Pilsētu un pagastu pagātnei veltītās novadpētnieku sarakstītās grāmatas parasti lielākoties stāsta par 20. gadsimta vēsturi – cariskās Krievijas norietu un sabrukumu, brīvvalsts laiku, okupācijas posmu un 1991.g. atjaunoto Latvijas valsti. Taču Hermaņa Enzeliņa grāmatā “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē”, ko tagad atkārtotā un papildinātā izdevumā laiž klajā izdevniecība “Apvārsnis”, uzsvari un hronoloģiskais aptvērums ir atšķirīgs. Stāsts Valmieras pilsētas vēstures kontekstā sākas ar vācu krustnešu iebrukumu Latvijas teritorijā un tai sekojošo Valmieras ordeņa pils un baznīcas dibināšanu, bet galvenā vērība pievērsta 16., 17., 18. un 19.gadsimtam.
Tas tā ir, pirmkārt, jau tāpēc, ka grāmatā iekļauti tās autora – kaugurieša un vienlīdz arī valmierieša, latviešu zemniecības ideologa, aizrautīga vēstures pētnieka un popularizētāja, izdevēja un publicista Hermaņa Enzeliņa – 1930. gados tapušie, bet krievpadomju okupācijas laikā autora nacionālās nostājas dēļ par nevēlamiem uzskatītie un tāpēc aizmirstie raksti un, otrkārt, kas ir vēl svarīgāk, tāpēc, ka šajā grāmatā publicēto pētījumu centrā līdzās Valmierai kā vācu pilsētai, kāda tā, tāpat kā citas Latvijas pilsētas, faktiski bija līdz pat 19.gs. II pusei, H.Enzeliņam bija latviešu zemnieks, viņa ikdienas dzīve, sociālpolitiskā un kultūras vide (sēta, muiža, baznīca, skola, tirgus, krogs…), kurā tā noritēja, un, pats galvenais, latviešu zemnieka sīkstā daba, turoties pie savas zemes un mājvietas, par tām aktīvi vai pasīvi cīnoties gan pret svešiem iebrucējiem, gan pret alkatīgiem, bezsirdīgiem dzimtkungiem un zemi pārvaldošo baltvācu eliti. Šīs tēmas, savu izklāstu balstot uz vēstures avotu izpētē gūtajām ziņām, H.Enzeliņš aplūko visā grāmatā, atsevišķi zemnieku cīņai ar kungiem veltot divas nodaļas. Viena no tām pievēršas 17.gs. beigām, kad taisnību pret Kaugurmuižas nomnieku trīs reizes uz Zviedriju pie ķēniņa dodas meklēt no savām mājām izliktais Lejas Eniņu Krišjānis, bet otrā aplūkoti 1802.g. rudens Kauguru nemieru notikumi.
Izpētot desmitiem un pat simtiem latviešu zemnieku dzimtu vēsturi, H.Enzeliņš ir licis pamatus latviešu ģeneoloģijai. Katrā aprakstītajā pagastā, muižā, draudzē autors ir centies noskaidrot senākās, visilgāk savās mājās dzīvojošās dzimtas. Joprojām H.Enzeliņa ģeneoloģiskie pētījumi ir neatsverams palīgs ikvienam, kura dzimtas pavedieni tinušies Valmieras un tās apkārtnes vēstures kamolos.
Tomēr ne mazāk noderīga grāmata būs arī tiem, kam interesē muižu, baznīcu un draudžu vēsture. Pašam nākot no senas Brāļu draudžu (hernhūtiešu) dalībnieku dzimtas un aktīvi darbojoties Valmieras luterāņu draudzē, savulaik ieņemot pērmindera un draudzes priekšnieka amatus, H.Enzeliņš, izmantojot viņam pieejamus, atsevišķos gadījumos unikālus materiālus, tostarp dzimtās saglabātus senu leģendu apkopojumus, samērā plaši apraksta Brāļu draudžu izveidošanos, nozīmi, uzplaukumu un norietu, Valmieras baznīcas un diakonāta vēsturi, pastāsta par mācītājiem, diakoniem, draudzes skolu, pilsētas un pieguļošo pagastu kapsētām, apbedījumu vietām. Tāpat grāmatā aprakstītas arī Rubenes, Dikļu, Matīšu, Burtnieku, Ēveles baznīcas, draudzes un to ievērojamākie mācītāji. Ļoti interesanta ir grāmatā iekļautā Burtnieku mācītāja J.H.Gulekes (1769–1816) hronika, kurā viņš aprakstījis sava amata laikā ievērojamākos notikumus draudzes dzīvē un klimatoloģiskos novērojumus, kas parāda, ka jau tolaik, sen pirms industrializācijas sākuma un tā sauktā siltumnīcas efekta gāžu izmešu līmeņa pieauguma atmosfērā, reizēm nācies piedzīvot, piemēram, lapu izplaukšanu ziemas vidū, bet reizēm visu vasaru lijis vai gluži otrādi – valdījis sausums – un raža iznīkusi.
Plašākos un šaurākos izklāstos H.Enzeliņš grāmatā stāsta par šādām vietām: Valmiera, Valmiermuiža, Valmieras mācītājmuiža, Kauguru muiža, Mūrmuiža, Kokmuiža, Rubene, Ķieģeļmuiža, Vaidavas muiža, Veļķu muiža, Briežu muiža, Podzēnu muiža, Mazbrenguļu muiža, Dikļu muiža, Budenbroku muiža, Burtnieku Jaunā muiža, Matīši, Pučurga, Bauņu muiža, Mīlītes muiža, Braslavas muiža, Vilzēnu muiža, Burtnieku pilsmuiža, Burtnieku mācītājmuiža, Dūres muiža, Briedes muiža, Seķu muiža, Ēķina muiža, Rūtes muiža, Cālītis, Zvārte, Lutera muiža, Rencēnu muiža, Ķemeres muiža, Ķempēnu muiža, Šķiliņu muiža, Lizdēnu muiža, Sauļu muiža, Labrenču muiža, Baložu muiža, Ēveles muiža, Ķeižu muiža, Vecjērcēnu muiža un Jaunjērcēnu muiža.
Papildu vērtību atkārtotajam izdevumam piešķir Valtera Grīviņa apkopotie un anotētie vēsturiskie un mūsdienu attēli, kartes, dokumenti, daudzi no kuriem tiek publicēti pirmo reizi. Galvenie attēlu avoti – Valmieras muzeja krājums un Valsts vēstures arhīva fondi. Taču plaši izmantoti arī citu atmiņas institūciju krājumu un privātkolekciju materiāli. Tāpat lasītājiem noderēs redaktora pievienotie komentāri un paskaidrojumi, kas ļaus saprast senos jēdzienus, mērvienības, vēsturisko kontekstu.
Grāmatas atvēršanas pasākumā Valmieras muzeja izstāžu zālē 26.martā plkst. 17.30 atcerēties Hermani Enzeliņu (1867–1953), kā arī uzzināt par grāmatas tapšanu un to, kādi atklājumi gaida tās lasītājus, aicina izdevniecības “Apvārsnis” vadītājs un redaktors Valters Grīviņš, Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa, Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, Valmieras teātra aktrise Dace Everss un dziesminieks Uldis Punkstiņš.
Grāmatu veido III daļas. I daļā ievietots 1932.g. izdotās grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” teksts; II daļā – tikai 1930. gadu presē turpinājumos publicēti raksti par Valmieras plašākās apkārtnes muižām un draudzēm; III daļā – H.Enzeliņa autobiogrāfija un vēl trīs citi biogrāfiski raksti, kas sniedz ieskatu viņa kā tautsaimnieka, sabiedriskā darbinieka un vēstures pētnieka darbībā. Grāmatas apjoms 809. lpp.
