Lasīšanas laiks: 7 min
Viena no svarīgākajām lietām, kas saliedē cilvēkus, ir kultūra un kopīgas tradīcijas. Tādēļ, veidojot Valmieras novadu, kultūras jomai jāpievērš tikpat liela vērība, kā citām nozarēm. Ar šādu mērķi Valmieras novada pašvaldībā izveidota Kultūras pārvalde, kuras pārraudzībā darbojas plašs novada kultūras iestāžu tīkls. Par aktuālo nozarē un izaicinājumiem “Valmieras Ziņām” pastāstīja pārvaldes vadītājs TOMS UPNERS.
Kā vērtējat pašreizējo situāciju kultūras nozarē?
Valmieras novada kultūrtelpai ir daudzveidīgas kultūras tradīcijas un vērtības, bagātīgs materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, plašs kultūras institūciju tīkls. Ar to patiesi lepojamies, un tas lielā mērā arī bija pamats ambīcijai pieteikties konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”. Jaunajā novadā mums ir dota lieliska iespēja visiem kopīgi strādāt, sadarboties un veidot sev patīkamu dzīves telpu gan novada pilsētās, gan pagastos, kur kultūras klātbūtnei ir ļoti liela nozīme. Protams, šobrīd līdz ar pandēmiju un reformas procesiem netrūkst praktisku izaicinājumu un problēmsituāciju, tomēr kopīgā darbā tās visas risinām – pakāpeniski, pa kādam lielam solim vai mazākam, bet uz priekšu.
Kāda ir Valmieras novada kultūras nozares struktūra?
Veidojot Valmieras novada kultūras nozares pārvaldības modeli, ņēmām vērā esošo kultūras institūciju tīklu, iepriekšējo pašvaldību pieredzi kultūras pārvaldības procesu un kultūras darba organizēšanā, iestrādes un tradīcijas. No struktūras viedokļa – ir izveidota Valmieras novada Kultūras pārvalde, kuras pārraudzībā ir pašvaldības dibinātās iestādes – 3 valsts akreditētie muzeji (Valmieras muzejs, Mazsalacas muzejs, Naukšēnu Cilvēkmuzejs), Valmieras bibliotēka ar 33 novada filiālbibliotēkām un 7 kultūras centri ar struktūrvienībām.
Mūsu mērķis ir veidot ciešu sadarbību kultūras iestāžu vidū, lai tās kopīgi plānotu un organizētu pasākumus un kultūras notikumus teritoriālajās apvienībās.
Pēc šāda principa jau desmit gadus darbojas Strenču kultūras centra komanda ar struktūrvienībām Sedas pilsētas kultūras namu, Plāņu tautas namu un Jērcēnu tautas namu. Vēlamies, lai līdzīgas, galvenais – sekmīgas, sadarbības izveidotos arī pārējiem kultūras centriem, jo kultūras procesi mūsdienās ir par sadarbību, iesaisti un līdzdalību. Iestrādes šajā ziņā ir arī Rūjienā, kur Rūjienas kultūras centra paspārnē darbu turpina Rūjienas izstāžu zāle, Rūjienas Tautskola, Naukšēnu kultūras nams, Ķoņu tautas nams un Lodes kultūras nams. Jāsaka gan, ka tieši šobrīd kultūras centram tiek meklēts jauns vadītājs un kultūras darba organizators, līdz ar to praktiskā darba organizēšana šobrīd ir apgrūtināta.
Arī Valmieras Kultūras centra komanda aktīvi strādā kopā ar savām struktūrvienībām – Kocēnu kultūras namu un Valmieras pagasta kultūras namu. Veiksmīgi aizvadīti jau pirmie kopīgi rīkotie pasākumi. Ar laiku būs jāvērtē, kā šajā ziņā veiksies Trikātas kultūras centram, Dikļu kultūras centram, Burtnieku kultūras centram un Mazsalacas kultūras centram, kuru paspārnē atrodas attiecīgo teritoriālo apvienību kultūras centri un tautas nami. Tomēr jāpaiet vismaz gadam, kura laikā kolēģiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, noteikumiem un prasībām, un tikai pēc tam varēsim skatīties, ko darīt citādāk, vai nepieciešams ko mainīt.
Jebkurā gadījumā visām iestādēm galvenais uzdevums paliek nemainīgs – rūpes par kvalitatīvu kultūras piedāvājumu attiecīgajās novada teritorijās. Tas, kas jāstiprina, ir savstarpējā sadarbība.
Kā vērtējat kultūras infrastruktūras stāvokli?
Klātienē šobrīd izdevies iepazīties ar daļu no kultūras iestādēm, jo to skaits novadā ir gana liels – vairāk nekā 70 vietas, kopā skaitot bibliotēkas, kultūras centrus, tautas namus, muzejus, brīvdabas pasākumu vietas. Visaptverošu vērtējumu tāpēc ir grūti sniegt, tomēr skaidrs – ir iestādes un vietas, kas ir ļoti labā tehniskā stāvoklī, un ir tādas, kurās nepieciešams veikt ieguldījumus. Protams, iepriekš vērtējot investīciju apjomu un atdevi ilgtermiņā.
Izceļot vien dažus piemērus, prieks par Mazsalacas kultūras centru, Strenču kultūras centru un brīvdabas estrādi, Rūjienas kultūras centru un brīvdabas estrādi, Burtnieku kultūras centru, Matīšu tautas namu, Ēveles tautas namu, Dikļu kultūras centru un Neikenkalna brīvdabas koncertzāli, savs šarms Sēļu tautas namam. Arī Vaidavas kultūras un amatniecības centrs ir skaisti izremontēts, tomēr šeit tuvākajos gados vēl jārisina ugunsdrošības sistēmas nepilnības.
Attiecīgi, protams, nepieciešami arī kapitālieguldījumi un investīcijas ēku atjaunošanas darbos. Kā piemērs uzreiz prātā nāk Sedas pilsētas kultūras nams, kas tikai daļēji atjaunots, savas nepieciešamības noteikti ir arī bibliotēkām un muzejiem.
Neapšaubāmi lielākais investīciju projekts būs Valmieras Kultūras centra pārbūve.
Tas tiek virzīts kā viens no prioritārajiem Valmieras novada pašvaldības projektiem aktuālajā Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam. Tiek strādāts pie tā, lai būtu iespējams projekta īstenošanai piesaistīt līdzfinansējumu no ES fondiem un saņemt valsts aizņēmumu, jo tikai par pašvaldības līdzekļiem tik apjomīgu projektu nav iespējams nofinansēt. Specifisks ES fondu atbalsts kultūras nozarei nav pieejams, tāpēc jāvērtē iespējas šo projektu integrēt kādā no ES fondu prioritātēm, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Līdz ar to būs jāpārvērtē esošais būvprojekts un tā atbilstība specifiskajiem atbalsta mehānismiem. Tiešām ceram, ka būvniecības darbus izdosies uzsākt tuvāko 3 gadu laikā.
Kādas ir ieceres attiecībā uz brīvdabas estrādēm Valmieras novadā?
Ja nemaldos, novadā kopumā ir 23 labiekārtotas brīvdabas norišu vietas un estrādes. Jaunākās no tām – Strenčos un Rūjienā. Uzdevums šobrīd ir konkrētās vietas pienācīgi uzturēt, kā arī kultūras iestādēm – piedāvāt kultūras notikumus.
Skaidrs, ka ar mūsdienu iespējām kultūras pasākumus ir iespējams rīkot teju visur un tam vairs nav nepieciešamas labiekārtotas norišu vietas. Šī iemesla dēļ samazinās estrāžu noslodze, domāju tāpēc ar laiku būs jāvērtē, cik un kurās vietās tās ir nepieciešams saglabāt.
Pēdējos gados virmo arī jautājums par Valmieras pilsētas estrādi. Ko un kā darīt ar to – gan no tās fiziskās atrašanās vietas, gan labiekārtojuma viedokļa. Ir bijuši ierosinājumi atrast citu lokāciju, pārvirzīt to tālāk prom no Dīvala kapiem, veidot apjumtu brīvdabas kultūras vietu. Par pilsētas estrādi noteikti jārosina diskusija, jāveido attīstības vīzija un skiču projekts, jāmeklē labākie risinājumi, tomēr vispirms, manuprāt, prioritāri ir jāsakārto Valmieras Kultūras centra ēka.
Vasaras periods ir pasākumu laiks, un estrādēm lielākais konkurents ir neierastais un netradicionālais. Būtībā – daba ir labākais scenogrāfs. Pasākumi tiek rīkoti parkos, pie un uz ezeriem, upju krastos, pakalnos, meža vidū un citviet ar mērķi piešķirt notikumam unikalitāti un savu garšu. Arī kultūras baudītāji kļūst prasīgāki un vēlas, lai viņus pārsteidz. To arī izmantojam. Kā piemēru varu minēt koncertu ciklu “MŪDA”, kas jau otro vasaru norisinājās dažādās Valmieras vietās. Līdzīgi pasākumi, kuros mijiedarbojas māksla un daba, notiek arī citās novada vietās.
Kā šajos grūtajos laikos klājas pašdarbības kolektīviem?
Šis ir grūts un sarežģīts laiks teju ikvienam. Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi kultūras nozari, tajā skaitā amatiermākslas kustību. Pašdarbība jau pamatā ir par kopā būšanu, kopā nākšanu un kopīga radoša darba veikšanu, kas pēdējos divus gadus klātienē ir noticis ļoti ierobežotā apjomā.
Šo sezonu uzsāka gandrīz visi kolektīvi, un pēc mājsēdes piespiedu pauzes esam atgriezušies pie radošā darba “zaļajā režīmā”, ievērojot dažādus drošības pasākumus.
Grūti paredzēt, kāds būs gala rezultāts pēc pandēmijas, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka ietekme uz amatiermākslas kustību ir ļoti negatīva.
Kolektīvos dalībniekiem zūd motivācija apmeklēt mēģinājumus, jo pietrūkst ierastās koncertu dzīves un pasākumu, līdz ar to samazinās kolektīva mākslinieciskais līmenis. Daļai dalībnieku šobrīd dalība amatiermākslā ir liegta, ja nav veikta vakcinācija, daļa sev ir atraduši citus hobijus un brīvā laika nodarbošanās. Kopumā līdz ar to samazinājies kopējais dalībnieku skaits. Iespējams, ka 2023.gada Dziesmu un Deju svētki varētu būt pozitīvs stimuls, “burkāns”, lai cilvēki sarosītos. Taču ļoti iespējams, ka ne visiem kolektīviem novadā šis būs gana spēcīgs motivators, lai turpinātu darbību.
Administratīvi teritoriālās reformas pretinieki kā vienu no argumentiem minēja vietējās identitātes zaudēšanu lielajos novados. Kā plānots rūpēties, lai Valmieras novadā saglabātos un attīstītos vietējās tradīcijas?
Uzstādījums ir rūpēties par vietējo tradīciju saglabāšanu un attīstīšanu katrā novada pilsētā, ciemā, pagastā. Mēs esam par unikālā noturēšanu, veidošanu, jo tas mūs padara interesantus un pievilcīgus citu acīs.
Vietējā vēsture, sasniegumi, savs pašlepnums, pozitīva lielība, dalīšanās ar īpašo pieredzi un tā tālāk, nekur nevar pazust, kamēr vien konkrētajās vietās dzīvo un strādā cilvēki. Pavisam vienkāršs piemērs – kamēr vien Rūjienā ražos saldējumu, tas ir un būs Rūjienas saldējums.
