Lasīšanas laiks: 4 min
Otrdien, 19. aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Eiropas brīvprātīgā darba stāstu pēcpusdiena, ar pieredzēto daloties brīvprātīgajiem, kuri darbojušies ārpus Latvijas robežām, un ārvalstniekiem, kuri šobrīd palīdz Valmieras organizācijām.
Stāstu pēcpusdienā kocēnietis Jurģis Rečs pastāstīja par dzīvi Bulgārijā, kur pagāja gads, vadot nodarbības par ekoloģisku dzīvesveidu, rīkojot nometnes un skrejriteņu sacensības jauniešiem. Jurģis pastāstīja, ka iemesli gūt brīvprātīgā pieredzi ārzemēs ir dažādi, viņam tas bijis apvienojums – uzlabota valodas prasme, iepazīti jauni cilvēki, izprasta cita kultūra un skatījums uz dzīvi, piemēram, ka plkst. 8.00 Bulgārijas iedzīvotājiem var būt stiepts jēdziens. Jurģis iesaka iepazīties ar citiem brīvprātīgajiem, kā arī liela nozīme ir organizācijai, kas jaunieti uzņem, ir jābūt izpratnei, kas ir brīvprātīgais, kā arī pašam jābūt motivētam darboties. “Pēc projekta noslēguma bija sajūta, ka kaut kas pietrūkst. Braucu uz šo valsti, jo tā bija iepatikusies jau studiju laikā, kad tur mācījos. Protams, bija arī dažas grūtības, bet tā ir laba pieredze. Domāju, ka tā noderēs arī profesionālajā dzīvē.”
Par brīvprātīgo darbu Norvēģijā stāstīja Maija Ozoliņa, kura piedzīvojumā devās kopā ar dēlu. Maija jau pirms tam bija veikusi brīvprātīgo darbu tepat Latvija, kā arī palīdzējusi to darīt mammai. Līdzīgs darbs sociālajā sfērā tika veikts arī Norvēģijā. “Daudz ieguvumu. Bija iespēja darboties saimniecībā, valodas apguvu pat divas, jo daudzi tur runāja vāciski, protams, ceļošana. Atbildēju arī uz interesantiem jautājumiem par Latviju, piemēram, vai mums ir mašīnas un baznīcas.” Ātri jaunajā vidē iejuties arī tolaik trīs gadus vecais Maijas dēls, kurš Norvēģijā apmeklēja bērnudārzu un spēlējoties runājis norvēģiski.
“Palīdzēja tas, ka iepriekš veicu nelielu izpēti – par kultūru, vēsturi. Svarīgi, ka brīvprātīgais ir motivēts un ieinteresēts, izrāda cieņu valstij, uz kuru dodas. Smagākais bija pēc pusgada, kad ļoti gribējās atpakaļ uz Latviju, kalni visapkārt lika justies kā kastē. Tad man palīdzēja – izrunājāmies, piešķīra papildu brīvdienas. Ir jābūt atvērtai domāšanai un gatavam jaunai pieredzei.”
Savukārt par izvēli doties brīvprātīgajā darbā uz Latviju stāstīja Marta no Polijas, Svitlana no Ukrainas un Diāna no Vācijas. Svitlana nolēmusi, ka darbā ir kas jāmaina, tādējādi iesniegusi atlūgumu un meklējusi projektu iespējas. Brīvprātīgā darba iespējas Latvijā, darbojoties pansionātā, uzreiz uzrunāja, “tas bija mans īstais projekts”, stāstīja Svitlana. “Lielākais izaicinājums ir valodas barjera, jābūt gatavam jaunai pieredzei katru dienu, kā arī nepārdzīvot par sīkumiem, ja kas neizdodas.” Svitlana iesaka meklēt projektu, kas ir tuvs sirdij:
“Projektam jābūt tev saistošam, kas tevi interesē un iedvesmo. Jādomā, kas padodas un kādas ir stiprās puses. Nevajadzētu arī uzstādīt pārāk lielas gaidas, lai varētu priecāties par to, ko valsts piedāvā, nevis gaidīt kaut ko konkrētu.”
Savukārt Diānai šī nav pirmā pieredze, darbojoties kā brīvprātīgajai ārzemēs. Pirms tam meitene pabijusi Kanādā. “Palīdzu skolotājām Valmierā plānot nodarbības, organizēt pasākumus, darboties ar bērniem. Apsveru iespēju būt pedagogs.
Tā ir jaunas kultūras apgūšana, jauns dzīves posms, jaunu cilvēku un vietu iepazīšana. Interesanti, ka pirmais vārds, ko apguvu, nemaz nebija latviski – “davai”, bet tagad jau daudz saprotu, ko runā, arī pati varu nedaudz sazināties latviski,”
stāsta Diāna, kura Latvijā pavadīs 10 mēnešus.
“Bija jāpierod pie latviešu humora izjūtas, jo joprojām reizēm nesaprotu, vai tas ir joks vai nopietni domāts. Tāpat arī jaunas tradīcijas, piemēram, ļoti priecājos, ka jums ir atļauts Ziemassvētkos nocirst vienu eglīti, to arī izdarīju, bija man pašai sava eglīte. Mani iedvesmo darbošanās ar bērniem, ka varu piedalīties viņu ikdienā, ka katru dienu apgūstu ko jaunu, kaut vai vienu vārdu latviski.”
Interviju ar Martu no Polijas un Antoninu no Ukrainas var lasīt šeit.
Tāpat interesenti varēja uzzināja, kā uzņemt ārvalstniekus. Pasākuma otrā daļa veltīta organizācijām, kuras apsver iespēju uzņemt “Erasmus+” programmas Eiropas brīvprātīgā darba jauniešus. Pieredzē par soļiem ceļā uz akreditāciju un praktiskajiem jautājumiem, uzņemot ārvalstu brīvprātīgos, dalījās Valmieras novada fonds (VNF).
Brīvprātīgā darba mēneša ietvaros VNF Atvērto durvju dienā vēlas uzsvērt, ka veikt brīvprātīgo darbu var veikt ne tikai Valmierā, bet citviet pasaulē. Kopš 2008. gada VNF darbojas kā nosūtītājorganizācija Eiropas brīvprātīgajā darbā, turklāt fonds jau trešo gadu koordinē ārvalstu brīvprātīgo darbošanos Valmierā.
Uzzināt vairāk par organizācijām, kas piedāvā brīvprātīgā darba iespējas Valmierā, var ne Atvērto durvju dienās, bet arī internetā (VNF mājaslapā, sadaļā “Darbojies brīvprātīgi”). Iesaistītās 19 organizācijas var apmeklēt arī citā laikā, iepriekš sazinoties, izmantojot katalogā norādīto kontaktinformāciju.
Brīvprātīgā darba mēnesi organizē VNF kopā ar apkaimes nevalstiskajām organizācijām un pašvaldības iestādēm. Brīvprātīgā darba popularizēšanu finansiāli atbalsta arī Norvēģija, Islande un Lihtenšteina, izmantojot EEZ finanšu instrumentu. Paldies VNF saka arī Borisa un Ināras Teterevu fondam par teātra izrādes dāvinājumu senioriem un aktīvajiem brīvprātīgajiem.
