Lasīšanas laiks: 6 min
Kalnamuižas bijušā pārvaldnieka mājas virtuvē 10. novembrī smaržoja kā Portugālē – skolotāja Ira Gaile kopā ar audzēkņiem cepa kastaņus. Šī, tāpat kā daudzas citas idejas, atvesta no profesionālās izaugsmes brauciena, kurā skolotāja devās “Erasmus+” projekta “Profesionālā pilnveide kvalitatīvas izglītības īstenošanai” ietvaros.
“Ja Latvijā gandrīz visur, kur notiek brīvdabas pasākumi, tiek cepti šašliki, tad Portugālē visu lielāko kultūrvēsturisko objektu tuvumā smaržo pēc ceptiem kastaņiem,”
stāsta skolotāja, kopā ar nākamajiem ēdināšanas pakalpojumiem velkot laukā no konvekcijas krāsns tikko ceptus kastaņus. Mācību telpā pie kamīna tie apskatāmi ar visiem spurainajiem “kažociņiem”. Ira Gaile neparastos, daudz kilokalorijām un olbaltumvielām bagātos svešzemju augļus salasījusi kādā Portugāles dārzā. “Tirgū un veikalos kastaņi parasti nopērkami lobīti. Ļoti vēlējos audzēkņiem parādīt, kādi tie izskatās dabā. Tāpēc sarunāju ar vietējiem iedzīvotājiem, jo pilsētās, kur viesojāmies, brīvā dabā kastaņkokus neredzējām.
Sadzīvē portugāļi ir ļoti smaidīgi un laipni. Svešiniekam, lai vienkārši tāpat vien parunātos, bez iemesla klāt nenāks. Bet tiklīdz gide iepazīstināja, tā visi bija gatavi dalīties pieredzē un atvērti sarunai.
Kastaņus portugāļi parasti cep uz oglēm. Pirms cepšanas mizā iegriež krustiņu, lai cietais apvalks karstumā nesasprāgst. Tad pārkaisa ar sāli un cep, līdz kastaņi paliek melni. Pēc tam augļus ber tūtiņā un pārdod. Maksā divi eiro. Cepti kastaņi pēc garšas atgādina vārītas cūku pupas, kas sastampātas kopā ar ugunskurā ceptiem kartupeļiem.”
Skolotāja Portugālē iepazinās ar nacionālo virtuvi, galda klāšanas kultūru un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumiem. “Interesanti, ka viņi tos visus sauc par restorāniem. Arī tos, kuru piedāvājums un serviss vairāk atbilst kafejnīcām vai bistro… “
Citādie galda klājumi
Galdu klājumos Iru Gaili sākumā visvairāk pārsteidzis tas, ka trauki, gaidot viesus, bieži bijuši apgriezti otrādi. “Portugālē tam nav ne mazākās saistības ar bērēm. Tā vienkārši ir pieņemts. Visdrīzāk – higiēnisku apsvērumu dēļ. Portugāļi brīnījās, ka mēs šādi traukus liekam tikai simboliskajā aizgājēja vietā bērēs.
Jāatzīst – Latvijas ēdināšanas uzņēmumos par galda klājumu piedomā vairāk. Portugālē šajā ziņā viss notiek ātrāk un vienkāršāk.”
Ja skolotājai būtu jānosauc viens vārds, ar kuru viņai turpmāk visvairāk asociēsies Portugāle, tad viņa noteikti pirmo minētu gaili. “Tie ir visur. Nopērkami kā suvenīri un talismani. Uz veikalu letēm un skatlogos. Portugāļi tikai bija pārsteigti, ka tas var būt arī uzvārdā. Tā kā man.
Tirgū gaiļi parasti nopērkami arī dzīvi. To gaļu un asinis izmanto vairākos nacionālajos ēdienos.” Skolotāja rāda audzēkņiem fotogrāfijas, kurās redzama gaiļa asinszupa un asinsdesas, gaiļa asinis ar rīsiem un nacionālais ēdiens “Alheira ni Prato” – vistas desa ar vēršaci. Gaiļa asinszupu Ira Gaile apņēmusies pagatavot kopā ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem.
Nacionālie ēdieni
“Nacionālos ēdienus portugāļi, tāpat kā latvieši, ikdienas ēdienkartē pārāk bieži neiekļauj . Tajā visplašāk pārstāvētas dažādas zivis un jūras veltes,
” stāsta skolotāja. “Zivis nopērkamas gandrīz katrā veikalā. Tāpat kā dažādu šķirņu sieri. Sieru vitrīnās parasti pusi vietas aizņem kazas siers (Queijo da Serra). Iecienītas arī siera šķirnes: “Serpa”, “Cabreiro”, “Queijo da Ilha”. Populārākās zivis – žāvēta koda, jūras mēle, zobenzivs, jūras zutis, sardīnes un sālīta menca, ko portugāļi sauc par “Bacalhau”.
Interesanti, ka pie viņiem ļoti plašā klāstā nopērkami dažādi konditorejas izstrādājumi, bet konfektes – tikai no Vācijas un Beļģijas ievestās.
Portugālē redzējām vairāk nekā 200 dažādu veidu konditorejas izstrādājumu. Kūciņas, cepumus un maizītes vienmēr var nopirkt arī gadatirgos. Vispopulārākie portugāļu saldie našķi – Pastel de nata (klosterkūciņas) – trausli, ļoti garšīgi kārtainās mīklas groziņi, ar olu krēma pildījumu, pārkaisīti ar kanēli. Parasti pasniedz siltus.
Viesojos arī picērijā, kurā gatavoto picu eksperti pagājušajā gadā atzinuši par garšīgāko pasaulē. Portugāļi ļoti lepojas ar šo faktu, vienīgi parasti pārāk nereklamē, ka picu galvenais cepējs ir šefpavārs no Itālijas…
Brauciena laikā iepazinos arī ar virtuves iekārtām. Varam būt lepni – līdzīgas izmantojam arī Smiltenes tehnikuma jaunajās mācību virtuvēs un mācību restorānā. Lielākā atšķirība – portugāļi pārsvarā lieto tikai gāzes plītis.
No plkst. 12.00 līdz 15.00 portugāļiem ir pusdienas. Tad viņus traucēt nedrīkst. Šajā viņi uz telefona zvaniem neatbild – pusdienas portugāļiem ir svētas.
Restorānos
Pie galda parasti pirmo atnes maizi un vieglas uzkodas (couvert). Piemēram, no sardīnēm gatavotu pastēti, sieru vai olīves.
Lai izvairītos no pārpratumiem – ja uzkodas nevēlaties, tās uzreiz atdodiet atpakaļ, citādi tās bez iepriekšēja brīdinājuma iekļaus rēķinā. Izvēloties dienas piedāvājumu, daudzviet var paēst par apmēram pieciem eiro. Porcija – tik liela kā Latvijā diviem cilvēkiem.
Piedevās vienlaikus piedāvā gan rīsus, gan kartupeļus – tos, tāpat kā gaļu un zivis, liek uz viena šķīvja. Portugāļi ēd daudz un sātīgi. Ikdienas ēdienkartē vienmēr iekļauta arī krēmzupa, kas gatavota no dažādiem dārzeņiem, ļoti bieži – no pākšaugiem. Portugāļu iecienītākā zupa – “Caldo verde” (zaļā kāpostu – kartupeļu zupa ar rīvētu sieru un desu). Restorānos bieži tiek pasūtināts grilēts steiks portvīna mērcē, teļa gaļa ar žāvētām pupām un kūpināts šķiņķis.
Portugāļu iecienītākās garšvielas – kanēlis, krustnagliņas, safrāns un koriandrs. Ēdienu gatavošanā bieži izmanto arī Piri piri – pikantu mērci ar čili pipariem un olīveļļu. Pietiek ar dažiem pilieniem, lai ēdienam piešķirtu interesantu aromātu un garšu.
Vīnu zeme
Portugāle nenoliedzami ir ne vien gardēžu, bet arī vīnu zeme. Vīns ir neiztrūkstošs dzēriens, baudot pusdienas un vakariņas. Brauciena laikā viesojos arī portvīna ražotnē “OFFLEY PORTO”.
Pats lētākais un vienkāršākais Portugālē ir mājas vīns (vinho da casa), taču veikalos nopērkamas vairāk nekā 100 vīna šķirnes. Arī tādas, kas maksā 200 eiro un dārgāk. Portugāles ziemeļaustrumu daļā iecienītākais – zaļais vīns – vinho verde. Ļoti populāri ir dažādu šķirņu stiprinātie vīni, ko ražo arī eksportam. Interesanti, ka restorānos cenas ziņā izdevīgāk bija pasūtināt vīnu, nevis ūdeni vai sulu. Toties uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas vietējās alus šķirnes – SUPER BOCK, LAGER, SAGRES, CHRISTAL. Alu portugāļi parasti bauda kopā ar marinētām baltajām pupiņām.
Kafiju pasniedz mazajās espresso krūzītēs – tā ir ļoti stipra, bet laba. Tiklīdz restorānā pieminēsiet vārdu “coffe”, jums uzreiz, neko vairāk nejautājot, atnesīs espresso.
Ja vēlaties kafiju ar pienu, jāielāgo nosaukumi: “meia de leite”, “cortado”, “abatanado” vai “galao” (espresso ar putotu pienu, līdzīgs Caffe Latte). Portugāļi nekad nesauc par kafiju par dzērienu, kas pasniegts 150 ml tasītē un atšķaidīts ar ūdeni.”
Profesionālās pilnveides laikā Ira Gaile arī aplūkoja Portugāles ievērojamākās kultūrvēsturiskās vietas, lielākās un senākās pilsētas. Skolotājai īpašs prieks par labajām atsauksmēm, ko dzirdējusi par saviem audzēkņiem – Ardi Tukišu, Jāni Raiti Podkalnu un Dairi Roznieku. Puiši vasarā izmantoja absolventiem piedāvāto “Erasmus+” iespēju papildināt zināšanas Portugāles ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos. “Portugāļi bija par viņiem sajūsmā un teica – lai tikai sūtot vēl tikpat zinātkārus un enerģiskus jauniešus! Jo vairāk – jo labāk!”
Skolotāja Portugālē ieguva arī sertifikātu, kas vienlaikus apliecina, ka viesošanās nav bijis vienkāršs izklaides brauciens. Gūta pieredze, ko Ira Gaile ar lielu prieku nodod tālāk nākamajiem ēdināšanas pakalpojumu speciālistiem un kolēģiem.
