Valmieras Ziņas

Top Valmieras novads: intervija ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku (2.daļa) (5)

Pagājis pusotrs mēnesis, kopš strādā jaunizveidotā Valmieras novada pašvaldība. Lai uzzinātu, kā līdz šim ir veicies pašvaldības struktūras izveides procesā un kādi izaicinājumi gaidāmi, portāls “Valmieras Ziņas” aicināja uz sarunu Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU. Publicējam intervijas 2.daļu. 

Valmieras novadā ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem – Burtnieks. Kā daudzi uzskata, tas līdz šim ir slikti apsaimniekots. Kādi ir jaunās administrācijas plāni par ezera nākotni?

Šo jautājumu esam sākuši operatīvi risināt. Lai runātu par ezera nākotni, jūlijā uzaicinājām uz Valmieru zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Vēsturiski sarežģītas attiecības ir bijušas starp zvejniekiem un makšķerniekiem. Taču pašlaik ir izveidojusies situācija, ka makšķernieku tūrisma plūsma ir apstājusies, jo zivis noķert ir ļoti sarežģīti. It kā zivju atražošanās notiek, taču tās nepaspēj izaugt pietiekami lielas, jo tiek nozvejotas. Plēsējzivis nav pietiekamā daudzumā, tādēļ ir savairojušās baltās zivis, līdz ar to radot izmaiņas ekosistēmā – ezera aizaugšanu un citas problēmas. Tieši tādēļ deputāti lēma par rūpnieciskās zvejas limitu samazināšanu Burtnieku ezerā – līdaku rūpnieciskās nozvejas apjoma limitu samazināt no 12 tonnām uz četrām tonnām, zandarta limitu – no 26 tonnām uz sešām tonnām, nemainot kopējo 49 tonnu nozvejas apjomu. Pašvaldība arī ierosina samazināt zivju tīklu limitu Burtnieku ezerā no 2500 metriem līdz 1000 metriem, kā arī pastiprināt nozvejas un makšķerēšanas lomu kontroli.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” mēneša laikā jāveic pašvaldības priekšlikuma izvērtēšana, kā arī jāsagatavo zinātnisks pamatojums ar secinājumiem un ieteikumiem. Tas jāiesniedz izvērtēšanai Zemkopības ministrijā, kas to jau kā atbilstoši tiesību akta projektu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Tātad rūpnieciskā zveja pilnībā netiks aizliegta. Šis ir kompromisa variants, kas ļaus atjaunot plēsīgo zivju populāciju ezerā. Nākotnē rūpnieciskā zveja varētu saglabāties ļoti limitētā apjomā, lai vietējos restorānus varētu nodrošināt ar līdakām un Burtnieka zandartu, kas jau ir kļuvis par zīmolu. Aizliedzot zveju pilnībā, šīs delikateses vairs nebūtu pieejama gardēžiem, jo makšķernieki nevarētu nodrošināt nepieciešamo apjomu. Turklāt atpūtas zvejā iegūtu zivju tirdzniecība ir aizliegta.

Pašvaldība arī vērtē situāciju Ķiruma ezerā, kur arī ir atļauta rūpnieciskā zveja. Sākotnējais novērtējums liecina, ka zivju resursi tur ir izsmelti. Tādēļ dome varētu lemt par ierosinājumu valdībai par rūpnieciskās zvejas pilnīgu aizliegšanu šajā ezerā.

Kā tiks nodrošināta satiksme starp plašā novada teritorijām un centru?

Pašlaik valsts pārziņā esošais sabiedriskā transporta maršrutu tīkls nodrošina satiksmi starp Valmieru un lielākajām apdzīvotajām vietām novadā. Šobrīd risinām jautājumu par vienotu pieeju skolēnu pārvadājumos novada ietvaros. Esam sākuši arī pārskatīt prioritātes ceļu tīkla attīstībā, lai nākamā gada budžetā varētu paredzēt līdzekļus atsevišķu posmu atjaunošanai, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

Vai ir gaidāmas pārmaiņas novada izglītības iestāžu tīklā?

Šie jautājumi ir vērtēšanas procesā. Katrā ziņā izglītības jomā šogad reformas nav plānotas. Tas nav iespējams no juridiskā viedokļa, jo reformas ir jāizziņo 6 mēnešus iepriekš. Viena no aktuālajām problēmām ir vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs, ko esam jau sākuši risināt, plānojot PII “Varavīksne” un PII “Burtiņš” paplašināšanu. Par izmaiņās skolu tīklā gaidīsim speciālistu ierosinājumus. Jau pašlaik process ir noticis dabiskā veidā. Valmierā aizvadītajā mācību gadā ap 40% skolēnu bija no citām pašvaldībām, lielākoties no tagadējā Valmiera novada. Domājot izmaiņām skolu tīklā, uzskatu, ka sākumskolas ir jāsaglabā maksimāli skolēnu dzīvesvietām.

Vai plānots nodrošināt vienotus komunālo pakalpojumu tarifus novadā?

Šis ir jautājums, kas nav viegli un ātri atrisināms. Valmierā visus tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pašvaldība tos nevar ietekmēt. Savukārt novada teritorijās, kur tos līdz šim ir noteikusi pašvaldība, tarifi ir atšķirīgi, jo ir dažāds pakalpojumu lietotāju skaits, patēriņa apjoms, komunālo uzņēmumu juridiskais statuss un darbības modeļi. Nosakot tarifus, jāņem vērā ne tikai izmaksas. Katram pakalpojumam cena var būt tāda, ko iedzīvotāji spēj samaksāt. Komunālie pakalpojumi nedrīkst būt kaut kas ekskluzīvs. Kā liecina ZAAO pieredze, tarifu vienādošana ir iespējama, ja ir liels apjoms un daudz klientu, jo uzņēmums strādā visā Vidzemē. Tas būs liels izaicinājums jaunajai pašvaldībai panākt tarifu izlīdzināšanu Valmieras novada ietvaros un nodrošināt visiem iedzīvotājiem zemāko iespējamo cenu.

Kā sokas ar lielajiem projektiem Valmierā?

Jāņa Daliņa stadiona pārbūve un vieglatlētikas manēžas celtniecība beidzot ir pabeigta. Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām. Atklāšana notika 13.augustā. Stadionā aizvadītās pirmās nozīmīgās sacensības – Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā. Stadiona komplekss ir pieejams gan profesionāliem sportistiem, gan ikvienam interesentam.

Turpinās Valmieras rūpniecības un eksporta parka izveides projekts bijušā gaļas kombināta teritorijā. Esam tikuši pie pirmā nomnieka, kurš ir paudis vēlmi darboties esošajās telpās, ieguldot līdzekļus to atjaunošanā.

Pašlaik gatavojamies jaunu īres namu būvniecībai. Ļoti ceram uz valsts atbalsta instrumentiem no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Programma vēl nav izsludināta, bet mēs cenšamies sagatavoties, lai uz “starta šāvienu” būtu gatavi izsludināt iepirkumu un sākt vēl 150 dzīvokļu būvniecību.

Vai tiek apzināts esošais dzīvojamais fonds Valmieras novadā, ko varētu atjaunot un piedāvāt īres tirgū?

Mēs apzināmies, ka šie papildus 150 dzīvokļi Valmierā neatrisinās dzīvojamā fonda problēmu pilsētā, tādēļ ir jādomā par citiem risinājumiem. Pašlaik tiek apkopota informācija par brīvajiem dzīvokļiem un citiem īpašumiem novadā. Tā kā ir pieaugusi interese par dzīvojamo fondu ārpus Valmieras, pašvaldība apsver iespēju nākotnē būvēt jaunus namus un rekonstruēt esošos arī citviet novadā. Vienlaikus ir jādomā par mobilitātes iespēju nodrošināšanu, lai cilvēki varētu palikt savās esošajās dzīvesvietās, kā arī ātri un ērti nokļūt uz darbu Valmierā. Kā liecina statistika, 62% darbavietu jaunajā novadā ir Valmieras pilsētā. Šī tendence noteikti saglabāsies, jo uzņēmējiem ir izdevīgāk veidot vai paplašināt uzņēmumus, kur ir pieejama visa infrastruktūra – elektrības, gāzes, ūdensvada un kanalizācijas pieslēgums, optiskais internets, pieeja dzelzceļam un galvenajiem autoceļiem.

Priekšvēlēšanu kampaņā Latvijas zemnieku savienība savā programmā izvirzīja mērķi pabeigt Valmieras apvedceļa būvniecību, kas paredz arī vēl viena tilta būvniecību pāri Gaujai. Vai šāds projekts ir reāls un nepieciešams?

Šī ideja pastāvēja padomju laikā, kad tapa Valmieras apvedceļa pirmā kārta. To būvēja kā militāras nozīmes objektu PSRS armijas vajadzībām. Pašlaik situācija ir kardināli mainījusies. Novads saviem spēkiem šādu projektu īstenot nevar. Pastāv arī virkne šķēršļu, kas ļoti sadārdzinātu Valmieras apvedceļa pabeigšanu. 5 km garajā trasē, kas savulaik bija iezīmēta apvedceļa izbūvei no DUS “Valdeko” cauri Pilātiem līdz Baiļiem Gaujas otrajā krastā, būtu jāatpērk aptuveni 30 privātīpašumi ar ēkām. Diezgan ticami, ka vajadzētu atpirkt arī kaimiņu īpašumus, jo diez vai kāds gribētu nomainīt klusu vietu meža ielokā pret atrašanos trokšņainas šosejas malā. Pie Ķelderlejas vajadzētu uzcelt tiltu, ko padomju laikā neuzbūvēja, jo projekta izmaksas bija pārāk lielas. Mūsdienās papildus problēmas rada apstāklis, ka šī vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Natura 2000”. Visbeidzot nāktos arī izbūvēt dzelzceļa šķērsojumu, visticamāk – tuneli.

Varu diezgan droši apgalvot, ka šim mērķim Eiropas Savienības fondu finansējumu iegūt nebūtu iespējams, ņemot vērā Valmieras izmēru, iedzīvotāju skaitu un transporta plūsmu. Pašlaik Valmierā jau ir divi autotransporta tilti 4 km attālumā. Valstī ir daudz nozīmīgāki transporta jomas projekti, kas ir nekavējoties jāīsteno, piemēram, Rīgas apvedceļa paplašināšana. Tālākā nākotnē Valmierai un visam reģionam daudz nepieciešamāk būtu izbūvēt četrjoslu šoseju līdz “Sēnītei”, kā arī attīstīt dzelzceļa satiksmi.

Intervijas 1.daļu lasiet šeit!

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Pareizais - 19.08.2021 Atbildēt

    Nu gan lej par to satiksmi,derētu nopietnāk iepazīt situāciju pagastos.Ko runāt pr nokļūšanu novada centrā,ja pat pagasta centrs atrodas 9 km tālu un turp nokļūt var tikai kājām.Tiešām skaiti lej!.

    DH - 19.08.2021 Atbildēt

    Valsts atbalsts un EU nauda īres mājokļiem ir jau kādu laiku izsludināta un projekts ēkai gatavs, ko velk garumā?

    rokers ar spēļu zāļu bertām - 20.08.2021 Atbildēt

    lai uzceļ bērnudārzu, jo ceļot lievveikalus var iemācītes celt, savādā visa valsts ir viens liels bērnudārzs, apkopēja ar ebrtas stāžū izraksta pavadzīmi alitai un tāpati vēl sastāda protokolu, ka tu štimmī, tā teikt pakļaujams, kaut viens ir uzrakstijis iesniegumsu, kādēl blakuss skolai leituviešu komersants tirgo zeķes nevis adām piederumus, jo viena tante vēl jo projām domā, sēžot uz palodzes ar garā mor spalīšu metodi var uzadīt džemperi, ko vēl medmāsas liks bez bikšelēm doties uz operāciju, ja ņem vērā https://www.youtube.com/watch?v=cXTiIDiFqIU

      onkols - 21.08.2021 Atbildēt

      Ej dirst pamuļķi, tu bazāram savam seko?😁😁😁😁😁😁😁

    ir tirgus - 21.08.2021 Atbildēt

    un ir darbnica, kur nāk tie, kas grib darīt, bet ja vaicā par sevi civilajiem komerctantiešiem, tev vienkārši nomet klausuli, pasaka, nezinu un kādā sakarā, tas nav bērnudārzs, tas ir posms pirms piedzimšanas

NODROŠINĀJUMA VALSTS AĢENTŪRA aicina pievienoties BŪVPROJEKTA VADĪTĀJU  (uz nenoteiktu laiku) ĪPAŠUMU, BRUŅOJUMA UN MATERIĀLO REZERVJU DEPARTAMENTA VIDZEMES REĢIONĀLAJĀ NODAĻĀ VIENĪBAS GATVĒ 11, VALKĀ vai Tērbatas ielā 9, Valmierā Mēs piedāvājam: · darbu dinamiskā un mūsdienīgā iestādē, profesionālā komandā; · bruto mēnešalgu atbilstoši 10.mēnešalgu grupai, profesionālajai pieredzei un kvalifikācijas kategorijai - pārbaudes laikā 1100,- eiro, pēc pārbaudes laika līdz 1287,- eiro un sociālās garantijas; · veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām; · apmaksātu papildatvaļinājumu, atbilstoši novērtējumam un iestādes normatīvajiem aktiem; · speciālo medicīnisko optisko redzes līdzekļu iegādes kompensāciju, atbilstoši iestādes normatīvajos aktos noteiktajam; · piemaksas, atbilstoši iestādes normatīvajos aktos noteiktajam; · iespēju strādāt attālināti vai daļēji attālināti un elastīgu darba laiku, vienojoties; · iespēju pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes kursos un semināros. Mēs Tev uzticēsim: nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēm nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu būvniecības darbu koordināciju būvdarbu laikā. Kontrolēt un uzraudzīt ar ēku un būvju būvniecību, t.sk. pārbūvi, atjaunošanu un nojaukšanu saistīto, noslēgto līgumu izpildi piedalīties Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu objektu infrastruktūras attīstības plānu izstrādē un plānot to īstenošanu savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamo ar nekustamo īpašumu būvprojektēšanu un būvuzraudzību saistīto dokumentu koordinēšanu un nodrošināt to sagatavošanu uzraudzīt būvniecības procesus, veikt izpildīto darbu uzskaiti, kontrolēt izpilddokumentāciju, darba aizsardzības pasākumu izpildi un būvniecības grafiku izpildi, kā arī veikt iesniegto progresa ziņojumu pārbaudi analizēt jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas piedalīties Publisko iepirkumu komisiju darbā, sagatavot iepirkumu veikšanai nepieciešamās tehniskās specifikācijas u.c. dokumentāciju amatam noteiktās kompetences ietvaros sagatavot iekšējo un ārējo normatīvo aktu, informatīvo ziņojumu un politikas plānošanas dokumentu, iniciatīvas un atbildes vēstuļu projektus amatam noteiktās kompetences ietvaros organizēt vai savas kompetences ietvaros veikt Iekšlietu ministrijas jaunbūvējamo, atjaunojamo un pārbūvējamo nekustamo īpašumu objektu tehnisko apsekošanu, nodrošināt vai sagatavot materiālus par apsekojamu rezultātiem Mūsu prasības: otrā līmeņa vai tai pielīdzināta augstākā izglītība inženierzinātņu (vēlams būvniecības vai nekustamā īpašuma pārvaldības) jomā vai tiesību zinātņu jomā vēlama papildus izglītība būvniecības jomā, ko apliecina sertifikāti, izglītības apguves apliecinoši dokumenti vēlama pieredze nekustamo īpašumu pārvaldībā, būvniecības projektu vadīšanā zināšanas par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecības un publisko iepirkumu jomas prasme pielietot teorētiskās zināšanas praksē, izteikt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošajiem jautājumiem. Labas komunikācijas iemaņas. latviešu valodas zināšanas C līmeņa 1. pakāpes apjomā, labas datora lietošanas prasmes (MS Office); atbilstība likuma „Par valsts noslēpumu” 9. panta otrās un trešās daļas prasībām.Pieteikuma vēstuli, CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas (pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā), līdz 2021.gada 30.septembrim, ar norādi uz vakanto amatu, lūdzam sūtīt Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Čiekurkalna 1.līnijā 1 k-2, Rīgā, LV-1026, vai uz e – pastu personals@agentura.iem.gov.lv Informējam, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas numurs 90009112024, adrese: Čiekurkalna 1.līnija 1 k-2, Rīga, LV-1026, e-pasts (datu aizsardzības speciālists): das@agentura.iem.gov.lv. Vairāk par iestādi www.nva.iem.gov.lv Profesija: PROJEKTA VADĪTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 9, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-09-30 Izglītības līmenis: 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Mūsu partneri