Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras pašdarbības kolektīvu vadītāji ir pieņēmuši lēmumu nepiedalīties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, aģentūru LETA informēja Valmieras Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.
Valmieras pilsētas pašvaldība, noskaidrojot pilsētas skolu koru diriģentu, deju kolektīvu vadītāju un skolu vadības viedokli, rosināja šogad pieņemt atbildīgu lēmumu – atcelt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus un gatavoties svētkiem 2025.gadā, informēja Melece.
Pēc Meleces teiktā, kolektīvu vadītāji rosinājuši ļaut pašvaldībām lemt un rīkot vietējas nozīmes pasākumus, ja vien tie būs iespējami atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī un ar to saistītajiem ierobežojumiem, iekļaujot bērnu un jauniešu sagatavoto repertuāru.
Apzinoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgumu Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras telpā, Valmieras pilsētas pašvaldība vienmēr sniegusi stratēģisku un stabilu atbalstu mākslinieciskās pašdarbības jomai bērnu, jauniešu un pieaugušo līmenī. Tādējādi pašvaldība ir nodrošinājusi un piedalījusies Dziesmu un deju svētku kā nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas saglabāšanā un pārnesē no paaudzes paaudzē.
“Arī patlaban, pandēmijas laikā, Valmieras pilsētas pašvaldība atbalsta Dziesmu un deju svētku tradīciju, nodrošinot visus apstākļus un priekšnoteikumus kolektīvu darbībai, proti, kolektīvu vadītāju un atbalsta personāla atalgojumu, kolektīvu materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu, atbilstošas infrastruktūra mēģinājumu procesam un koncertdarbībai nodrošināšanu,” sacīja Melece.
“Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki neapšaubāmi ir būtiska Dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa, tomēr mēs nesaskatām reālu iespēju svētkus noorganizēt centralizētā veidā Rīgā šī gada vasarā nevienā no Valsts izglītības un satura centra piedāvātajiem scenārijiem,”
aptaujā atzinuši kolektīvu vadītāji.
Viņi norādīja, ka svētki neiekļauj tikai to norisi, bet arī sagatavošanās procesu, kuru patlaban nevar nosaukt par veiksmīgu un produktīvu. Ja normālā situācijā svētku repertuāru apgūst vismaz divus gadus, tad šopavasar to rosina apgūt maijā, jūnijā. Neuzskatām, ka dalībnieki un viņu pedagogi būtu jāpakļauj šādam stresam, norāda Valmieras bērnu pašdarbības kolektīvu vadītāji.
“Ir pagājis gandrīz gads, kopš kolektīvs pēdējo reizi izdejoja, izdziedāja obligāto repertuāru un vispār mēģināja pilnā slodzē. Dalībnieku sastāvs ir nomainījies. Tik ilgi neatkārtojot repertuāru, nevar atsaukties uz pagājušā mācību gadā apgūto,” kā argumentu “pret” svētku rīkošanu minēja pedagogi.
Turklāt vasaras otra puse svētku norisei nav piemērots laiks, jo lielākā daļa vidusskolēnu, kas ir svētku dalībnieki, vasarā strādā, savukārt jaunāko klašu skolēni ir laukos pie vecvecākiem.
Svētku organizēšana un norise, vērtējot to arī no epidemioloģiskās situācijas valstī, iecerētās iedzīvotāju vakcinācijas plāna, attālinātā izglītības procesa aspekta, arī nešķiet reāli izpildāms mērķis, norāda Valmieras pedagogi.
Melece informēja, ka līdz maija beigām Valmieras un topošā Valmieras novadu kolektīvi gatavo video sveicienu.
LETA jau vēstīja, ka aprīļa beigās valdībā tika skatīts jautājums par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanu šā gada vasarā. Ņemot vērā, ka ministriem bija atšķirīgi viedokļi par svētku organizēšanu Covid-19 pandēmijas laikā, lēmuma pieņemšana tika atlikta līdz 27.maijam.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju, šī gada svētku mērķis ir nodrošināt tradīcijas pēctecību, atrast visdrošāko veidu, kā noslēgt šo svētku ciklu un iesākt nākamo, kā arī būtiski nepārtraukt tradīciju un stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labsajūtu.
IZM uzsvēra, ka šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku akcents ir “Svētki ir tur, kur esam mēs! Svētki ir tādi, kādi esam mēs!”.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C”. Pirmais jeb “A” scenārijs nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata. “B” scenārijs paredz, ka svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar “C” scenāriju pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā – sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.
