Sirds un asinsvadu slimības veidojas pakāpeniski, vairāku gadu garumā, un bieži vien tās ietekmē cilvēku dzīvesveids un ikdienas paradumi. Lai nodrošinātu labu sirds veselību, ir būtiski to uzturēt veselu ilgtermiņā un piedomāt par tās veselību pirms piemeklējušas problēmas. Mūsdienās, pateicoties jaunākajām medicīnas tehnoloģijām, daudzas no šīm slimībām ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt. Līdz ar to ir ļoti svarīgi jau savlaicīgi atpazīt slimību simptomus, vērsties pie veselības aprūpes speciālistiem un neatstāt savas sirds veselību bez ievērības.
“Pareizi būtu par sirds veselību rūpēties jau no bērnības, tādēļ vecākiem jānodrošina, lai bērni jau pirmsskolas vecumā ir pietiekami fiziski nodarbināti un uzturā lietotu veselīgu pārtiku. Taču, ja reiz šādi veselīga dzīvesveida principi nav ieaudzināti no bērna kājas, cilvēkiem pieaugušā vecumā tos jāiemācās pašiem. Sirds veselība ir ilgtermiņa darbs, un te nelīdzēs ātrs medikamentu kurss, lai veiktu kļūdu labojumu. Bez paša cilvēka līdzdalības savas veselības sargāšanā nekas nav panākams – nerūpējoties par savu veselību jaunībā un pusmūža gados, būs jārēķinās ar veselības problēmām, kas jāārstē vecumdienās,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Veselības aprūpes speciālisti norāda vairākus sirds slimību riska faktorus, kas ietekmē sirds veselību. Daudzus no šiem faktoriem ir iespējams novērst, pamainot dzīvesveidu, izvairoties no kaitīgiem ieradumiem un ievērojot ārsta ieteikumus. Lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām vai arī, lai laicīgi konstatētu to priekšvēstnešus, ir ieteicams regulāri mērīt asinsspiedienu un pulsu, sekot līdzi cukura un holesterīna līmenim asinīs, pārbaudīt savu ķermeņa masas indeksu, aktīvi kustēties, izvēlēties veselīgu uzturu un veikt regulāras sirds veselības pārbaudes. Tāpat būtisks faktors sirds veselībai ir vismaz 7 stundu nakts miegs un sabalansēts darba un atpūtas režīms – ir jāatrod laiks, lai atpūstos no ikdienas stresa un rutīnas.
Asinsspiediena zāles lietojamas visu mūžu
Latvijā vidēji 44% iedzīvotāju vecumā virs 25 gadiem ir paaugstināts asinsspiediens, citās Eiropas valstīs šis rādītājs ir ievērojami zemāks. “Neskatoties uz to, ka asinsspiedienu ir viegli izmērīt, turklāt to bez maksas var veikt teju vai visās Latvijas aptiekās, daudzi tam nepievērš pietiekamu vērību un šīs pārbaudes neveic, līdz ar to pazīmes, kas liecina par paaugstinātu asinsspiedienu netiek laicīgi pamanītas. Taču, ja reiz ārsts jau ir uzstādījis diagnozi hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, ir jāņem vērā, ka zāles, kas tajā brīdī tiek izrakstītas, ir jālieto visu mūžu un uz savu galvu nedrīkst tās pārstāt lietot,” stāsta Ieva Zvagule. Zīmīgi, ka paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem un biežākajiem riska faktoriem, kas izraisa sirds mazspēju un miokarda infarktu.
Regulāras veselības pārbaudes
Veselības aprūpes speciālisti iesaka ikvienam pieaugušajam reizi gadā apmeklēt savu ģimenes ārstu un veikt vispārējo veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ar to viss ir kārtībā. Neskatoties uz to, ka 18-25 gadu vecumā sirds slimību risks ir zems, ir ieteicams pārbaudīt asinsspiedienu un holesterīna līmeni, lai izvērtētu šo saslimšanu potenciālo risku nākotnē. Savukārt vecumā pēc 40 gadiem sirds un asinsvadu saslimšanas risks krietni paaugstinās, līdz ar to ikvienam, kas iesoļojis šajā vecuma kategorijā, vajadzētu regulāri pārbaudīt asinsspiedienu, pulsu, noteikt holesterīna un cukura līmeni, kā aprēķināt ķermeņa masas indeksu.
“Būtiska ir arī pacientu līdzestība savas sirds veselības uzturēšanā. Ja pacients ieklausīsies ārsta rekomendācijās un norādēs, mūsdienu medicīna un tehnoloģijas sirds slimību pacientiem var nodrošināt garu un pilnvērtīgu mūžu. Šodien ir iespēja ārstēt pacientus daudz efektīvāk kā agrāk, ja vien sirds problēmas tiek atklātas laicīgi,” norāda farmaceite.
Veselības glābiņš – atbilstošs dzīvesveids un fiziskās aktivitātes
Šķiet, visiem ir zināms, ka veselīgs dzīvesveids ir ļoti būtisks sirds veselības uzturēšanā un uzlabošanā, taču, diemžēl, šis vēl aizvien ir viens no biežākajiem sirds saslimšanas iemesliem. Arī gadījumā, ja pacientam ir konstatēta kāda sirds un asinsvadu slimība vai ir paaugstināts risks ar to saslimt, līdzās medikamentozai ārstēšanai ļoti būtiska ir tieši dzīvesveida maiņa. Lai mainītu savu dzīvesveidu uz labo pusi, ir jāsāk ar savas ēdienkartes caurskatīšanu, papildinot to ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Kardiologi iesaka ik dienu vismaz 30 minūtes mērenu fizisku slodzi – tā var būt pastaiga, nūjošana, riteņbraukšana un peldēšana vasarā.
