Lasīšanas laiks: 6 min
Valmiera ir viena no aktīvākajām pašvaldībām AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (ALTUM) specifiskā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” programmā.
1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve” šogad saņēma īres nami Valmierā Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Nākamajā gadā šim konkursam plānots izvirzīt daudzdzīvokļu māju Valmierā, Rīgas ielā 18, uz kuras jumta pēc iedzīvotāju iniciatīvas uzstādīti saules kolektori. Lai uzzinātu vairāk par pilsētas pieredzi energoefektivitātes projektu īstenošanā, “Zaļā brīvība” tikās ar SIA “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētāju Valdi Jēgeru, galveno projektu vadītāju Ievu Šakenu un sazinājās ar Valmieras sabiedrisko attiecību speciālisti vides komunikācijā Līgu Bieziņu.
“Visaptveroša energoefektivitāte ir viens no Valmieras pilsētvides attīstības uzdevumiem, aptverot gan pilsētas apgaismojumu, gan energoefektivitāti iestādēs”,
informē Līga Bieziņa. 2017.gada 26.janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē tika apstiprināta Valmieras pilsētas pašvaldības energopolitika.
Valmierā centrālajai apkurei pieslēgtas 167 daudzdzīvokļu mājas, no tām 82 jeb 49% ir renovētas. SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldīšanā ir 73 daudzdzīvokļu mājas, no kurām renovētas ir 39 mājas jeb 53%. Šogad tiek renovētas piecas SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldībā esošas ēkas un vēl 5-6 ēkas tiek plānots renovēt 2020.gadā.
Pirmais nopietnais grūdiens ēku atjaunošanai bija Valmieras pašvaldības atbalsts – līdzfinansējuma piešķiršana, kas aktīvi uzrunāja un ar faktiem pārliecināja pilsētas iedzīvotājus uzsākt dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, saņemot ES fondu līdzfinansējumu 50% apmērā. Pirmajai, ar ES fondu līdzfinansējumu, atjaunotajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Valmierā, Gaujas ielā 13 projekta pieteikumu sagatavoja un nepieciešamos kredītresursus piesaistīja enerģijas servisa kompānija (ESKO) “Sun Energy Baltic”, kas bija Latvijā pirmais šāda veida līgums starp dzīvokļu īpašniekiem, ESKO uzņēmumu un ēkas apsaimniekotāju. Renovācijas darbi tika veikti kvalitatīvi – Valmieras Gaujas krasta ainavu papildināja skaista, renovēta dzīvojamā māja, kas kalpoja arī kā labs piemērs un lika sasparoties citu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, radot vēlmi pieteikties programmai, lai realizētu projektus arī savās mājās.
SIA “Valmieras namsaimnieks”, piesaistot māju padomes, aktīvi iniciēja un piedalījās mājas sapulcēs 1 – 2 reizes gadā, īpaši uzrunājot to dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus, kuru mājas ir sliktākā stāvoklī. SIA “Valmieras namsaimnieks” sapulcēs uzsvaru liek uz pašu dzīvokļu īpašnieku atbildību par savu māju stāvokli, ar faktiem un aprēķiniem stāstot par situāciju pirms un pēc mājas renovēšanas. Dzīvokļu īpašnieku galvenā motivācija projektu sagatavošanai ir nevis siltuma patēriņa samazināšana, bet tieši ēku sliktais stāvoklis. Ir atsevišķas mājas, kas nevar vienoties par renovāciju, ir mājas, kuras nav vērts renovēt, bet tām mājām, kas izlemj to darīt, darbs līdz projekta realizācijai ilgst apmēram divus gadus. Katram mājas dzīvokļu īpašniekam ir savas vēlmes un prasības – kādam prioritāte ir stāvlaukums, citam – zaļā zona, kāds var atļauties maksāt, kāds nevar un atrast kompromisu šādā situācijā ir sarežģīts process, kurā sevišķu atzinību pelnījuši māju vecākie un māju padomes.
“Plānojot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tiek izvērtēta saules paneļu un kolektoru uzstādīšanas lietderība”,
stāsta Līga Bieziņa.
Rīgas ielā 18 papildus iepriekš minētajiem darbiem uz ēkas jumta tika uzstādīti saules kolektori karstā ūdens uzsildīšanai. Šī ir Valmierā un ALTUM energoefektivitātes paaugstināšanas programmā pirmā daudzdzīvokļu māja ar saules kolektoriem. To iekļaušana projektā tikai veikta pēc aktīva mājas iedzīvotāja iniciatīvas un saskaņā ar mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Solārā iekārta Latvijā darbojas 6-7 mēnešus gadā. Izmantojot solāro sistēmu, var iegūt 60-70% nepieciešamās enerģijas ūdens sildīšanai gadā. Ja pirmie rezultāti būs pārliecinoši, tas, iespējams, motivēs iedzīvotājus uzstādīt saules kolektorus arī uz savu māju jumtiem.
Valmierā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā Ūdens ielā 2C tās pārbūves laikā uz ēkas jumta tika uzstādīti saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai. Turklāt Valmieras pilsētas pašvaldība šobrīd projektē arī Dienas centru pieaugušajiem, ko paredzēts veidot kā viedo māju, vienlaikus kā enerģijas avotu siltā ūdens sagatavošanai izmantojot saules kolektorus. Tiek plānota arī pašvaldības ēkas Lāčplēša ielā 2 pārbūve, arī uz tās jumta paredzot saules kolektoru izvietošanu elektrības ražošanai.
Valmierā pieprasījums pēc dzīvokļiem ir liels, tāpēc uzbūvēti divi īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, kas ieguva 1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve”. Dzīvokļi izsoļu kārtībā izīrēti 3,5 mēnešu laikā gan vietējiem, gan apkārtējo pagastu iedzīvotājiem, gan iedzīvotājiem, kas atgriezušies no ārzemēm. Abās ēkās veikti ēkas gaisa caurlaidības mērījumi, siltumenerģijas uzskaite tiek nodrošināta ar individuālajiem siltumenerģijas skaitītājiem katram dzīvoklim, uz visiem radiatoriem uzstādīti termoregulatori un iedzīvotāji iepazīstināti ar to lietošanas instrukciju, kāpņu telpās uzstādītas LED lampas, apgaismojums ir gan ar laika releja, gan kustības sensoru, tādējādi taupot elektroenerģiju diennakts gaišajā laikā un laikā, kad kāpņu telpā nenotiek kustība, katra dzīvokļa ārsienā uzstādīti svaigā gaisa pieplūdes vārsti. Projektēšanas nolikumā uzstādītais siltumenerģijas patēriņa apkurei mērķis bija 40 kwh/m2, un pirmā sezona liecina, ka šis rādītājs ir ļoti tuvu plānotajam. Saskaņā ar Valda Jēgera teikto – šobrīd ceļot jaunu ēku, nav jēgas būvēt citādi kā energoefektīvi un kvalitatīvi. Tuvākā laikā plānots uzsākt vēl četru īres namu būvniecību, izmantojot aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas.
Šobrīd būtisks izaicinājums ir projektētāju trūkums.
Viens no tā iemesliem ir pārtraukums ES fondu energoefektivitātes programmas finansējumā, kura laikā daļa projektētāji pārkvalificējās – beidza savu darbību un esošie projektētāji ir pārslogoti un nereti nepiekrīt papildu darbiem. Turklāt projektēšanas termiņš ir vismaz 6 mēneši, un tā ir trīs reizes dārgāka nekā pirms 5 gadiem. Pieskaitot laiku, kamēr iedzīvotāji vienojas par mājas siltināšanu, no pirmās idejas par projekta sagatavošanu līdz tā noslēgumam paiet ir ļoti ilgs laiks. Valdis Jēgers un Ieva Šakena uzskata, ka šo procesu atvieglotu un padarītu lētāku jau sen apspriestais Ekonomikas ministrijas ierosinājums tipveida ēkām izstrādāt tipveida projektus.
Papildu maksājums rēķinā kredītam ir vidēji 0,80 – 1,00 EUR/m2. Ja veic pilnu renovāciju (uz ko aicina SIA “Valmieras namsaimnieks”), iedzīvotāji maksā vairāk līdz brīdim, kamēr atdod kredītu. Vasarās renovētajās mājās iedzīvotāji maksā vairāk, bet ziemā – mazāk. Pēc projekta īstenošanas apkures patēriņš samazinās vidēji par apmēram 50%. Saskaņā ar aptuveniem Valmieras namsaimnieks aprēķiniem ieguldījumi apmaksājas 15 gadu laikā, kas ir arī optimāls termiņš aizņēmumam. Ja veikta pilna renovācija un darbi izdarīti kvalitatīvi, pēc 15 gadiem renovētajās mājās papildu ieguldījumiem nevajadzētu būt nepieciešamiem, tās vajadzētu tikai pārkrāsot.
*Saskaņā ar ALTUM datiem Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā līdz šī gada 30.jūlijam saņemti 568 māju pieteikumi, granti piešķirti 233 mājām, šo grantu kopējais apjoms ir 49 miljoni eiro. Pārējie māju iesniegtie pieteikumi ir dažādās atbalsta saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas stadijās. Būvdarbi pabeigti 85 mājās, vēl procesā ir 118 nami.
