Lasīšanas laiks: 4 min
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto likumprojektu, kas paredz izdienas pensiju piešķiršanu vairākām pedagogu grupām, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.
Priekšlikums paredz, ka izdienas pensijas varētu saņemt pirmsskolas izglītības, speciālās izglītības un sporta skolotāji.
ZZS norāda, ka izdienas pensijas visiem pedagogiem tika piešķirtas laikā no 1959.gada līdz 1993.gada jūlijam neatkarīgi no vecuma un darbspēju stāvokļa ar darba stāžu pēc specialitātes ne mazāku par 25 gadiem. Izdienas pensija tika izmaksāta pēc darbinieka atbrīvošanas no darba profesijā.
Savukārt no 1996.gada 1.janvāra, stājoties spēkā likumam “Par valsts pensijām”, izdienas pensijas atsāka maksāt personām, kurām tās bija piešķirtas līdz 1993.gada jūlijam, tostarp pedagogiem, un turpināja maksāt līdz brīdim, kad izdienas pensijas saņēmējam iestājās tiesības uz vecuma pensijas saņemšanu.
Likumprojekti autori pauž – “apzinoties to, ka iepriekšējo tiesisko regulējumu atgriezt nav iespējams finansiālu apstākļu dēļ, no visiem pedagogu amatiem tika izdalīti trīs, kuriem visvairāk būtu nepieciešamas tiesības pieprasīt izdienas pensiju pēc noteikta laika nostrādāšanas – speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotāji, kuru darbs notiek tiešā kontaktā ar bērniem, kas pēc noteikta laika rada izdegšanas sindromu un saistīts ar profesionālo spēju zudumu”.
ZZS uzsver, ka skolotāji nav spējīgi kvalitatīvi strādāt, turklāt darba apstākļus nav iespējams uzlabot, ieviešot jaunas tehnoloģijas, jo darba specifika – tiešā saskare ar bērniem, paliek. “Šo dažādo faktoru ietekmes rezultātā organismā notiek fizioloģiskas un psihoemocionālas izmaiņas, kas noved pie profesionālo iemaņu zuduma. Līdz ar to cieš darba kvalitāte, un bieži šī darbinieku kategorija ir sociāli neaizsargāta tieši pirmspensijas vecumā,” pamato likumprojekta autori.
Speciālās izglītības skolotāja darbs ir dziļi specifisks, akcentē ZZS. Speciālās izglītības iestādēs mācās bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, izteiktiem emocionālās gribas jomas un uzvedības traucējumiem, ar sarežģītiem, kombinētiem attīstības trūkumiem, kuriem ir nepieciešamas īpašas audzināšanas un apmācības formas. Lielākā daļa no viņiem nav spējīgi patstāvīgi dzīvot, sevi aprūpēt un ir invalīdi no bērnības. Viņiem ir smagi izziņas, darbības, valodas un emocionālās jomas traucējumi.
Savukārt pirmsskolas izglītības skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi – nepārtraukti noturēt pozitīvu emocionālo gaisotni 15, 20 un lielākās bērnu grupās, rēķinoties ar bērnu rīcības neaprēķināmību, uzskata likumprojekta autori. Vienlaikus pedagogs ir atbildīgs par katra bērna dzīvību, veselību un labsajūtu, kā arī par to, lai bērns tiktu izglītots atbilstoši pirmsskolas izglītības vadlīnijām.
“Mūsdienās, kad ikdienā arvien lielāku vietu ieņem dažādas tehnoloģijas, kas nereti iespaido bērnu atkarību no tām, palielinot bērnu agresivitāti un nesavaldību, nākas saskarties ar vecāku subjektīvo viedoklis bērnu audzināšanā un atšķirīgajām prasībām starp pirmsskolas izglītības iestādi un ģimeni. Šīs situācijas nepārtraukti pakļauj lielam stresam skolotājas, kuras cenšoties labāk veikt savus pienākumus. Bieži no darba aiziet brīnišķīgas skolotājas ne tikai tāpēc, ka cienījamā vecumā kļūst grūti cilāt, nēsāt, apģērbt un citādi aprūpēt mazos bērnus, zūd kustību ātrums un reakcija, bet arī tāpēc, ka jādzīvo bailēs, bezmiegā utt. – kas būs, ja vairs nevarēšu pavisam,” pamato ZZS.
Turpretim sporta skolotājs veic ne tikai pedagoga darbu, bet ir arī sportists, akcentē partiju apvienība. “Sporta stundās ir ne tikai noteiktas fiziskās prasības skolēniem, bet arī nepieciešams sporta skolotāja personiskais paraugs,” uzskata likumprojekta autori.
Darba rezultāts bieži ir atkarīgs no paša skolotāja fiziskajām spējām, jo viņam jādemonstrē vingrinājumu pareiza izpilde. Sporta stundas bieži notiek ārā gan pavasarī, gan rudenī, gan arī ziemā. Arī darba apstākļi ne vienmēr ir atbilstoši darbam. Sporta skolotāji nereti ir spiesti strādāt arī savās brīvdienās, organizējot sporta sacensības, un vasaras treniņu nometnēs vasarā. Lielā psiholoģiskā un fiziskā spriedze vienlaikus daudzos sporta skolotājos rada izdegšanas sindromu, līdz ar to profesionālo iemaņu zudumu un izglītības kvalitātes pazemināšanos. Līdz ar pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu šī problēma arvien saasinās.
ZZS uzskata, ka ir ļoti svarīgi pieņemt likumu, kas sniedz sociālas garantijas darbiniekiem smagajās profesijās, lai “valsts novērtētu un atbalstītu šos darbiniekus, kad viņi ir savā darbā izdegoši un vairs nespēj profesionāli kvalitatīvi strādāt un jūtas neaizsargāti”.
