Tilta “āži”, Dzirnavu ezeriņa slidotava un prezidenta vizītes – senā Valmiera ziemā (2)

Lasīšanas laiks: 2 min

“Agrāk ziemas bija noturīgākas. Kā redzams senajās fotogrāfijas un pastkartēs, valmieriešiem sniega netrūka,” stāstu vakarā “Sniegotā Valmiera fotoobjektīvā”, rādot fotogrāfijas, kurās attēloti vairāk nekā 100 gadus seni pilsētas skati, sacīja Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.

1900.gadā koka tiltam pār Gauju bija tā saucamie āži jeb ledus lauzēji. Tajā laikā ledus Gaujā bija būtiska problēma, bija jāparūpējas, lai ledus nebojā tiltu. 

Lai pārietu pār koka tiltu, bija jāmaksā. Ziemā valmierieši šo noteikumu apgāja, šķērsojot aizsalušo upi pa ledu. Protams, tas nebija droši, gadījās arī ielūzt. Vietas, kur ledus bija biezāks un iešana drošāka, atzīmēja ar mazām eglītēm.

Ziemas prieki Valmierā izpaudās slidošanā uz Dzirnavu ezeriņa ledus. Šī izprieca aprakstīta arī Pāvila Rozīša romānā “Valmieras puikas”. Kā pastāstīja I.Zīriņa, šī bija vieta, kur izzuda kārtu atšķirība. Te jaunieši varēja satikties, meitenes nolūkot sev puišus. Tajā laikā bija viena meiteņu skola un trīs puišu skolas, līdz ar to meitenēm bija, ko izvēlēties.

Valmierieši bija arī aktīvi slēpotāji, savukārt 50.gados ziemā Putriņu mežā notika motorsporta sacensības.

No dzelzceļa stacijas līdz pilsētas centram bija divi kilometri. Satiksmi divdesmitajos, trīsdesmitajos gados nodrošināja autobuss, taču nomaļākās vietās dzīvojošajiem ziemā bija vai nu jāiet kājām, vai arī jāizmanto zirgs un kamanas.

Pilsētai nozīmīgi notikumi neizpalika arī ziemā un tika iemūžināti fotogrāfijās – 1900.g.17.decembrī iesvētīta kapliča Jāņa kapos, ko valmierieši ātri vien iedēvēja par “Dīvala” kapiem. 1920.gada janvārī pilsētā viesojās Kārlis Ulmanis un pieņēma militāro parādi Rātslaukumā. Savukārt pēc kļūšanas par Valsts prezidentu, Ulmanis Valmierā viesojās ikgadējās Zemnieku dienās, kas norisinājās februārī.

Tāpat fotogrāfijās iemūžināts arī svinīgais mītiņš Rātslaukumā pie Sīmaņa baznīcas, kas notika 1921.gada 26.janvārī. Savukārt 1981.gada decembrī Valmierā pie muzeja atklāja Timiānas Munkēvicas skulptūru “Valmieras puikas”.

Attēlos (pēc kārtas):

1. Skats uz Sv. Sīmaņa baznīcu no Pārgaujas puses jeb Krāču kakta puses, 1900.to g. sāk.
2. Rīgas iela – redzama Sv. Radoņežas Sergija baznīca un ielas apbūve., 1900. to g. sāk.
3. Skats uz Ļeniņa (tagadējo Rīgas) ielu, 1964.g. ziemā.
4. Vecpuišu (pilsētas) parks, 1927.gada ziemā.
5. Skats uz Valterkalniņu un Gaujas krasta apbūvi, 1900.to g. sāk.
6. Savulaik – iepretim Sv. Sīmaņa baznīcai bijis laikrakstu kiosks, kurā ik dienas varēja nopirkt jaunākos laikrakstus un žurnālus. 1930. tie gadi.
7. Vēstures liecinieces -vecās dzirnavas, kuras vēl redzamas 1939. gada ziemā. Vēlāk, tajā pat gadā dzirnavas nojauca, labiekārtojot Lāčplēša ielu.
   

Pārējie foto – no stāstu vakara prezentācijas.