Lasīšanas laiks: 7 min
Trešdien, 27. jūnijā, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika diskusija “Mājokļa pieejamība ģimenēm ar bērniem”, kas ir pirmā reģionālā publiskā diskusija ciklā “Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenēm draudzīgāko sabiedrību”. Diskusijā eksperti un klausītāji sprieda par īres un īpašumā esošo mājokļu pieejamību ģimenēm un iespējamajiem risinājumiem, kā uzlabot situāciju.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis pastāstīja, ka lielai daļai mājsaimniecību ienākumi ir ļoti zemi. Tikai 20% mājsaimniecību, netērējot vairāk par 30% no saviem ienākumiem, var atļauties īrēt mājokli jaunbūvētā namā. Mājokļu pieejamība īpaši kritiska ir reģionos, jo investīcijas īres mājokļos kopš Padomju laikiem nav bijušas vispār. Tādēļ ir ļoti nepieciešams veidot no valsts puses atbalsta mehānismus dzīvojamā fonda būvniecībai. Kā norāda nekustamo īpašumu attīstītāji, jauni cilvēki negrib uzņemties ilgtermiņa saistības, uzsākot karjeru jaunā vietā, tādēļ sākotnēji viņi meklē īres mājokļus. Tāpēc, attīstoties darba tirgum, ir ļoti svarīga īres mājokļu pieejamība, lai piesaistītu jaunos speciālistus.
“Luminor” mājokļu kreditēšanas centra vadītāja Vera Dorohova atzina, ka pašlaik kredītmaksājumi par iegādāto mājokli pārsvarā ir zemāki nekā īres maksa, taču kredītu pieejamība jaunām ģimenēm ir aktuāla problēma, tādēļ pārsvarā “Luminor” klienti piesakās kredītam, izmantojot „Altum” atbalsta programmu. Aktīvi kļuvuši arī attīstītāji, kas interesējas par finansējumu daudzdzīvokļu māju un jo sevišķi privātmāju un privātmāju ciematu būvniecībai. Taču komercbankas ir visai piesardzīgas, ņemot vērā rūgto „trekno gadu” pieredzi.
“Latio” valdes loceklis Aldis Riekstiņš pastāstīja, ka pēdējos gados pieprasītākie ir 3 un 4 istabu dzīvokļi, kas ir piemēroti ģimenēm ar bērniem. Ja reģiona pilsētā vai novadā ir attīstīta infrastruktūra – bērnudārzi, skolas, veikali, kultūras un sporta iestādes, jaunās ģimenes labprāt pārceļas tur dzīvot. Rīgā ceturtā daļa darījumu notiek jaunajos projektos, kas apliecina ģimeņu vēlmi dzīvot jaunā mājoklī, taču reģionos lielākoties tie nav pieejami. A.Riekstiņš norādīja, ka maksātspēja jaunajām ģimenēm ir dažāda. Ir daudz jauno speciālistu, kuri saņem diezgan labas algas, strādājot ārpus Rīgas. Kā piemēru viņš minēja „Draugiem Group”, kas atvēra savu filiāli Cēsīs, jo divi programmētāji vēlējās dzīvot un strādāt šajā pilsētā. Taču arī Cēsīs trūkst mājokļu. „Latio” pārstāvis ir pārliecināts, ka reģionos ir būtu pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, ja tie tiktu piedāvāti tirgū, jo daudz vairāk jauno ģimeņu, pateicoties „Altum” var atļauties kredītu. A.Riekstiņš skaidroja, ka piedāvājuma nav, jo būvniecības izmaksas attīstītājam par kvadrātmetru būtu 1000 eiro, ko nav iespējams atpelnīt. Sadārdzinājumu rada infrastruktūras izbūve, kā arī garais birokrātiskais process, saskaņojot būvniecības dokumentāciju, kas var ilgt pat 2 līdz 3 gadus. Šajā ziņā būtu vajadzīgs valsts un pašvaldību atbalsts, lai šo šķēršļus mazinātu. Attīstītāju vēlmi būvēt īres namus mazina arī likumdošanas nepilnības. Līdzšinējais likums par dzīvojamo telpu īri neļauj efektīvi cīnīties ar parādniekiem. Bez tiesas sprieduma nemaksātājus nevar izlikt no telpām, taču tiesas procesi var ilgt pat piecus gadus. Tādēļ daudz attīstītāji un nekustamo īpašumu pārvaldītāji ļoti gaida jauno īres likumu, kas pašlaik ir izstrādes stadijā.
Valmieras mērs Jānis Baiks dalījās ar pašvaldības pieredzi, pirmajai atjaunotajā Latvijā uzsākot īres namu būvniecību. Viņš stāstīja par daudzajiem juridiskajiem šķēršļiem, kas neļauj pašvaldībai iesaistīties nekustamo īpašumu biznesā, tādēļ īres namus tika uzticēt būvēt pašvaldības kapitālsabiedrībai „Valmieras namsaimnieks”, kas ieguldījusi 10 % savu līdzekļu un ņēmusi kredītu 90% apmērā uz 25 gadiem būvniecības finansēšanai, kas ir ļoti izdevīgi nosacījumi. Turklāt pašvaldība nesniedza savas garantijas kredīta atmaksai. Parasti bankas privātajiem attīstītājiem piedāvā līdz 75% finansējumu uz desmit gadiem.
J.Baiks atzina, ka šāds īres namu būvniecības modelis ir vienīgais juridiski iespējamais risinājums. Taču viņš apzinās, ka kontrolējošās iestādes – KNAB, Konkurences padome un Iepirkumu uzraudzības birojs rūpīgi seko, lai netiktu pārkāpts likums. Viņaprāt, situācija ir ačgārna, jo visi to tik vien gaida, lai Valmieras pašvaldība kļūdītos un būtu iespēja sodīt. Taču vajadzētu būt gluži pretēji – valstij būtu jāsteidz palīgā risināt sasāpējušo mājokļu jautājumu.
Saeimas deputāts (VL – TB/LNNK) Imants Parādnieks atzinīgi vērtēja Valmieras pašvaldības „laušanos caur džungļiem”, risinot mājokļu trūkuma problēmu esošo likumu ietvaros, taču īres dzīvokļi ir tikai viens segments. Likumdevējam ir jārada likumu ietvars, kas kompleksi risinātu mājokļu pieejamības jautājumu. Ir jāpilnveido arī „Altum” programma, iekļaujot tajā ne tikai jaunās ģimenes ar bērniem un speciālistus ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību, bet arī jaunās ģimenes, kam nav vēl bērnu. Jāparedz arī lielāks atbalsts par katru nākamo bērnu ģimenē. Vēl viena atbalsta forma varētu būt īre ar izpirkuma tiesībām. Tāpat jādomā par atbalstu dažāda veida mājokļu būvniecībai – gan daudzdzīvokļu, gan individuālajām mājām. Lai samazinātu būvniecības izmaksas, deputāts piedāvā izstrādāt tipveida projektus, kā arī bankām, attīstītājiem un valstij meklēt risinājumu, kā samazināt kreditēšanas procentus un pagarināt termiņu. Parādnieks piedāvā sniegt atbalstu uzņēmumiem, kur būvē lētas tipveida individuālās mājas. Piemēram, Latvijā tiek būvētas 80 kvadrātmetru lielas tipveida mājas, kas izmaksā 40 000 eiro. Savukārt pašvaldība varētu sniegt atbalstu šādu māju puduru attīstībai, piedāvājot nomāt zemi par zemu cenu un izveidojot visu nepieciešamo infrastruktūru. Jāapsver arī iespēja piešķirt dotācijas mājokļa iegādei konkrētām ģimenēm, kā tas ir Ungārijā.
Edmunds Valantis, atsaucoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, skaidroja, ka mājokļa īres maksas būtiski ietekmē procentu likmes un kredīta termiņš. Daudzas valstis aktīvi iesaistās mājokļu pieejamības nodrošināšanā, garantējot garus aizdevuma termiņus – 40 līdz 50 gadus, kas palīdz samazināt īres maksas. Kā pirmo atbalsta mehānismu īres namu būvniecībai Ekonomikas ministrija plāno virzīt apstiprināšanai valdībā ieceri piešķirt 10% subsīdiju. Lai pagarinātu aizdevumu termiņu, plānots piešķirt nenodrošināto aizdevumu no „Altum” līdz 30% apmērā no kopējām investīcijām, ko varētu sākt atmaksāt pēc 25 gadiem, kad ir nokārtotas parādsaistības ar banku. Tādējādi jaunbūvētā īres namā kopējais maksājums īrniekam par kvadrātmetru varētu būt 6 eiro, ieskaitot komunālos maksājumus.
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla norādīja, ka ieviestie atbalsta mehānismi aktivizē tirgu. Līdz šim “Altum” ir palīdzējis 8800 ģimenēm iegādāties savu mājokli. Tiklīdz būs atbalsta mehānisms īres tirgū, arī bankas un attīstītāji sarosīsies. Runājot par Valmieras īres namiem, O.Untāla atzina, ka īres cena 6 eiro par kvadrātmetru, iekļaujot komunālos maksājumus, ir ļoti labs piedāvājums. Viņasprāt, šis piedāvājums liks pārskatīt cenas arī citiem izīrētājiem. Turklāt jaunajos namos ir veiksmīgs plānojums, piedāvājot lielāku istabu skaitu ar samērā mazu kvadratūru.
Jānis Baiks skaidroja, ka jaunie īres dzīvokļi ir paredzēti kā pirmie mājokļi jaunajām ģimenēm. Lai samazinātu izdevumus un lieki nemaksātu par neizmantotām platībām, dzīvokļiem apzināti paredzēta neliela kvadratūra.
Saeimas deputāts (“Vienotība”) Jānis Upenieks piebilda, ka Valmiera ir celmlauzis īres namu būvniecībā vairākās jomās. Tā ir celmlauzis gan bankām, gan attīstītājiem, gan arī politiskai videi. Daudzi uzmanīgi seko līdzi, kā Valmierai veiksies, cik liels būs pieprasījums. Attīstītājiem šis būs kā indikators, kas parādīs, vai šeit joprojām ir dzīvība un attīstības potenciāls. Deputāts piekrita Jānim Baikam, ka daudzi gaida neveiksmi, lai varētu “iedot pa pieri”. Diemžēl tas notiek ne tikai institūciju līmenī, bet arī sabiedrībā. Atrodas cilvēki, kuri sociālajos tīklos izplata baumas, ka jaunajām mājām ir šķības siena un applūduši pagrabi. J.Upenieks uzsvēra, ka ir jāmaina līdz šim valdījušais uzskats, ka brīvais tirgus var atrisināt mājokļu problēmu. Diemžēl brīvais tirgus to nerisina, tādēļ gluži kā daudzās Eiropas zemēs, arī Latvijā bez aktīvas valsts iesaistes nevarēs iztikt.
Valmieras ģimeņu biedrības „Sev, Tev un Ģimenei” vadītāja Arta Masele atzina, ka pēdējos gados daudzas māmiņas lūdz palīdzību īres dzīvokļu meklēšanā, taču pēdējā laikā arvien lielāka vēlme ir īrēt ar izpirkuma tiesībām. Savukārt, aptaujājot māmiņas, lielākā daļa atzinusi, ka viņu sapnis ir iegādāties privātmāju ar zemi, taču cenas īpašumiem Valmierā ir pārāk augstas, lai varētu savu sapni īstenot. Arta Masele uzskata, ka īres nami Valmierā ir labs “drošības spilvens” jaunajām ģimenēm, kas ir tikko izveidojušās un nevar atļauties lielāku un dārgāku mājokli.
Arī kāda četru bērnu māmiņa, kas piedalījās pasākumā, atzina, ka izdevīgāk ir pirkt mājokli kredītā, nevis īrēt. Viņas vīrs strādā Norvēģijā un saņem lielu algu, taču neesot pārliecības, ka bankas varētu izsniegt kredītu mājokļa iegādei, jo daudzu citu daudzbērnu ģimeņu pieredze šajā jautājumā neesot veiksmīga. Imants Parādnieks mudināja māmiņu tomēr mēģināt iegūt kredītu, izmantojot “Altum” programmas atbalstu, un informēt par šķēršļiem, lai likumdevējs varētu veikt grozījumus normatīvajos aktos ar mērķi tos padarīt draudzīgākus ģimenēm ar bērniem.
