Lasīšanas laiks: 5 min
Šis ir pirmais gads, kurā skolēnu vasaras nodarbinātības programma, ko piedāvā gan pašvaldība, gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), aptver visu Valmieras novadu, un dalībai tajā bija aicināti pieteikties Valmieras novada izglītības iestāžu skolēni vecumā no 13 līdz 19 gadiem, kuru dzīvesvieta deklarēta Valmieras novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un kuri mācās Valmieras novada pamata, vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Upīte.
2022. gadā vasaras nodarbinātības programmā no jūnija līdz augustam kopumā strādā 470 skolēni – 127 nodarbināti NVA programmā, ko finansē no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem, savukārt 343 skolēniem darbs nodrošināts Valmieras novada pašvaldības īstenotās un finansētās programmas ietvaros.
Šogad skolēnu nodarbinātības programmā iesaistījušās 25 Valmieras novada pašvaldības iestādes un 45 uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas Valmieras novadā. Jauniešiem ir iespēja iegūt darba iemaņas, veicot teritoriju uzkopšanas un uzturēšanas darbus, strādājot pirmsskolas izglītības iestādēs, bibliotēkās, aktīvās atpūtas, viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas jomā, darbā ar jaunatni, kultūras un sporta pasākumu organizēšanā, mazumtirdzniecībā u.c.
Skolēni vecumā no 13 līdz 14 gadiem strādā četras stundas dienā (20 h nedēļā). Skolēni vecumā no 15 līdz 17 gadiem – septiņas stundas dienā (35 h nedēļā), savukārt pilngadīgie jaunieši – astoņas stundas dienā (40 h nedēļā). Skolēni saņem atalgojumu, kura apmērs ir proporcionāls nostrādāto stundu skaitam – saskaņā ar valstī noteiktās minimālās algas apmēru.
Sandra Grīnliņa, Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja: “Skolēnu vasaras nodarbinātības programmā piedalāmies jau vairāku gadu garumā un esam ar to ļoti apmierināti. Jauniešiem tā ir iespēja iegūt vērtīgu darba pieredzi. Jo īpaši liels prieks dzirdēt no meitenēm, ka, strādājot ar bērniem, viņas ir atradušas savu nākotnes profesiju un iesniegušas pieteikumu studijām pedagoģijā. Vasaras periodā skolēni ir liels atbalsts darba organizēšanā bērnudārzā – darbinieki dodas pelnītā atpūtā, un grupiņās, īpaši tajās, kurās ir liels bērnu skaits, nepieciešams vēl papildu palīgs, kurš palīdz bērnu pieskatīšanā, aprūpē, ģērbšanā, ēdienreižu nodrošināšanā, grupiņas telpu uzkopšanā. Arī bērnudārza audzēkņi ir priecīgi par jaunajiem draugiem un rotaļu biedriem, kuri ienes jaunas vēsmas bērnu ikdienā. Papildus skolotāja palīgiem šovasar mums palīdz jaunietis, kurš veic remontstrādnieka pienākumus, jo vasara ir tas laiks, kad bērnudārzā un tā apkārtnē veicam uzlabojumus.”
Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā šovasar darbojās četri skolēni no Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas un Valmieras sākumskolas. Lolita Dreimane, Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre: “Bērnu apkalpošanas nodaļa piedalās vairākās valsts un izdevniecību lasīšanas veicināšanas programmās, kā arī veido savas, tieši vasarā, kad skolēniem ir brīvlaiks. Tādēļ notiek dažādas aktivitātes, kurās piedalās arī skolēni kā bibliotekāru palīgi. Skolēni veic praktiskos darbus – krājuma kārtošana, žurnālu šķirošana, grāmatu aplīmēšana un uzlīmju atjaunošana, tematisko izstāžu veidošana, lasīšanas programmu popularizēšana. Arī šovasar meitenes darbojās radoši, gatavoja materiālus (arī video) publicitātei, popularizēja pakalpojumus (Facebook un Instagram Valmieras bibliotēkas kontiem). Bija piedzīvojums ārpus bibliotēkas – ekskursija pa Valmieras vēsturisko centru, skolēni iepazina Valmieras bibliotēkas ieguldījumu novadpētniecībā. Trīs nedēļu laikā meitenes iepazina bibliotekāra ikdienu un svētkus. Skolēni atzina, strādājot bibliotēkā, uzzinājuši, ka bibliotēkas plauktos valda noteikta kārtība, ir krātuve, darboties bijis interesanti, labprāt nāktu strādāt arī nākamgad. Prieks bija darboties ar skolēniem, parādīt bibliotēku no iekšpuses, ieinteresēt, palīdzēt iegūt jaunu pieredzi un iemaņas.”
Valmiermuižas alus darītavā skolēniem bija iespēja kļūt par Valmiermuižas virtuves dārznieka palīgiem – veidot un kopt Valmiermuižas klēts terases apstādījumus, kā arī virtuves dārzu, kur aug garšaugi, ko izmanto virtuves komanda, un ziedi, no kuriem veido galdiņu kompozīcijas; jaunieši lasīja ogas, ievāca tējas, garšaugus un tos sagatavoja lietošanai ziemā; gatavojoties pasākumiem, izrotāja Valmiermuižas klēts teritoriju; veica klēts pagalma ikrīta uzkopšanu. Marita Mastiņa, Valmiermuižas alus virtuves vadītāja: “Vasarā viesmīlības jomā ir ļoti daudz darba viesu uzņemšanā, un palīdzīgas rokas nekad nevar būt par daudz, tādēļ, plānojot vasaras komandu, ar prieku izmantojām iespēju piedāvāt darbu jauniešiem. Pie mums strādā darbīgi un zinātkāri jauniešiem, ar kuriem gribētu sadarboties arī nākotnē. Trīs nedēļas kopā paskrien ļoti ātri, un to laikā iemācījāmies izveidot sadarbību, kļūdīties un labot kļūdas, būt drošiem un jautāt visu, kas neskaidrs. Arī vecāki sūta paldies ar sveicieniem no mājām, kur jaunietis izveidojis sev augu kastes uz balkona vai sācis vairāk interesēties par augiem. Katrs no jauniešiem, ar kuriem kopā strādājām, izteica vēlmi nākamgad atgriezties.”
Par Vidzemes slimnīcas pieredzi, piedaloties skolēnu nodarbinātības programmā, stāsta Sanita Kandele, Personāla vadības daļas vadītāja: “Līdzīgi iepriekšējiem gadiem skolēni strādā trīs nedēļas, četras stundas dienā un veic telpu un teritorijas uzkopšanu, arhīva kārtošanu, piedalās virtuves palīgdarbos. Piesaistot skolēnus, palīdzam jauniešiem lietderīgi pavadīt brīvlaiku, iepazīt reālu darbu un darba disciplīnu un arī atbalstām viņu ģimenes. Slimnīcas ieguvums ir papildu darba rokas darbinieku atvaļinājuma laikā, sakoptāka apkārtne un telpas.” Virtuves un kafejnīcas vadītāja Guna Ozola, stāstot, kā palīgdarbos strādājuši divi puiši un meitene, izsaka vislielāko pateicību šo jauniešu ģimenēm par tik čaklu un strādīgu bērnu izaudzināšanu. Savukārt Uzkopšanas nodaļas vadītāja Aija Bille-Ļeščova uzsver, ka bijis pamanāms, kā sākotnēji varbūt biklākie bērni trīs nedēļu laikā kļuvuši pašpārliecinātāki, jo strādāts pirmais pastāvīgais darbs un nopelnīta pirmā alga! Kāds pieredzējis arī to, ka nekvalitatīvi veikts darbiņš bijis jāpārstrādā, ko mājās mamma, iespējams, neliktu darīt. A. Bille-Ļeščova arīdzan izsaka cerību, ka iegūtās darba iemaņas un izpratne par darba devēja prasībām palīdzēs jauniešiem novērtēt citu cilvēku darbu un attīstīt savu personību.
Valmieras novada pašvaldība pateicas ikvienam uzņēmumam, iestādei un nevalstiskajai organizācijai, kas atsaucās pašvaldības aicinājumam, sniedzot ieguldījumu jauniešu darba iemaņu pilnveidošanā!
