Top Valmieras novads: intervija ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku (2.daļa) (5)

Lasīšanas laiks: 6 min

Pagājis pusotrs mēnesis, kopš strādā jaunizveidotā Valmieras novada pašvaldība. Lai uzzinātu, kā līdz šim ir veicies pašvaldības struktūras izveides procesā un kādi izaicinājumi gaidāmi, portāls “Valmieras Ziņas” aicināja uz sarunu Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU. Publicējam intervijas 2.daļu. 

Valmieras novadā ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem – Burtnieks. Kā daudzi uzskata, tas līdz šim ir slikti apsaimniekots. Kādi ir jaunās administrācijas plāni par ezera nākotni?

Šo jautājumu esam sākuši operatīvi risināt. Lai runātu par ezera nākotni, jūlijā uzaicinājām uz Valmieru zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Vēsturiski sarežģītas attiecības ir bijušas starp zvejniekiem un makšķerniekiem. Taču pašlaik ir izveidojusies situācija, ka makšķernieku tūrisma plūsma ir apstājusies, jo zivis noķert ir ļoti sarežģīti. It kā zivju atražošanās notiek, taču tās nepaspēj izaugt pietiekami lielas, jo tiek nozvejotas. Plēsējzivis nav pietiekamā daudzumā, tādēļ ir savairojušās baltās zivis, līdz ar to radot izmaiņas ekosistēmā – ezera aizaugšanu un citas problēmas. Tieši tādēļ deputāti lēma par rūpnieciskās zvejas limitu samazināšanu Burtnieku ezerā – līdaku rūpnieciskās nozvejas apjoma limitu samazināt no 12 tonnām uz četrām tonnām, zandarta limitu – no 26 tonnām uz sešām tonnām, nemainot kopējo 49 tonnu nozvejas apjomu. Pašvaldība arī ierosina samazināt zivju tīklu limitu Burtnieku ezerā no 2500 metriem līdz 1000 metriem, kā arī pastiprināt nozvejas un makšķerēšanas lomu kontroli.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” mēneša laikā jāveic pašvaldības priekšlikuma izvērtēšana, kā arī jāsagatavo zinātnisks pamatojums ar secinājumiem un ieteikumiem. Tas jāiesniedz izvērtēšanai Zemkopības ministrijā, kas to jau kā atbilstoši tiesību akta projektu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Tātad rūpnieciskā zveja pilnībā netiks aizliegta. Šis ir kompromisa variants, kas ļaus atjaunot plēsīgo zivju populāciju ezerā. Nākotnē rūpnieciskā zveja varētu saglabāties ļoti limitētā apjomā, lai vietējos restorānus varētu nodrošināt ar līdakām un Burtnieka zandartu, kas jau ir kļuvis par zīmolu. Aizliedzot zveju pilnībā, šīs delikateses vairs nebūtu pieejama gardēžiem, jo makšķernieki nevarētu nodrošināt nepieciešamo apjomu. Turklāt atpūtas zvejā iegūtu zivju tirdzniecība ir aizliegta.

Pašvaldība arī vērtē situāciju Ķiruma ezerā, kur arī ir atļauta rūpnieciskā zveja. Sākotnējais novērtējums liecina, ka zivju resursi tur ir izsmelti. Tādēļ dome varētu lemt par ierosinājumu valdībai par rūpnieciskās zvejas pilnīgu aizliegšanu šajā ezerā.

Kā tiks nodrošināta satiksme starp plašā novada teritorijām un centru?

Pašlaik valsts pārziņā esošais sabiedriskā transporta maršrutu tīkls nodrošina satiksmi starp Valmieru un lielākajām apdzīvotajām vietām novadā. Šobrīd risinām jautājumu par vienotu pieeju skolēnu pārvadājumos novada ietvaros. Esam sākuši arī pārskatīt prioritātes ceļu tīkla attīstībā, lai nākamā gada budžetā varētu paredzēt līdzekļus atsevišķu posmu atjaunošanai, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

Vai ir gaidāmas pārmaiņas novada izglītības iestāžu tīklā?

Šie jautājumi ir vērtēšanas procesā. Katrā ziņā izglītības jomā šogad reformas nav plānotas. Tas nav iespējams no juridiskā viedokļa, jo reformas ir jāizziņo 6 mēnešus iepriekš. Viena no aktuālajām problēmām ir vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs, ko esam jau sākuši risināt, plānojot PII “Varavīksne” un PII “Burtiņš” paplašināšanu. Par izmaiņās skolu tīklā gaidīsim speciālistu ierosinājumus. Jau pašlaik process ir noticis dabiskā veidā. Valmierā aizvadītajā mācību gadā ap 40% skolēnu bija no citām pašvaldībām, lielākoties no tagadējā Valmiera novada. Domājot izmaiņām skolu tīklā, uzskatu, ka sākumskolas ir jāsaglabā maksimāli skolēnu dzīvesvietām.

Vai plānots nodrošināt vienotus komunālo pakalpojumu tarifus novadā?

Šis ir jautājums, kas nav viegli un ātri atrisināms. Valmierā visus tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pašvaldība tos nevar ietekmēt. Savukārt novada teritorijās, kur tos līdz šim ir noteikusi pašvaldība, tarifi ir atšķirīgi, jo ir dažāds pakalpojumu lietotāju skaits, patēriņa apjoms, komunālo uzņēmumu juridiskais statuss un darbības modeļi. Nosakot tarifus, jāņem vērā ne tikai izmaksas. Katram pakalpojumam cena var būt tāda, ko iedzīvotāji spēj samaksāt. Komunālie pakalpojumi nedrīkst būt kaut kas ekskluzīvs. Kā liecina ZAAO pieredze, tarifu vienādošana ir iespējama, ja ir liels apjoms un daudz klientu, jo uzņēmums strādā visā Vidzemē. Tas būs liels izaicinājums jaunajai pašvaldībai panākt tarifu izlīdzināšanu Valmieras novada ietvaros un nodrošināt visiem iedzīvotājiem zemāko iespējamo cenu.

Kā sokas ar lielajiem projektiem Valmierā?

Jāņa Daliņa stadiona pārbūve un vieglatlētikas manēžas celtniecība beidzot ir pabeigta. Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām. Atklāšana notika 13.augustā. Stadionā aizvadītās pirmās nozīmīgās sacensības – Latvijas Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā. Stadiona komplekss ir pieejams gan profesionāliem sportistiem, gan ikvienam interesentam.

Turpinās Valmieras rūpniecības un eksporta parka izveides projekts bijušā gaļas kombināta teritorijā. Esam tikuši pie pirmā nomnieka, kurš ir paudis vēlmi darboties esošajās telpās, ieguldot līdzekļus to atjaunošanā.

Pašlaik gatavojamies jaunu īres namu būvniecībai. Ļoti ceram uz valsts atbalsta instrumentiem no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Programma vēl nav izsludināta, bet mēs cenšamies sagatavoties, lai uz “starta šāvienu” būtu gatavi izsludināt iepirkumu un sākt vēl 150 dzīvokļu būvniecību.

Vai tiek apzināts esošais dzīvojamais fonds Valmieras novadā, ko varētu atjaunot un piedāvāt īres tirgū?

Mēs apzināmies, ka šie papildus 150 dzīvokļi Valmierā neatrisinās dzīvojamā fonda problēmu pilsētā, tādēļ ir jādomā par citiem risinājumiem. Pašlaik tiek apkopota informācija par brīvajiem dzīvokļiem un citiem īpašumiem novadā. Tā kā ir pieaugusi interese par dzīvojamo fondu ārpus Valmieras, pašvaldība apsver iespēju nākotnē būvēt jaunus namus un rekonstruēt esošos arī citviet novadā. Vienlaikus ir jādomā par mobilitātes iespēju nodrošināšanu, lai cilvēki varētu palikt savās esošajās dzīvesvietās, kā arī ātri un ērti nokļūt uz darbu Valmierā. Kā liecina statistika, 62% darbavietu jaunajā novadā ir Valmieras pilsētā. Šī tendence noteikti saglabāsies, jo uzņēmējiem ir izdevīgāk veidot vai paplašināt uzņēmumus, kur ir pieejama visa infrastruktūra – elektrības, gāzes, ūdensvada un kanalizācijas pieslēgums, optiskais internets, pieeja dzelzceļam un galvenajiem autoceļiem.

Priekšvēlēšanu kampaņā Latvijas zemnieku savienība savā programmā izvirzīja mērķi pabeigt Valmieras apvedceļa būvniecību, kas paredz arī vēl viena tilta būvniecību pāri Gaujai. Vai šāds projekts ir reāls un nepieciešams?

Šī ideja pastāvēja padomju laikā, kad tapa Valmieras apvedceļa pirmā kārta. To būvēja kā militāras nozīmes objektu PSRS armijas vajadzībām. Pašlaik situācija ir kardināli mainījusies. Novads saviem spēkiem šādu projektu īstenot nevar. Pastāv arī virkne šķēršļu, kas ļoti sadārdzinātu Valmieras apvedceļa pabeigšanu. 5 km garajā trasē, kas savulaik bija iezīmēta apvedceļa izbūvei no DUS “Valdeko” cauri Pilātiem līdz Baiļiem Gaujas otrajā krastā, būtu jāatpērk aptuveni 30 privātīpašumi ar ēkām. Diezgan ticami, ka vajadzētu atpirkt arī kaimiņu īpašumus, jo diez vai kāds gribētu nomainīt klusu vietu meža ielokā pret atrašanos trokšņainas šosejas malā. Pie Ķelderlejas vajadzētu uzcelt tiltu, ko padomju laikā neuzbūvēja, jo projekta izmaksas bija pārāk lielas. Mūsdienās papildus problēmas rada apstāklis, ka šī vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Natura 2000”. Visbeidzot nāktos arī izbūvēt dzelzceļa šķērsojumu, visticamāk – tuneli.

Varu diezgan droši apgalvot, ka šim mērķim Eiropas Savienības fondu finansējumu iegūt nebūtu iespējams, ņemot vērā Valmieras izmēru, iedzīvotāju skaitu un transporta plūsmu. Pašlaik Valmierā jau ir divi autotransporta tilti 4 km attālumā. Valstī ir daudz nozīmīgāki transporta jomas projekti, kas ir nekavējoties jāīsteno, piemēram, Rīgas apvedceļa paplašināšana. Tālākā nākotnē Valmierai un visam reģionam daudz nepieciešamāk būtu izbūvēt četrjoslu šoseju līdz “Sēnītei”, kā arī attīstīt dzelzceļa satiksmi.

Intervijas 1.daļu lasiet šeit!