Lasīšanas laiks: 2 min
8.martā režisore un Valmieras teātra mākslinieciskā vadītāja Indra Roga svin skaistu jubileju! Šovakar viņa kopā ar ansambli un skatītājiem to svinēs, piedaloties izrādē “Muiža kaņepēs”.
“Bij mūža gaita tikko pusē spēta,
Kad atģidos es mežā, tumsā tītā.”
Tā Dante Aligjēri savā “Dievišķajā komēdijā” ar ģēnija vieglumu un precizitāti divās rindās iezīmē cilvēka izjūtas, ieejot briedumā. Liels posms ir paveikts ar jaunības aizrautību un nezināšanas enerģiju. Tas ceļš nu ir aiz muguras. Kāds tas ir uz priekšu?
Indra Roga ir ļoti tālu aizgājusi no tā skuķēna baltā kleitiņa un nomītos vecāko brāļu zābakos, kāda viņa uzreiz un uz palikšanu ienāca latviešu teātrī, nospēlējusi traģisko Kediju leģendārajā Daugavpils teātra izrādē “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa”. Taču palikušas vismaz divas lietas, ko trakajos Daugavpils teātra gados Indrā un viņas biedros no tiem laikiem – Vilī Daudziņā, Ģirtā Krūmiņā, Artī Robežniekā – ielicis uz palikšanu viņu skolotājs Pēteris Krilovs: spēcīgā koncentrēšanās darbam un augsti ideāli. Viņi ir un paliek lielu ideālu mākslinieki – jebkuros laikos, jebkurā teātrī, jebkurā pozīcijā. Ar tādiem cilvēkiem nav viegli.
Ar šo koncentrēšanos un ideāliem Indra ienāca Valmieras teātrī un iestudēja ironijā dzirkstošo un dziļi skumjo “Zojkas dzīvokli” (2012), aizraujot turpat vai visu kolektīvu vienotā radīšanas priekā. Būt viesim ir viena lieta.
Nu jau gandrīz gadu Indra Roga ir Valmieras teātra mākslinieciskā vadītāja. Ar viņu, droši vien, atkal nav viegli. Bet arī viņai pašai šīs nozīmīgās dzīves krustceles sanākušas Dantes pieminētajā “mežā, tumsā tītā”.
Novēlēt kaut ko Indrai Rogai šobrīd nozīmē – novēlēt Valmieras teātrim. Novēlu nenobīties no šīm krustcelēm mežā. Ļoti ticēt, ka ceļš, kas izvēlēts, vedīs gaismā. Un nekad, nevienu brīdi nepieņemt, ka sasniegtā virsotne ir uz laiku laikiem.
“Viņai katra izrāde var piedzimt vai nepiedzimt, bet tā aug kā koks. Ne tā kā māja, kas ir gatava konstrukcija. Tai ir dzīva dvēsele. Koks dzīvo, šūpojas vējā”, par Indru reiz teicis viņas vīrs, režisors Mihails Gruzdovs. Nu mēs ar Indru kokus stādām kopā. Un meklējam dvēseli, no jauna atklājot bezgalīgu radīšanas prieku. Lai tas nekad nebeidzas.
Daudz laimes, Indra! Daudz laimes, Valmieras teātri!
Cieņā un mīlestībā Edīte Tišheizere un Valmieras teātra kolektīvs
