī blakus esošiem cilvēkiem, kas ir spējuši savlaicīgi sniegt nepieciešamo palīdzību.”
