Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 11. martā, Vidzemes Augstskolā notika režisora Jura Pakalniņa dokumentālās filmas “Ģenerālplāns” seanss, pēc kura sekoja diskusija ar filmas veidotājiem, politikas un mediju ekspertiem.
Diskusijā piedalījās filmas producents un scenārija konsultants Gints Grūbe, Vidzemes Augstskolas docētājs Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs un Nepilsoņu kongresa viena no dibinātājām Elizabete Krivcova. Diskusiju vadīja RE:TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris.
Filma “Ģenerālplāns” atspoguļo metodes, kā Krievija ietekmē Baltijas valstu iekšpolitiku, šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc Padomju Savienības un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību. Filmā kā eksperti piedalās – Anne Aplbauma, Ļevs Gudkovs, Anderss Fogs Rasmusens, Džulians Lindlijs – Frenčs, Artemijs Troickis, Edvards Lukass un citi eksperti.
Uz filmas seansu bija ieradušies dažāda vecuma interesenti, taču lielākā daļa no viņiem bija jaunieši.
Gints Grūbe pastāstīja, ka filmas sākusi tapt pirms diviem gadiem, vēl pirms notikumiem Krimā. Dokumentālais darbs tika iecerēts kā stāsts par Krievijas realizēto “maigo varu”, taču notikumi Krimā un Ukrainā kopumā likuši paskatīties uz filmas ideju no cita skatupunkta. “Sākotnēji mēs pētījām fonda “Krievu pasaule” darbību, mūzikas festivālu “Jaunais vilnis” un hokeja komandu “Dinamo Rīga” un citas Krievijas “maigās varas” izpausmes. Pēc Krimas notikumiem sapratām, ka šīs ir perifēras tēmas. Daudz svarīgāk bija izpētīt to, kā par Krievijas naudu tiek pirkti politiķi un tādi demokrātijas instrumenti, kā nevalstiskas organizācijas un mediji. Šīs trīs tēmas ir ļoti sazarotas un skar ne tikai Latviju, bet arī citas Austrumeiropas valstis, Eiropas Parlamentu un pat vēl plašāk,” norādīja Gints Grūbe.
Filmas producents uzsvēra, ka Krievijas TV kanālu ietekmē ir nonākuši ne tikai krievvalodīgie. Arī daudzi latvieši skatās šos kanālus un tic tur stāstītajam. No otras puses, Latvijas krievvalodīgie tomēr meklē citus informācijas avotus. Kā apliecināja Ingemārs Vekteris, viņa vadītājā TV kanālā RE:TV pārraidītajam saturam krievu valodā ir diezgan ievērojama auditorija. Gints Grūbe uzskata, ka Latvijas uzdevums šī informatīvā kara apstākļos ir būt modriem un stiprināt mediju informatīvo saturu, uzrunājot dažādas auditorijas. “Ir jānodrošina tas, ka latviešu un krievu auditorija ir informēta un spēj kritiski vērtēt saņemto informāciju. To iespējams realizēt, investējot kvalitatīvā informācijas saturā,” piebilda filmas producents.
Savukārt Elizabete Krivcova norādīja: “Pēdējos tūkstoš gadus šī teritorija ir Krievijas interešu sfērā un tā tas arī paliks. Labos laikos ar tas izpaudīsies kā sadarbība, bet sliktos laikos tā būs instrumentalizācija jeb situācijas izmantošana saviem, ne tik draudzīgiem nolūkiem. Jautājums ir, ko mēs varam paši darīt. Tas, ka Krievija izmanto pastāvošo situāciju, nenozīmē, ka problēmas nepastāv. Ir vajadzīgs risinājums tām lietām, kas satrauc krievvalodīgos. Ir divi risinājumi. Mēs varam iet līdzīgu ceļu, kā to dara Krievija, ierobežojot vārda brīvību un bloķējot nevēlamu informāciju. Tas jau daļēji notiek, ierobežojot vārda brīvību nesen rosinātajās izmaiņās krimināllikumā. Otrais ceļš ir pārliecināt Latvijas krievvalodīgos, ka visas viņus satraucošās problēmas var atrisināt demokrātiskā ceļā. Latvijā 12 procentu iedzīvotāju ir nenoteikts statuss, un šai problēmai ir jārod risinājums. Kamēr cilvēki nejutīs atsaucību no savas valsts, viņi uzskatīs, ka vienīgā, kas var aizstāvēt viņu intereses, ir Krievija, un tas ir reāls drauds. Mana pārliecība ir, ka demokrātijas stiprināšana vislabākais veids, kā stabilizēt situāciju un nepieļaut to, ka Krievija izmanto krievvalodīgos savu mērķu īstenošanai.”
Visvaldis Valtenbergs norādīja, ka Krievija informatīvajā karā izmanto pastāvošās ekonomiskās problēmas Latvijā. 2008.gada krīze Latvijā un arī citās Austrumeiropas valstīs radījusi lielu ekonomiski atsvešinātu iedzīvotāju grupu, uz kuru Krievijas vērstā informācija plūsma ir īpaši iedarbīga, dodot šie cilvēkiem cerību, ka kāds viņu izglābs no pastāvošās situācijas. Ļoti līdzīgi pagātnē ir rīkojušās citas lielvaras, piebilda ViA docents.
Vidzemes zinas 14.03.2016 from VidzemesTV on Vimeo.
