Lasīšanas laiks: 4 min
“Kā man izdziedāt savu dzīvi, balto mūžu kā izdziedāt? Es zinu, ja atnāks bēda, tad dziesma stāvēs man klāt.. Kā man izdziedāt savus mīļos, savu tautu kā izdziedāt? Es zinu, ja atnāks dziesma, tad es tai stāvēšu klāt.”
Ar Dagnijas Dreikas un Ulda Stabulnieka dziesmu “Paliec un neaizej” sākās kora “Baltie bērzi” mēģinājums ceturtdien, 21.maijā. Tā bija arī pirmā filmēšanas diena, dokumentējot Latvijā vienīgā politiski represētā vīru kora un valstī vienīgā senioru vīru kora ikdienu un atmiņstāstus.
Filmā būs apkopoti gan korista Argoda Miglāva visu kolektīva pastāvēšanas laiku veiktie pieraksti un vāktā informācija par kori, diriģenti, kormeistari, gan videomateriāli no Vidzemes TV un privātajiem arhīviem, tiks iemūžināts mēģinājumu process, tradīcijas, koncerti un veidotas intervijas ar koristiem.
“Sekojot līdzi “Balto bērzu” gaitām, varu teikt, ka tas ir unikāls fenomens. To uzsvēris arī maestro Raimonds Pauls, kurš vīriem par lielu pārsteigumu ieradās kora 20.gadadienas koncertā. Maestro toreiz uzsvēra, ka mums jāmācās no viņiem attieksme pret dziesmu un dzīvi. Uz vīriem skatoties, varam redzēt, cik latvietis var būt stiprs,”
portālam “Valmieras Ziņas” stāstīja Gunta Matisone, filmas scenārija autore un režisore, norādot, ka tiks dokumentēts šajā brīdī notiekošais, nedaudz pieskaroties arī pagātnes notikumiem.
“Vēl viens fenomens, ko gribu uzsvērt, ir kora diriģente Inga Zirne. Viņa sirmos kungus dēvē par puisīšiem un mīlulīšiem, un vīri viņai klausa, neskatoties, ka dzīves pieredze ir daudz lielāka. Koris nav tikai dziedāšana, tā ir viņu dzīves nozīmīga sastāvdaļa, kas jāatspoguļo filmā,”
atzina G.Matisone.
Arī šodien vīri ne tikai dziedāja, bet arī atvadījās no biedra, kurš pārcelsies uz dzīvi Kurzemē.
Vēl viena tradīcija – jubilāra godināšana, veltot tam dziesmu, kuras vārdi ir tieši gaviļniekam rakstīti, bet melodija aizgūta no kādas vīru izpildītas kora dziesmas. Teksta autors ir, kā viņš pats sevi dēvē, kolektīva kultorgs Argods Miglāvs.
“Dziesmu vārdi jubilāriem, avīzžraksti, dokumentēti koncerti, ziņas par dalībniekiem un vēl cita informācija. Septiņas biezas ar roku rakstītas klades, kas vēlāk tiek pārrakstītas, kaligrāfiskā rokrakstā galveno apkopojot grāmatās,”
Par Argoda darbu pastāstīja Evija Dzvinko, filmas producente, Valmieras Kultūras centra kultūras darba organizatore.
Iepriekš minētajam vēl pievienojas no bilžu daudzuma smagi, pamatīgos vākos iesieti fotoalbumi, kuri aicina ielūkoties gan koristu ikdienā un svētkos, gan ļauj piebiedroties braucienam uz Sibīriju.
“Dziesma man visu mūžu ir bijusi klāt. Iepriekšējā kolektīvā mums bija hronists, atnākot uz “Baltajiem bērziem”, arī es uzsāku šo darbu. Dokumentēju koncertu analīzes, atzīmēju, cik katra dziesma reizes dziedāta, krāju avīžrakstus, pierakstu kolektīvam svarīgus notikumus un vēl daudz ko citu,”
stāstīja Argods Miglāvs (attēlā). Lai gan katrs kora dalībnieks jau daudzus gadus jubilejā ir saņēmis Argoda sacerētu dziesmu tekstu, par dzejnieku viņš sevi neuzskata:
“Apsveikumu vārdus rakstu ģimenes sievietēm, darba kolektīvā Sieviešu dienā vienmēr sagatavoju veltījumu, tāpat arī radi saņem šāda veida apsveikumus, tāpēc arī kora biedrus šādi vēlos sveikt.”
Sirmais kungs norāda, ka dokumentēšanas darbiem laiku neskaita:
“Pamazām kaut ko parakstu, tā viss krājas. Lai gan uztraukums šodien ir liels, ļoti priecājos, ka filma top, jo mūsu kolektīvs ir īpašs.”
Jau krietnu brīdi pirms norunātā filmēšanas laika vīri pārrunāja šodien gaidāmo.
“Ir uztraukums, jūtamies kā kinozvaigznes. Cerams, ka jaunajai paaudzei šī filma kalpos par iedvesmas avotu pieteikties kādā no koriem, jo īpaši puišiem, lai tradīcija neiznīkst. Tā kā politiski represēto vīru koris Baltijā esam vienīgais, videomateriāls būs kā dzīva vēsture. Stāstāmais mums ir. Vecākais kora dalībnieks dzimis 1924.gadā, nesen nosvinēja 91.dzimšanas dienu. Šobrīd esam 20 dziedātāji, arī tādi, kuri dzied no kora pastāvēšanas pirmās dienas,”
pastāstīja “Balto bērzu” dalībnieks Ivars Brūveris.
“Ir īpaša sajūta, strādājot ar viņiem, pretī arī saņemam lielu mīlestību. Vīri katru sīkumiņu, ko ar kormeistari Inesi Reinfeldi sakām, ķer un izpilda. Tā ir zelta skola, aizejošā paaudze – elegantas manieres, pieklājība, Latvijas zelts un lepnums, kas būtu jāietver filmā, ko vajadzētu saglabāt un parādīt citiem, “
uzsvēra “Balto bērzu” diriģente Inga Zirne.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka pirmizrāde plānota 2015.gada novembrī.
Filmas tapšanai līdzekļi gūti Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā un administrētajā projektu konkursā “Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2015″.
