Lasīšanas laiks: 2 min
Daudz pieminētais bēgļu kvotu ieviešanas jautājums ir radījis plašas diskusijas sabiedrībā, bet cik daudz dažādu strīdīgu aspektu ir šajā problēmā? Kopumā ņemot, masveidīga bēgļu ievešana no tālām zemēm Eiropā ir materiāls ieguldījums topošā lētā darbaspēka ieviešanai, jo ekonomikā un politikā nepastāv cēli žesti bez labuma gūšanas.
Latvija ir to dalībvalstu starpā, kuras bēgļu uzņemšanu atbalsta kā brīvprātīgu lēmumu. Igaunija jau pirms gada izteikusi noraidošu nostāju obligatām bēgļu kvotām. Galīgais lēmums būs zināms pēc ES dalībvalstu līderu apspriedes samitā 25.- 26.jūnijā. Ja tiktu pieņemts lēmums par obligātu bēgļu izvietošanu, Latvijai būtu jāizmitina 737 bēgļi un par katru valsts saņemtu 6000 eiro. No 9 līdz 12 mēnešiem bēgļi saņems divus pabalstu, kuros ietilps 256,12 eiro mēnesī katram bēglim un papildus 49,80 eiro mēnesī – izdevumi par valsts valodas apguvi.
Paradoksāli, ka summa, kas paredzēta bēglim, lai izdzīvotu mēnesi, ir lielāka par vidējo pensiju valstī 248 eiro, turklāt pārsteidzošs ir arī fakts – kamēr Latvijā bērnu pabalsts ir nieka 11 eiro, bēgļi par katru nepilngadīgu personu saņem 76 eiro. Papildus ikmēneša maksājumiem šiem bēgļiem ir jānodrošina pagaidu patvērums, kas palielina izdevumu summu.
Latvija pēdējos gados ir ziedojusi pietiekami lielas naudas summas, piemēram, bēgļu atbalstam Sīrijā, 2012.gadā tika iemaksāti 43 000 eiro, bet 2013.gadā 50 000 eiro, kā arī vākti ziedojumi Ukrainā cietušajiem ar “Latvijas Sarkanā Krusta” starpniecību. Tā ir tikai daļa no izdevumiem, kas, neskatoties uz samērā zemo dzīveslīmenī pašu zemē, nonāca pie citiem trūcīgajiem, lai gan vajadzētu vairāk koncentrēties uz saviem iedzīvotājiem.
Kopš Latvijas iestāšanās ES ir strauji palielinājies gadā pieteikto iesniegumu skaits bēgļu statusa saņemšanai. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2004.gadā ir saņemti 7 iesniegumi bēgļa statusa saņemšanai, savukārt 2012.gadā iesniegumu skaits palielinājies līdz 207. Ja patvēruma meklētāju skaits turpinās augt tādos apmēros un vēl būs jāuzņem bēgļi obligātās kvotas ietvaros, valsts pamazām pārvērtīsies par multikulturāli pārblīvētu zemi. Paraugoties uz situāciju no gaišās puses, tā kā bēgļi nepārzinās valsts valodu pietiekamā līmenī, lai ar laiku iegūtu labu profesiju, viņi veicinās valsts ekonomiku kā lētais darbaspēks.
Viena no lietderīgām bēgļu izmantošanas iespējām būtu pamestu ēku piešķiršana. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no patvēruma meklētājiem nāk no attīstības valstīm, kurās dzīvo necilās būdiņās, tas būtu labs veids kā izmantot vecās, pamestās ēkas un bēgļi varētu tās atjaunot, kas kopumā uzlabotu arī kopējo pilsētu veidolu.
