Lasīšanas laiks: 5 min
Ceturtdien, 8.novembrī, koncertzālē “Valmiera” norisinājās “Brīvības forums. Valmiera. Latvija. Šodien un rīt”, kurā mākslinieks Valdis Celms, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, SIA “Wunder Latvia” vadītājs Ernests Gabrāns un vēl citi iedvesmojoši cilvēki dalījās pārdomās, kas viņiem ir brīvība un Latvija. Sarunas par brīvību kā pamatu, zināšanu brīvību, brīvību uzdrīkstēties, brīvību sadarboties, brīvību kā iespēju, iekšējo brīvību un brīvību nākamajiem 100 vadīja Ojārs Rubenis.
Forumu atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Savā uzrunā viņš norādīja, ka forums notiek valsts simtgades priekšvakarā Valmierai īpašā un nozīmīgā vietā – Vecpuišu parka paviljonā, kurā pirms simts gadiem Sporta biedrības sanāksmes aizsegā tā laika pilsētas galva Georgs Apinis paziņoja valmieriešiem par Latvijas Republikas proklamēšanas faktu.
“Pirms simts gadiem valmierieši solīja atbalstīt jaunizveidoto valsti. 2018.gada 18.novembrī šeit tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs un skanēja jaunās valsts himna. Šodien esam pulcējušies, lai runātu par valsts un katra mūsu iekšējo brīvību, par to, kādu redzam un sagaidām mūsu valsti nākotnē. Brīvība, kas tā ir? Uzdrīkstēšanās, atvērtība visam jaunajam, izvēles iespējas, zināšanas, savas vietas un stāsta veidošana, zeme un mājas, Latvija?”
foruma tēmas ieskicēja pilsētas mērs.
Pēc viņa uzrunas pirmizrādi piedzīvoja Valmierā tapusi animācijas filma “Karoga stāsts”. Radošajā animācijas nometnē un nodarbībās Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas un tehniskās jaunrades nama “Annas 2” skolēni profesionālas animatores Ilzes Ruskas vadībā radīja zīmējumus materiālam par Latvijas valsts nacionālā karoga vēsturisko attīstību. Filmas scenāriju veidojusi dramaturģe, Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena. Karoga stāstu ierunājis aktieris Gundars Āboliņš un animācijas studijas audzēknis Gustavs Šķudītis.
Mākslinieks Valdis Celms norādīja:
“Par brīvību jaunajai Latvijas valstij nācās uzsākt cīņu tūlīt pēc izveidošanas, jo neviens mums to negrasījās dāvināt. Mēs nebijām vispār ierēķināti citu tautu plānos. Tas bija pašaizliedzīgas varonības laiks. Neraugoties uz to, šodien mēs uz brīvību raugāmies un to uztveram kā pārāk pašsaprotamu un galīgu dotumu, kas reiz iegūts un neprasa ne piepūli, ne līdzdarbošanos, ne ziedošanos.”
Valdis Celms atsaucās uz mūsu tautas garīgo vērtību apcirkņiem – dainām, kurās ir teikts par to, ka ne visi ir gatavi brīvībai, līdz tai ir jāizaug.
“Ik dieniņas es raudāju, savas vaļas gribēdams. Nu man tika sava vaļa, nu pietrūka padomiņ”
“Brīvība ir saistīta ar apziņas stāvokli, kas ir jāsasniedz un tas ir jāizdara katrai paaudzei no jauna. Katrai paaudzei ir jāpiedzīvo morālais un patriotiskais briedums,” teica mākslinieks.
Īpaši aktuāls brīvības jautājums ir tagad, kad daudzi devušies projām no Latvijas.
“Kā putns pieder savai ligzdai, tā cilvēks pieder savai zemei, tautai, valodai un kultūrai, tikumu un gara vērtībām. Brīvība bez piederības nav nekāda patiesa brīvība. Tā ir aizklīšana, maldīšanās kosmopolītiskā globālisma pasaulē. Tā ir brīvība pazust kā vējā trenktai lapai. Tātad brīvība prasa sevis apzināšanos, savas identitātes un piederības apzināšanos,”
uzsvēra Valdis Celms.
Arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš runāja par brīvību identitātes apzināšanās aspektā. Viņš aprakstīja trīs identitātes, caur kurām viņš uztver savu brīvību. Pirmā no tām ir lokālā identitāte. “Es sevi uztveru kā vidzemnieku, kurš dzīvo Lēdurgā un savu profesionālo dzīvi pavada Valmierā. Audzinot savus bērnus, es cenšos viņiem radīt apziņu par saknēm, kas ļoti svarīga mūsdienu globalizētajā pasaulē. Nākamais līmenis ir nacionālā identitāte.
Pēdējos simts gados mūsu zeme ir piedzīvojusi ārkārtīgi sarežģītas vēsturiskās situācijas. Tas, ka mums ir sava valsts, ir uzskatāms par lielu brīnumu. Tādēļ ir jāsaprot, ka brīvība ir ārkārtīga greznība tik mazai valstij kā Latvija. Lai to nosargātu, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāstrādā daudz vairāk nekā vācietim vai francūzim.
50 gadu okupācija mums parādīja, kas var notikt, zaudējot brīvību un cik tā mums ir ļoti svarīga. Savukārt mana trešā identitāte ir saistīta ar Eiropas vērtībām, kuras daudzi uztver par pašsaprotamām, jo ir aizmirsuši vai nemaz nav piedzīvojuši tos laikus, kad tās nebija garantētas. Man studiju gados nebija iespējas brīvi ceļot, kā tas ir mūsdienu studentiem. Trešdaļa Vidzemes Augstskolas studentu dodas apmaiņas braucienos uz Eiropas valstīm. Pārvietošanās brīvība ir liela vērtība, ko esam ieguvuši. Nav svarīgi, vai esi Ņujorkā, Oksfordā vai Valmierā. Ir svarīgi, ko mēs darām un cik interesanti mēs esam pasaulei.
Lai saprastu, cik esam tālu tikuši, jāparaugās uz tām valstīm, ar kurām vēl pirms 30 gadiem bijām kopā Padomju Savienībā. Ukrainā un Gruzijā ar apbrīnu uz mums skatās un tikai sapņo par to, cik tālu Latvija ir nonākusi savā attīstībā. Tāpēc ir jāsargā šīs vērtības, jo tās nav garantētas un pašsaprotamas visā pasaulē.”
SIA “Wunder Latvia” vadītājs Ernests Gabrāns, kā jaunās paaudzes pārstāvis, runāja par brīvību lauzt stereotipus un par tām iespējām, ko devusi brīvā Latvija jauniešiem. Viņš pastāstīja sava uzņēmuma stāstu, kas sācies pirms desmit gadiem. Izmantojot Latvijas un Eiropas Savienības garantētās brīvības, tas varējis veiksmīgi attīstīties un sniegt darbu 45 jaunajiem speciālistiem Valmierā, kas īsteno projektus pēc lielu Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pasūtījuma.
Stāstos par brīvības dažādību dalījās arī uzņēmēja Baiba Rubesa, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, komponists Ēriks Ešenvalds, dzejniece un skolotāja Daina Sirmā.
Forumu organizēja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.
