Lasīšanas laiks: < 1 min
17.decembrī Valmieras 5.vidusskolas septiņdesmit sešu gadu mūri, aizmirstot ikdienas kņadu, nopietni klusēja. Rīta mijkrēslī logos sasveicinājās plīvojošās sveču liesmiņas, noraugoties uz ezeriņu un lielajām liepām, kur bērniem tīk paslēpes spēlēt. Kas zina – varbūt arī senie skolas veļi nāca aplūkot vietu, kurai ir liela svētība un nezūdoša vērtība.
Milzu spoguļi – logi – kā gleznu rāmji iemūžināja dienas notikumus – bluķa velšanu, maskoto gājienu apkārt skolai, ugunskura sārtās mēles, kas lodāja tumšajās debesīs.
Skolas augšstāvā kādu brītiņu valdīja klusums, tad vērās jaunizveidotā skolas vēstures telpa, kur ieķērušās atmiņas un notikumi par pagātni un tagadni. Vēl ilgāku laiku domās virmoja arī demonstrētā veltījuma filmiņa skolai un jaunais kalendārs ar seno devīzi: “Asu prātu, skaidru sirdi, darbā augsim Latvijai!”
