Lasīšanas laiks: 2 min
Valdība par Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā lems 29.septembra sēdē, otrdien Ministru kabineta sēdē sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”).
Viņa uzsvēra, ka šis jautājums valdības sēdes darba kārtībā tiks iekļauts neatkarīgi no tā, ko būs lēmušas partijas, jo gala lēmums ir jāpieņem valdībai.
Tāpat ministrus uzrunāja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kura vada darba grupu, kas strādā pie bēgļu uzņemšanas jautājumiem. Premjerministre aicināja viņu pasteidzināt darba grupas darbu.
Valdības sēdē pārējos ministrus uzrunāja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). Viņš iepazīstināja ministrus ar Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām sekām, ja Latvija nepiekritīs papildu bēgļu uzņemšanai.
ĀM ziņojumā tiek norādīts, ka gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā. Ministrija uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, kā piemēram, Austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos. Ministrija brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ES iekšlietu un tieslietu ministri sanāksmē pirmdien Luksemburgā panākuši principiālu vienošanos par 120 tūkstošu papildu bēgļu sadali starp ES valstīm, tomēr ministriem nav izdevies vienoties par kvotām. Iepriekš valdība vienojās, ka Latvija labprātīgi uzņems 250 bēgļu. Savukārt Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus. Par papildu bēgļu sadali valdība vēl nav vienojusies – pret to kategoriski iebilst koalīcijas partijas NA un ZZS.
Tāpat izskanējis, ka Vācija otrdien paziņoja par atbalstu ES līdzekļu samazināšanu tām dalībvalstīm, kuras nepiekrīt saistošām kvotām 120 tūkstošu migrantu sadalei. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs paudis, ka ir jārunā par spiediena izdarīšanas iespējām pret tām valstīm, kuras atsakās piekrist bēgļu sadales kvotām. EK prezidents Žans Klods Junkers “ir ierosinājis, ka mums vajadzētu apsvērt to, ka šīs valstis saņemtu mazāk strukturālo fondu līdzekļu, un es tam piekrītu”, norādīja de Mezjērs.
Savukārt Eiropas Komisija otrdien noliedza Vācijas izplatītus apgalvojumus, ka valstīm, kuras atteiksies no saistošajām bēgļu uzņemšanas kvotām, varētu samazināt finansējumu. EK preses pārstāve Nataša Berto žurnālistiem paziņoja, ka EK “prezidents [Žans Klods Junkers] nekad to nav teicis”.
