Lasīšanas laiks: 3 min
Lai arī dažviet Latvijā lietus beidzot sagaidīts un to sola arī Jāņu laika prognozes, tomēr ilgstošais sausums jau atstājis kritisku un neatgriezenisku ietekmi būtībā uz visām Latvijas lauksaimniecības nozarēm.
Pēdējās ziņas no lauksaimniekiem liecina, ka ilgstošais sausums nopietni samazinājis ražu apjomu un attiecīgi arī lauksaimniecības produktu eksporta potenciālu. Skaitļi liecina, ka 1/3 no Latvijā izaudzētajiem graudiem patērē vietējā tirgū, bet aptuveni 2/3 parasti eksportē. Pašlaik jau droši varam apgalvot, ka Latvijas graudu kopraža šogad būs krietni zem pēdējo 5 gadu vidējās, un ilgstošais sausums samazinās ierastos eksporta apjomus.
Ņemot vērā laikapstākļus, sausums būs jūtams arī saimnieku investīciju iespējās nākamajos 2–3 gados. Diemžēl atsevišķās saimniecībās sējumos ieguldītie līdzekļi nesīs niecīgu vai nekādu atdevi, jo rudens un pavasara laikapstākļu dēļ nebūs, ko ievākt. Tieši šobrīd būtu jāieliek jau nākamā gada investīciju pamats.
Stabilāk jutīsies tās saimniecības, kuras laika gaitā izveidojušas uzkrājumus šādiem gadiem. Sarunās ar mūsu klientiem lauksaimniecības nozarē parasti pārrunājam iespējamību, ka sliktie vai neražas gadi var būt divi vai pat trīs pēc kārtas, kur uzkrājumi ļoti noder un neliek saimniecībai izputēt.
Šis būtībā jau ir otrais pārbaudījumu gads – pērn lietus, bet šogad sausuma dēļ. Skaidrs, ka mūsu zemnieku kabatas nav neizmērojamas. Jau šobrīd pie mums Swedbank vērsušies pirmie lauksaimnieki, kuri saprot, ka nevarēs maksāt investīciju kredītu pamatsummu rudenī. Novērtējam, ka klienti nāk pie mums laicīgi, lai kopīgiem spēkiem meklētu katrai situācijai piemērotāko individuālo risinājumu, piemēram, atliekot pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam.
Mācība no pagājušā gada lietavām – zemnieku saimniecības risku mazināšanai aizvien vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus. Tomēr polises sedz plūdu un krusas radītos zaudējumus, bet neviens apdrošinātājs nepiedāvā segt sausuma radītos zaudējumus. Šis gads parādījis, ka apdrošinātājiem, visticamāk, jādomā arī par šāda riska iekļaušanu polisēs.
Jāskatās arī tas, cik ilgi šādi nelabvēlīgi laika apstākļi saglabājas un kādas ir iespējas kompensāciju pieprasīšanai. Ja sausums turpināsies un tiks izsludināta ārkārtas situācija, svarīgi, ka apstākļi tiek laicīgi apzināti un kopīgiem spēkiem meklēti iespējamie risinājumi – sarunas ar nozares organizācijām, pašvaldību, valdību, kā arī saviem piegādātājiem, partneriem un banku.
Pēdējos gados “Swedbank” kopējais lauksaimniecības kredītportfelis pieaudzis par aptuveni 40 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki mūs novērtē kā ļoti labu partneri finansēšanā. Vai šis gads būs tāds pats kā pagājušais vai mazāks? Prognozēju, ka interese par investīcijām nebūs tik liela kā pagājušajā gadā, taču varētu saglabāties esošajā līmenī, jo tieši šobrīd ir virkne Eiropas garantiju programmu, kas padara aizņemšanos vienkāršāku un pievilcīgāku.
Par to domāt ļauj pieredze, ka arī iepriekšējos gados, par spīti dažādajiem apstākļiem, lauksaimnieki turpināja investēt. Tā, piemēram, 2017. gads stipro lietavu dēļ iezīmējās ar spēju pieņemt ātrus un pamatotus lēmumus saspringtā situācijā. Ātra lēmumu pieņemšana, kas nereti ir dārgāks risinājums par standarta situāciju, kopumā tomēr veicināja pozitīvu rezultātu lauksaimniecības nozarē. Lauksaimnieki laicīgi pieņēma lēmumu par savstarpēju sadarbību ražas novākšanā, kaltēšanā un transportēšanā. Tāpat arī spēja pieņemt lēmumu par sējumu apdrošināšanu un graudu cenas fiksāciju graudkopības nozarē ilgtermiņā samazinājusi riskus un veicinājusi izaugsmi.
