Lasīšanas laiks: 4 min
No 20. līdz 24. oktobrim Atēnās (Grieķija), kas ir pirmā pilsēta, kura kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, norisinājās Eiropas kultūras tīkla konference (ETC–European Cultural tourism Network). Tajā piedalījās arī Valmieras novada pašvaldības izpilddirektores vietniece, Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle.
Konferencē tika diskutēts par tūrisma atjaunošanu Eiropā un kultūras, mantojuma un radošuma lomu tajā. Tāpat arī par mantojuma un radošuma nozīmīgo lomu Eiropas kultūras norišu nodrošināšanā un tūrisma atjaunošanā pēc pandēmijas krīzes 2020. un 2021. gadā.
Valmieras pilsētai un novadam, esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, piedalīšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvas dzimšanas vietā Atēnās, pilsētā, kurai pirmajai kultūras galvaspilsētas statuss tika piešķirts 1985. gadā, ir īpaši nozīmīgi, jo konferences galvenais diskusiju temats bija risināt jaunākās tendences kultūras mantojuma, kultūras un ilgtspējīga tūrisma jomā, tostarp inovāciju, digitalizācijas, radošuma un kultūras tūrisma produktu attīstībā.
Valmieras novada pašvaldības galvenā interese bija nostiprināt jau aizsāktā projekta Cult-CreaTE ietvaros aizsākto sadarbību ar projekta partneriem, īpaši Atēnas Grieķijā un Pafosas pilsētas Kiprā pārstāvjiem, iedvesmoties no abu Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredzes, to sasaistot ar Valmieras novada kultūras galvaspilsētas stāstu un jaunā plānošanas perioda izaicinājumiem atbilstoši Eiropas Savienības definētajiem prioritārajiem virzieniem. Vidzemes delegācijas pārstāvjiem radās nenovērtējama iespēja diskutēt ar Grieķijas Nacionālās tūrisma organizācijas prezidenti Angelu Gerekou un Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras mantojuma ģenerāldirektorāta pārstāvi Anne Grady par kultūras un tās mantojuma noturības nozīmīgumu, par kultūru kā instrumentu, lai veidotu savienojumu starp mūsu pagātni, tagadni un nākotni. Anne Grady nepārprotami ar stāstu un praktisku piemēru apliecināja, cik nozīmīgi ir cienīt mūsu kultūras vērtības, kultūras mantojumu, ar to iepazīstināt vietējos iedzīvotājus un tūristus, jo ikviens mēs aizsargājam to, ko mīlam, un mīlam to, ko pazīstam.
Svarīga bija klātienes saruna ar Eiropas Komisijas Ceļojumu komisijas, iepirkumu un attīstības departamenta vadītāju Lulia Niculica par Eiropas Savienības finansējuma aspektiem un nosacījumiem no pašvaldības kā no projektu ieviesēja puses un Eiropas Komisiju kā par finansējuma atbildīgo iestādi. Nozīmīgi Valmieras novada pašvaldībai ir arī Piet Jaspaert, Europa Nostra viceprezidenta, norādījumi un viedoklis par nepieciešamību kultūras jomā iesaistīt jauniešus, īpaši sagaidot Eiropas jaunatnes gadu (Europa Nostra ir Eiropas kultūras mantojuma federācija, kas pārstāv pilsoņu organizācijas, kas strādā pie Eiropas kultūras un dabas mantojuma aizsardzības pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un UNESCO).
Valmiera ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu saņēma atbalstu ar veiksmes vēlējumiem un ielūgumu iedvesmoties no projekta partnera, Eiropas kultūras galvaspilsētas (2017) Pafosas (Kipra).
Vizīte norisinājās projekta “Kultūras un radošo nozaru ieguldījums Eiropas kultūras un radošajā tūrismā” (Cult-CreaTE: Cultural and Creative Industries contribution to Cultural and Creative Tourism in Europe) ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija,
kas pārstāv arī Valmieras novadu. Projekta ietvaros Latvijā un Vidzemē paredzēts izvērst kultūras un radošās industrijas, lai veicinātu kultūras un radošā tūrisma produktu veidošanos.
Projektā ir izvirzītas četras prioritārās tēmas: 1.izvērtēt kultūras un radošo industriju ieguldījumu un tā potenciālu, attīstot kultūras un radošo tūrismu; 2. labākie piemēri no kultūras un radošā tūrisma, kas balstās uz kultūras un radošajām industrijām; 3. kultūras un radošā tūrisma produkta attīstība, par pamatu ņemot kultūras un radošās industrijas; 4.pārvaldības un uzņēmējdarbības modeļi.
Eiropas kultūras galvaspilsētas idejas pamatlicēja ir Grieķijas bijusī kultūras ministre Melina Merkuri 1983.gadā. Merkuri uzskatīja, ka kultūras politikai jāpievērš lielāka uzmanība, jāveic plašāka Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšana. 1985. gadā programma tika īstenota, un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām sniedz iespēju straujākai izaugsmei un transformācijai kultūras jomā.
Latvijā sākotnēji uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā kandidēja 9 pilsētas, fināla kārtā iekļuva četras – Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. No kandidēšanas izstājoties Jūrmalai, ceļu uz titulu turpina trīs Latvijas pilsētas.
