Lasīšanas laiks: 5 min
Sestdien, 4.oktobrī, Valmieras Integrētajā bibliotēkā (VIB) noritēja lasīšanas svētki visai ģimenei – “Lasu, tātad esmu”. Kamēr Bērnu apkalpošanas nodaļā notika izrāde “Dzīvojam zaļi”, dažādas rotaļas un aktivitātes bērniem, tikmēr Pieaugušo apkalpošanas nodaļā norisinājās nopietnas sarunas par lasīšanas nozīmi, bibliotēku lomu, detektīvromāniem un citiem ar grāmatām un lasīšanu saistītiem jautājumiem. Pasākuma moderators – LTV ētera personība Edgars Radzinskis, bet viesu pulks bija visai plašs.
Pasākumu atklāja Valmieras bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne, uzsverot, ka bibliotekāra profesija un bibliotēkas loma ļoti mainās. Svarīgi ir atrast pareizos punktus, savest kopā īstos cilvēkus, kas piedāvātu idejas, kas domātu, rīkotos un kopā tās realizētu.
Šāda aktīvistu grupiņa izveidojusies arī Valmieras bibliotēkas paspārnē, jo jau vairāk nekā gadu darbojas Valmieras grāmatu klubs, kas 2024.gada augustā bija Ievas Jansones un Sanitas Resnes iniciatīva. Arī šobrīd bibliotēkā redzamas klubiņa aktivitātes: ir lasītāju ieteiktās grāmatas, ir rimbulīšu lapas, kur katrs var izvēlēties, kāds lasītājs viņš ir un kādi ir viņa ieradumi – lasa drukātās vai e-grāmatas, lasa ātri vai lēni, meklē ieteikumus Goodreads vai jautā palīdzību bibliotekāram, vai grāmatā mēdz labot drukas kļūdas, pasvītro ar zīmuli, ieloka stūrīti, izmanto grāmatzīmi utt. Te lasītāji var pabeigt arī iesāktos teikumus, piemēram, Kad lasu, es jūtos kā… Grāmata mani ievelk, ja tajā ir…
Tālākais viesis šajā pasākumā bija slovēņu rakstnieks, Ļubļanas Universitātes profesors Miha Kovāčs. Viņam gadījās būt salīdzinoši netālu – Lietuvā, un kāpēc gan neatskriet uz šo pasākumu?… Valmieras lasīšanas svētkiem tika izvēlēts viņa grāmatas nosaukums “Lasu, tātad esmu”. Šī grāmata iekļauta arī 2025.gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā. Kopā ar profesoru bibliotēkā viesojās arī tulkotāja Māra Gredzena, tāpēc apmeklētāji varēja mēģināt uztvert arī slovēņu valodu. Rakstnieks Miha Kovāčs grāmatā gan nopietni un argumentēti, gan izklaidējoši apraksta 10 iemeslus, kāpēc mūsdienu digitālajā laikmetā ir jālasa grāmatas, bet pasākuma laikā rakstnieks pievērsās tikai dažiem iemesliem. Viņaprāt, mākslīgā intelekta laikmetā veiksmīgas dzīves recepti veido trīs galvenās sastāvdaļas: grāmatu lasīšana, tehnoloģiju pārzināšana un valodu zināšanas.
VIB Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Alīna Pūce akcentēja Valmieras grāmatu kluba aktivitātes, lasīšanas un lasītprieka veicināšanas iniciatīvu “Laiks lasīt!”, ko uzsāka rakstniece Inga Grencberga. Alīna atgādināja par akciju “Mans grāmatplaukts”, par 3td, kur var lasīt e-grāmatas, un uzsvēra, ka latviešu grāmatai šogad ir ļoti ievērojama jubileja – 500 gadu!
Kad plāniņa vidū parādījās Līga Bujane ar savu četrkājaino draugu, apmeklētāju ausis kāri uztvēra Līgas stāstīto, bet visu acis iemirdzējās un pievērsās Norvičas terjeram, kam dots interesants vārds – Cunami. Nekādus milzu viļņus viņš neizraisīja, jo suņuks ir labi audzināts, pieradis atrasties bibliotēkā un veikt dažādus uzdevumus, ko abi kopā ar saimnieci arī lieliski nodemonstrēja. Šķiet, Ķepu dienās labprāt piedalītos ne tikai bērni, bet arī pieaugušie!
Turpinājumā ar prezentāciju “Mēs visi esam grāmatu cilvēki” auditorijas uzmanību pārņēma Latvijas Universitātes profesors, fiziķis un grāmatu autors Mārcis Auziņš. Viņš stāstīja gan par latviešu lasīšanas tradīcijas pirmsākumiem (priekšā lasīšana un garīgā literatūra), gan par jebkuras grāmatas ātro pieejamību mūsdienās un milzu informāciju, kas ik dienu pārpludina pasauli. Kā minēja profesors, laikraksts The New York Times vienā nedēļā sniedz tikpat daudz informācijas, cik tika radīts visā 18.gadsimtā kopumā!
Pēc pusdienu pauzes auditorija tika ierauta krimiķu gaisotnē, kur sarunu vadīja juriste un rakstniece Rolanda Bula. Viņas sarunu biedrenes bija VIB bibliotekāre un trīs detektīvromānu autore Kristīne Lubāniņa un grāmatu blogere Agnese Liberte, kas ir Instagram konta @agneseizmekle autore. Agnese sevi dēvē par tiltu starp grāmatu un lasītāju. Noteikti ir cilvēki, kas nav izlasījuši nevienu detektīvromānu, bet svarīgi ir atrast savu žanru, kas interesē un aizrauj.
Kristīne Lubāniņa uzskata, ka svarīgi ir gan grāmatu blogeri, gan pašu autoru reklāma, jo nevar gaidīt, ka to darīs citi, arī pašam rakstniekam jābūt aktīvam, tāpēc arī šajā reizē Kristīne klausītājus iepazīstināja ar fragmentu no savas jaunākās grāmatas “Pīķa stunda”.
Agnese Bula ilgus gadus strādājusi dažādos amatos Valsts policijā, rakstīšanai pievērsusies tikai pēc aiziešanas izdienas pensijā, toties uzreiz ļoti ražīgi – viņas kontā ir jau 10 romāni! Agneses Bulas darba pieredze ir bagātīgs materiāls detektīvromāniem. Kā rakstniece pati atzīst, viņa ir pašpietiekama, ļaujas mierīgai plūsmai un savus darbus īpaši nereklamē.
Runājot par detektīvžanru kopumā, Rolanda Bula atzīst, ka Latvijā bieži vien to uzskata par otršķirīgu literatūru, bet pasaulē tā nav. Jau gadus trīsdesmit kriminālromānu virsotnē ir skandināvu detektīvi, kas ir iecienīti arī Latvijā, taču viņa uzskata, ka vairāk saulītē būtu jāceļ tieši latviešu autori, un šajā ziņā grāmatu blogeriem ir diezgan liela vara.
Kristīne Lubāniņa ar kriminālromāniem saslimusi jau skolas laikā. Savulaik tā bijusi kā spēle, kā rēbuss – uzminēt, kurš ir vainīgais? Tagad detektīvromāni ir kā vēlme pēc taisnīguma, jo reālajā pasaulē diemžēl daudzus noziegumus neatklāj un noziedznieki paliek nesodīti.
Agnese Liberte, un viņai piekrīt arī pārējās sarunas biedrenes, uzskata, ka cilvēkiem ir ģenētiska vajadzība pēc adrenalīna. Šajos romānos tiek iepazītas cilvēka tumšās puses, kas ikdienā parasti ir apslēptas. Lasot detektīvus, tiek domāts par cilvēka dabu, savstarpējām attiecībām, izvēli, sekām un citiem jautājumiem.
Dzejnieces, prozaiķes, dramaturģes un aktrises Agneses Rutkēvičas izpildījumā skanēja prozas lasījums “Melnais uzvalks”, kas ir Agneses omītes reāls stāsts par notikumiem Sēlijā.
Lasīšanas svētkus noslēdza pavisam jauna muzikāla pastkartīte no Francijas “Post scriptum. Tiekamies Parīzē!”. To izpildīja daudziem jau labi pazīstamais akordeonists Māris Rozenfelds no dueta “Mediante” un ģitārists Jānis Rolmanis.
